Rīga +14°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Ir ļoti smagi vērot, kā noveco tev tuvs cilvēks, īpaši, ja tā ir tava māte,» aizkadrā saka Magone, novērojot laika atstātās pēdas mātes izskatā un veselības stāvoklī. Kaut arī tikšanās ir sirsnīga, Magone atzīst, ka jūtas skumji par mātes vientulību un reti izdevībām būt kopā.
Lai iepriecinātu savu māmiņu, Magone ir sagādājusi dažādus gardumus, cienastu un beidzot arī ilgi gaidīto dzejoļu krājumu. Tomēr, viesojoties pie mammas, viņu nepamet vainas apziņa par savu aizņemto ikdienu, kas pilna ar rūpēm par bērniem, mājas soli un citiem pienākumiem.
«Mani ir pārņēmuši mājas darbi, lopi, bērni… man ļoti maz atliek brīvā laika, ko veltīt savai mātei,» atklāti saka Magone.
Viņa ar skumjām vēro, kā māte dzīvo viena, neskatoties uz lielo ģimeni. Magone pārdomā paaudžu mantojumu un dzīves mācības: «Es kā māte mācos sniegt to, ko varbūt mūsu pašu vecāki mums nevarēja dot.» Viņa cer, ka, mācoties no savas dzimtas kļūdām, spēs saviem bērniem dot vairāk.
