FOTO: Kas zināms par Eirovīzijas uzvarētāju austrieti JJ? Filipiniešu saknes, opera un neatbildētā mīla

Austrijas pārstāvis JJ ar dziesmu Wasted Love prognozēs bija viens no galvenajiem favorītiem šā gada Eirovīzijā. Pēc bukmeikeru aplēsēm gan viņa cerības uzvarēt bija uz pusi mazākas nekā Zviedrijai, taču balsojums ikreiz ir arī laimes spēle, un veiksme bija JJ pusē. 
Kopš bārdainās dāmas Končitas Vurstas  un viņas Rise like a Phoenix uzvaras pagājuši 11 gadi, un JJ ir atkārtojis viņas panākumu un atkal atvedīs Eirovīziju uz Austriju. 

Šī ir trešā reize konkursa vēsturē, kad Eirovīzijā uzvar Austrija.

Pirmā bija 1966. gadā, kad triumfēja Udo Jurgenss ar dziesmu Merci, Chérie.

Kas tad īsti ir šis emocionālais dziedātājs ar iespaidīgo balsi? 24 gadus vecais puisis ir dzimis Vīnē, austriešu IT speciālista un filipīniešu pavāres ģimenē.

Johaness Pičs, kurš nu zināms kā JJ, audzis Dubaijā, kur viņa tēvs dibinājis savu uzņēmumu,

bet 2016. gadā ģimene atgriezās Austrijā.
JJ mīlestība uz operu sākās 11 gadu vecumā, kad viņš pirmo reizi noskatījās Mocarta Burvju flautu.  

2020. gadā talantīgais puisis savu vokālu parādīja slavenajā britu šovā The Voice un austriešu šovā Starmania. Tagad JJ ir labi zināms klasiskās mūzikas pasaulē – viņš studē mūziku un ir talantīgs kontratenors, kurš jau spilgti atzīmējies ar lomām Vīnes operā. Šo trumpi viņš izmantoja arī Eirovīzijā – dziesmā apvienota popmūzika un akadēmiskā mūzika. 

Daudziem radies jautājums arī par uzvarētāja seksualitāti. Viņš, veidojot savu skatuves tēlu, neliek uzsvaru uz šo savu dzīves šķautni, taču

izskanējušas ziņas, ka JJ sevi identificējot kā kvīru.

Par ko tad īsti savā uzvarētājdziesmā dzied JJ? Par nepiepildītu mīlestību un salauztu sirdi, protams. «Es esmu mīlestības okeāns, un jūs baidāties no ūdens,» dzied JJ un skaidro, ka tā esot biogrāfiska kompozīcija. «Šī dziesma atspoguļo manu pieredzi ar neatgriezenisku mīlestību…

Tās sirdssāpes, kad manī ir tik daudz mīlestības, ko dot, bet nav, kam to dot.

Tas ir kā dreifēt jūrā trauslā papīra laiviņā, pieķerties pie vismazākās cerības, lai noskatītos, kā tā izšķīst. Taču šajā naivajā uzticībā ir arī kaut kas skaists,» saka viņš.