Nākamgad Irēna un Anatolijs Danilāni svinētu kāzu 60. jubileju, taču liktenis lēma citādāk – 12. jūnija rītā Irēna aizmiga mūžīgā miegā. «Sieviņa vienmēr bija aktīva un darbīga, vienīgi pēdējos mēnešos vairs ne. Man allaž šķita, ka no šīs pasaules aiziešu agrāk par Irēnu, tāpēc viņas nāve bija negaidīta. Sieviņai atklāja audzēju,» žurnālam Privātā Dzīve stāsta Danilāns.
Viņš neslēpj – abi bija runājuši par aiziešanu, tāpēc zina sievas pēdējo vēlēšanos. «Irēna gribēja, lai viņu kremē. To arī īstenojām. Pelnu urniņu vedām uz Jaunjelgavas kapsētu, kur skaistā vietā kalnā atdusas viņas vecāki.
Kad aiziešu mūžībā, līdzās Irēnai tur atdusēšos arī es.
Sieva visu bija sakārtojusi tā, lai citiem viņas aiziešana nebūtu lielas mokas. Bijām sprieduši par to, ka palicējam būs grūtāk nekā aizgājējam…» teic mediķis.
Dienu pirms Irēnas nāves Anatolijs viņu slimnīcā apmeklēja divas reizes. «Ap pusdienlaiku apciemojām kopā ar meitu Ievu. Es ar Irēnu runājos, taču viņa jau vairs neatbildēja, jo nebija pie samaņas. Uz vakara pusi sajutu nepārvaramu vēlmi aiziet pie viņas vēlreiz. Nezinu, vai to darīt mudināja augstāks spēks vai gluži vienkārši ārsta pieredze. Aizgāju… Nākamās dienas rītā viņas vairs nebija. Irēna nomira miegā bez mokām un sāpēm,» saka Anatolijs.
Materiālu, kā tagad Anatolijam Danilānam klājas, lasiet jaunākajā žurnāla Privātā Dzīve numurā!