Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Vita Vārpiņa ir skatītāju ļoti mīlēta – jūtīga, dziļa, sievišķīga un arī noslēpumaina aktrise. «Man nekad nav bijis svarīgi, lai manu vārdu visi zinātu, lai tas vienmēr būtu teātra afišās. Pilnīgi noteikti ne.
Nekad apzināti neesmu plānojusi: gribu nospēlēt vēl to un to, tāpēc ģimeni un bērnus atlikšu uz vēlāku laiku.
Apstākļi dzīvē tā sakārtojušies, ka tā vienkārši noticis. Negribu gan arī teikt, ka tieši tāds liktenis man bija paredzēts – mēs paši daudz ko apzināti vai neapzināti ietekmējam,» 2010. gadā intervijā žurnālam «Ieva» sacīja aktrise.
Par mammu viņa kļuva pēc 35 gadu vecuma, un to allaž uzskatījusi par savas dzīves nozīmīgāko lomu. Pirms diviem gadiem viņas pusaugu dēls Eduards Vārpiņš, kurš jau 15 gados bija krietni garāks par slaveno mammu, kāpa uz Dailes teātra skatuves. Viņam laimējās nonākt Holivudas aktiera un režisora Džona Malkoviča iestudētajā izrādē Leopoldštate. Vita gan neklad nav gribējusi, lai bērni seko viņas pēdās, taču šī teātra pieredze Eduardam ļoti patikusi.
Vita Vārpiņa ir augstu novērtēta teātrī, saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu, kā arī Lilitas Bērziņas balvu un pat Triju Zvaigžņu ordeni. Taču pati allaž bijusi ļoti pieticīga, nekad uz tādām likteņa dāvanām nav cerējusi.
«Man no dabas nekad nav bijusi pārliecība, ka man kaut kas pienākas tikai tāpēc, ka es esmu.
Ja man kādam kaut kas jāpalūdz, vienmēr šķiet, ka traucēju, vienmēr atvainojos un jūtos vainīga,»
savulaik intervijā žurnālam Ieva sacīja Vārpiņa. «Sadzīvē man ļoti grūti saņemties, lai kādā jautājumā, kas jānokārto, piezvanītu svešākam cilvēkam. Tas man prasa milzīgu saņemšanos, lai gan bieži cilvēki nav nemaz tik neatsaucīgi. (..)
Man trūkst uzdrošināšanās.
Es nespēju pieprasīt pat to, kas man patiešām pienākas,» atklāta bija viņa.
Vitu ļoti ciena viņas kolēģi – par patiesumu un mieru, kādu viņa izstaro. Bijušais kolēģis Jānsi Paukštello savulaik atzinās, ka spēlēt kopā ar Vitu bijis īpaši, atlicis tikai ieskatīties viņai acīs, un aktierī ieplūdusi pārliecība. Savukārt Gints Andžāns atminējās reizi, kad pēc kolēģu veikuma noskatīšanās Vita no saviļņojuma raudājusi, un viņas patiesās emocijas ļoti iedvesmojušas jauno aktieri.
Pirms dažiem gadiem Vita raidījumā Kultūrdeva sacīja – viņu allaž skumdinājis tas, ka daudzi uzskata – aktiera profesija nemaz nav nopietns darbs: «Tas vecais joks – ko tu dari? Es esmu aktieris. Jā, bet ko tu dari, ko tu strādā?»
