Basketbolista Jāņa Timmas traģiskā nāve daudziem likusi aizdomāties par to, kāda patiesībā ir sportista dzīve, un kādēļ tādi šķietami veiksmīgi, jauni, veseli vīrieši pēkšņi sabrūk. «Basketbolistu vai hokejistu dzīve liekas skaista, ja skatās, piemēram, bildes sociālajos tīklos, bet
īstenībā jau viss nemaz nav tik skaisti.
Patiesībā profesionālais sports ir drausmīga profesija, un daudzi sportisti cīnās ar lielu depresiju. Spiediens ir nepārtraukti, jo tev visu laiku jābūt labākajam,» intervijā žurnālam Ieva atzīst bijušais basketbolists Jānis Blūms.
Viņš allaž centies atbalstīt savējos, pamanīt, ja kādam iet sliktāk un vajadzīgs uzmundrinājums. «Par Jāni… Domāju, viņš bija vientuļš. Noteikti bija. Daudzi draugi bija novērsušies… Mēs komunicējām diezgan bieži. Pagājušajā gadā, kad Jānis vēl spēlēja Turcijā, kādu no spēlēm skatījās arī Jāņa dēls, pēc spēles aizvedu viņu centra aplī, tā bija pēdējā reize, kad visi trīs šādi tikāmies. Rīgā vēl palīdzēju Jānim trenēties. Katrā ziņā viņš varēja uz mani paļauties – ja man ko palūdza, es to izdarīju,» saka Blūms.
Pēdējos dzīves mēnešos Timmas dzīvi aptumšoja gan tas, ka dzimtenē viņš izpelnījās asu nosodījumu, jo nolēma spēlēt Krievijā, gan tas, ka nespēja glābt laulību.
«Reizēm tā notiek, ka neesi kopā ar īsto cilvēku.
Un tas var kļūt par problēmu – kaut kas nelīmējas, nemitīgi rodas kādi blakus apstākļi, kas traucē kāpt pa karjeras kāpnēm. Jānim tā bija pēdējos divus gadus – pārāk daudz uzmanības prasīja citas lietas,» uzskata Blūms. Viņš gan atzīst – padomus basletbolisti viens otram privātās lietās nedod. «Mēs nejaucamies otra ģimenes dzīvē. Komanda ir viens, bet tas, kas notiek mājās, tas paliek mājās,» saka Blūms.
«Mēs zaudējām skaistu, talantīgu sportistu, labu cilvēku.
Viņš tiešām bija labs cilvēks, atdeva visu. Un ar viņu bija interesanti.
Tikai tāpēc, ka viņam bija grūti un kādā brīdī viņš neizturēja to spiedienu, kāds uz viņu bija, – gan basketbolā, gan no cilvēka blakus, gan no sabiedrības. Brīžos, kad sportists jūt pārāk lielu spiedienu,
stipra ģimene ir tā, kas viņu var savākt, pasargāt no depresijas, atturēt no narkotikām, alkohola.
Bet ja tāda atbalsta nav… Zinot Jāni, man neticas, ka viņš to izdarīja pats, bet, no otras puses… Varbūt viņš vairs nevarēja pierādīt sevi laukumā un ar šo soli kaut ko pierādīja sev? Nezinu…» tā Blūms.
Interviju lasi žurnālā «Ieva» un digitālajā žurnālā «Santa+»!