Zīdainis neguļ ratos. Ko nu?

Pirmais gads
Veronika Stāvause
Mans Mazais
Mans Mazais
30. septembris, 2020
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Freepik
Došanās garās, mierpilnās pastaigās ar ratiem, kuros omulīgi čuč mazulis, vairākumam vecāku ir daļa ikdienas. Bet ko darīt, ja tavējais ir ratos negulētājs? Atteikties no pastaigām, nest mazo rokās vai varbūt ir kāds burvju triks, kas var palīdzēt? Pēc padoma vērsāmies pie psiholoģes Daces Čibles.

Lai kā mums, ratos negulētāju vecākiem, gribētos vienu, bet labāk vismaz piecas drošas un pārbaudītas receptes tam, ko darīt, lai mazulis ratos tomēr gulētu, psiholoģe Dace Čible atzīst, ka vienas gatavas formulas nav. Ratos negulēšana, līdzīgi kā daudzi citi jautājumi bērnu audzināšanā, ir ļoti individuāla un sastāv no vairākiem aspektiem.

Miers un atslābināšanās

Iemigšana gan pieaugušajiem, gan bērniem prasa iekšēju mieru un spēju atslābināties. Pirmajā dzīves gadā zīdainis ļoti intensīvi apgūst jaunas iemaņas, kas, radot spēcīgas emocijas un piedzīvojot lielāku satraukumu, var mazināt spēju mierīgi aizmigt. Cenšoties atslābināties, bērniņš raud, tādējādi apkārtējiem stāstot, kas ar viņu notiek. Ir svarīgi, lai vecāki nebaidītos no bērna raudāšanas, bet būtu gatavi viņu uzklausīt un būt blakus, kas var palīdzēt mazajam atslābināties un iemigt.

Tikai atbalstīta raudāšana

Raudāšana ir viens no bērna komunikācijas veidiem, un šeit ir svarīgi atcerēties, ka komunikācija notiek vismaz starp diviem cilvēkiem. Psiholoģe skaidro, ka raudot mazulis sauc vecākus, bet, ja neviens nenāk, viņš saprot, ka ir jātaupa enerģija, un, lai izdzīvotu, bērniņš nevis aizmieg, bet no bailēm un uztraukuma atslēdzas. Pēc atslēgšanās ne tikai neseko veselīgs un atslābinošs miegs, bet šāda rīcība arī neveicina uzticēšanos vecākiem un drošas piesaistes veidošanos. Ļoti iespējams, ka, šādi rīkojoties, bērniņš tiešām pēc laika arī neraudās un situāciju pieņems, tomēr pieredze, ko viņš tādējādi būs saņēmis, būs pārāk skarba – ja man vajag palīdzību, neviens nenāk un neviens nepalīdz. Turklāt tā ir milzīga emocionālā slodze.

Izmisīgi vēloties, lai mazais ratos tomēr gulētu, vecāki var mēģināt sākumā mazuli ieaijāt rokās un tad, kad viņš ir aizmidzis, pārlikt ratos, tomēr arī šāda taktika psiholoģes atbalstu negūst.

«Iedomājieties sevi bērniņa vietā – jūs iemiegat mammai rokās, mīļi pieglaudies, ir drošība un miers, un tad, mainoties miega fāzēm, jūs pamostaties un redzat, ka situācija ir pilnībā mainījusies. Protams, mazulis var sākt protestēt, jo viņš vēlas atpakaļ apstākļus, kuros viņš iemiga.»

Iepazīsti savu bērniņu!

Tas, ko var darīt un uz ko psiholoģe aicina vecākus, – kopā ar bērniņu veidot viņa personībai, temperamentam atbilstošus rituālus, kas mazajam var palīdzēt. Jāpatur prātā, ka šie bērniņi, iespējams, ir emocionālāki un ātrāk parāda, ka vēlas vecāku atbalstu. Tāpat jāņem vērā, ka pirmajā dzīves gadā zīdaiņa attīstība norit ļoti strauji, tiek piedzīvots daudz jaunu iespaidu un tas, kas vienā posmā šķiet neiespējams, pēc mēneša vairs nerada nekādas grūtības. Līdz ar to, ja, piemēram, četru mēnešu vecumā zīdainis kategoriski atsakās gulēt ratos, pēc mēneša ir vērts mēģināt atkal. Tikai jāatceras, ka vecākiem jābūt iejūtīgiem, pacietīgiem un jāspēj pieņemt arī situāciju, kad bērniņš atkārtoti atsakās ratos iemigt.

Ja mazais ir gatavs gulēt slingā vai ergosomā, ir pamats domāt, ka viņam ir nepieciešama lielāka drošība, ko sniedz mammas vai tēta ķermenis.

Tāpat, iespējams, iemiegot savā gultiņā vai gultā blakus vecākiem, šo drošību sniedz muguras glāstīšana vai rokas uzlikšana uz muguras vai virs acīm, savukārt, aizmiegot vienam ratos, šīs fiziskās tuvības mazulim pietrūkst un to nespēs aizvietot nedz mīļmantiņa, nedz kas cits.

Svarīgākais vecākiem ir pieņemt, ka bērni ir ļoti dažādi un tas, kas darbojas vienam, var nedarboties citam. Kādam drošības izjūtu sniedz un palīdz iemigt miega rituāli, citam tā ir mammas balss, vēl kādam – miega lupatiņas burzīšana. Vecākiem ir jāiepazīst savs bērns un jāeksperimentē, kas ir tas, kas jūsu bērniņam ratos var sniegt mieru.

Mazulim ir jāizguļas

«Ir svarīgi, lai mazajam būtu vismaz viena vieta, kur viņš labi gulētu, un, ja kādam bērnam tā ir tikai viņa gultiņa, arī tas ir ļoti labi,» skaidro psiholoģe Dace Čible. «Acīmredzot tā ir viņa drošā vieta, kur viņš spēj pietiekami atslābināties, lai iemigtu. Protams, vecākiem tas ir apgrūtinoši un ikdiena ir vairāk jāpakārto bērniņam, tomēr kvalitatīvs miegs ir primārs bērna labsajūtai.» Tāpat speciāliste uzsver, ka pirmajā dzīves gadā ir svarīgi, lai bērnam būtu arī garais miedziņš, kas ilgst vismaz pusotras stundas, tādējādi ļaujot mazuļa organismam atjaunoties.

Pielāgojamies un esam iejūtīgi

Zinot, ka tavs mazulis ratos neguļ vai guļ ļoti īsu brīdi, nav ieteicams doties garās pastaigās tālu no mājām. Tā vecāki var pasargāt gan sevi, gan bērniņu no nepatīkamām emocijām. Tāpat jāatceras, ka mazuļa raudāšanai vienmēr ir kāds iemesls. «Bērns nekad neraud tāpat vien. Ir kaut kas, kas viņu satrauc, kaut kas konkrētajā brīdī ir par grūtu,» uzsver psiholoģe. Arī ejot pa ielu, ja mazais ratos sāk aizgūtnēm raudāt, viņš ir jāņem rokās, jāmīļo un jāstāsta, kas tagad notiek.

Protams, tas, ka bērns neguļ ratos, vecākiem nav viegli. Psiholoģe aicina vecākus būt izturīgiem un meklēt atbalstu.

Iespējams, ir jāmeklē speciālista palīdzība vai jāpaaicina PEP mamma, ar kuru var mierīgi pārrunāt konkrētās ģimenes situāciju.

Tāpat var vērsties pie ģimenes ārsta vai cita speciālista, kuram uzticaties un kurš kopā ar jums meklēs situācijai atbilstošāko risinājumu. Būtiski ir atcerēties, ka šī situācija nav uz mūžu.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+