Aina Poiša intervijā žurnālam Ieva atzina – lai gan vecmāmiņas loma viņai ir ļoti mīļa, un Aina labprāt velta laiku saviem mazbērniem, viņa neaizmirst arī par pašas dzīvi. «Jūs zināt, kur es esmu, jūs man esat prioritāte, tikai ziņojiet laikus, lai varu ieplānot. Jo esmu joprojām pietiekami aktīva, un man ir arī pašai sava dzīve un pienākumi,» savējiem atgādina viņa.
«Nereti savā kabinetā redzu, ka vecākiem ir grūtības sevi noņemt no troņa.
Bērniem nav jārūpējas par vecāku labsajūtu, tikai ik pa laikam jādzird viņi.
(..) Gaidu no viņiem atbalstu īpašās situācijās, bet citādi esam neatkarīgi cilvēki, kas izvēlas tādus saskares punktus, lai būtu komfortabli visiem,» saka Poiša.
«Ir briesmīgi, ja vecāki bērniem zvana piecreiz dienā un pārmet, ja nepaceļ klausuli. Vecākiem, sevišķi mātēm, reizēm ir sajūta, ka visa pasaule griežas ap viņām – pat ja tu esi pieaudzis, tu esi mans bērns, un, ja es tev šobrīd zvanu, tev ir jāatbild! Nē, mīļā, tu neesi pasaules naba. Tu savu darbu esi izdarījusi, tagad piepildi savu dzīvi, lai neesi par apgrūtinājumu bērnam. Atslābsti, ej gleznot, dejo senioru dejas, satiecies ar vienaudžiem, atrodi sev jaunu piepildījumu,» aicina viņa. «Dažkārt mātes loma sievietei ir kā nozīmības garants. Bet tas draud ar iespēju kļūt par kontrolfrīku. Par mammu, kas nevis dzemdējusi, bet adoptējusi savu pieaugušo bērnu un viņa partneri. Sak, tagad esmu vēl lielāka māte varone, jo nu varu pārvaldīt divus iejūgtus zirgus…» tā Aina.