Horeogrāfe un tautas deju ansambļa Zelta sietiņš dibinātāja Baiba Šteina ir ļoti tieša, sarunā ar žurnālu Privātā Dzīve novērtējot radušos situāciju.
«Šāda veida biļešu tirgošana un rindās stāvēšana, manuprāt, ir cilvēku pazemošana. Tā ir rīkotāju neizdarība un kāpšana uz veciem grābekļiem. Pirms kādiem gadiem desmit katram lielo dziesmu un deju svētku dalībniekam bija garantēta viena biļete. Man nav saprotams, kāpēc šajā reizē netika darīts kas līdzīgs. Varbūt varēja būt papildu koncerts dalībnieku ģimenēm, jo, cik man zināms, bērni būtu gatavi dejot vēl un vēl!
Esmu palasījusi vecāku vaimanas par to, ka nu neredzēs, kā viņu bērni dejo.
Būsim atklāti – jau vairākus gadus tie nav deju svētki.
Es tos sauktu par zīmējumu svētkiem, jo uz laukuma dejas praktiski vairs netiek dejotas. Tiek veidoti zīmējumi, kurus vislabāk var redzēt no augšas jeb TV ekrānā. Vecmāmiņa, kura sēdēs skatītāju rindā, mazbērnu nemaz neredzēs. Ja vien viņš nedejo virsvadītāju kolektīvā, kas tiek pirmajā rindā.»
Citu svētkos iesaistīto un sašutušo domas par traci ar biļetēm lasiet jaunākajā žurnāla Privātā Dzīve numurā!