«Es braukāju uz Franciju un atpakaļ, bet tagad galīgi atgriežos mājās. Lai kur būtu dzīvojusi – Lietuvā, Krievijā vai Francijā –, manas domas vienmēr bijušas šeit, pie savējiem. Nu tagad arī pati būšu,» saka Anete. Viņa izvēlējusies būt tuvāk tētim, kurš janvārī nosvinēja 89. dzimšanas dienu, un abām meitām Annamarijai un Monikai, kas Latvijā dzīvo jau ilgāku laiku.

Anete žurnālam Privātā Dzīve stāsta, ka šobrīd notiek dzīvokļa Francijā pārdošanas process, un tad jau viņa ar vīru varēs sevi saukt par rīdziniekiem.
«Mums Rīgā ir sava dzīvesvieta, kur arī mitināsimies.
Ir plānots beidzot sakopt un sapost Baltezera māju, kuru tēvs man atvēlēja jau pirms pandēmijas. Tā ir celta pagājušā gadsimta 60. gadu vidū kā vasarnīca, un laika gaitā nekas daudz tur nav darīts. Vienā mājas galā viss pūst, otrā ir slapjš. Logi no vecuma jau sāk birt laukā, tie jāmaina. Māja nav apsildāma. Mitrums, kas nāk no ezera, rada pelējumu. Nākas pa ziemu atstātos apavus un apģērbu sadedzināt,» šā pavasara darbus uzskaita Anete.
Anetes stāstu par iecerēm Latvijā plaši lasiet žurnāla Privātā Dzīve jaunākajā numurā!