Rīga -1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas uzskatāms par pārkāpumu
Vienu reizi nosauca par muļķi, paraustīja aiz rokas vai pavilka aiz auss – bērnudārzā tā nedrīkst notikt arī vienu reizi ne! Pedagogam jāizmanto citas disciplinēšanas metodes un veidi, kā vienoties ar bērnu, lai viņš paveic vēlamo darbību. Grūstīšana, bļaušana, pazemošana, draudēšana ir pilnīgi nepieļaujama un uzskatāma par bērnu tiesību rupju pārkāpumu. Ja vecākiem zināms par konkrētu gadījumu, par kuru pastāstījis bērns, vai vecāki paši redzējuši, ka audzinātāja vai auklīte kliedz vai kādu parauj aiz rokas, uzreiz jārīkojas.
«Pirmais solis būtu vērsties pie iestādes vadītāja un pastāstīt par šo situāciju. Iestādes vadītājam uzreiz būtu jāizsauc audzinātāja vai auklīte, lai radušos situāciju izskaidrotu. Svarīgi ņemt vērā, ka pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja pati neizmeklē gadījumus par iespējamo emocionālo vai fizisko vardarbību, viņai nekavējoties šāda informācija jāsniedz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai (VBTAI) vai Valsts policijai, ja tas ir privātais dārziņš. Tieši tāpēc, ja vecāki paši redz pārkāpumus vai par tiem stāsta bērni, ieteicams negaidīt un uzreiz pēc pirmās šādas reizes vērsties ne tikai pie vadītājas, bet arī VBTAI ar iesniegumu, jo mēdz būt gadījumi, kad iestādes vadītājs situāciju interpretē pēc savas izpratnes un nav objektīvs. Kad tiek uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība vai ierosināts kriminālprocess par iespējamu vardarbību pret bērnu, bērnudārza vadītājai ir pienākums uz šo laiku audzinātāju vai auklīti atstādināt no darba pienākumu pildīšanas,» skaidro VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Evija Rācene.
Arī tad, ja vecākiem ir tikai aizdomas par iespējamu vardarbību, jāvēršas pie bērnudārza vadības.
Citi lasa
Aizdomas var rasties, ja vecāki novēro izmaiņas bērna uzvedībā, parādās paaugstināta trauksme, bērns izsaka frāzes, kas liecina par vardarbību, un nevēlas doties uz dārziņu. Ja pēc vēršanās pie vadības situācija nemainās, bērns turpina būt nomākts, parādās vēl kādi no psihoterapeita minētajiem raksturīgajiem simptomiem un vecāki jūt, ka dārziņā tomēr kaut kas nav kārtībā, jāraksta iesniegums VBTAI, kaut arī ir tikai aizdomas bez konkrēta fiksēta gadījuma.
Kādi pierādījumi vajadzīgi
Vēršoties BTAI, pierādījumiem ir liela nozīme – jo vairāk vecāks spēs pastāstīt, jo ātrāk inspekcija spēs situāciju atrisināt. Apstākļu noskaidrošanai un izmeklēšanai liels atspaids ir nofotografēti, audio vai video formātā ierakstīti pierādījumi. Vecākiem jānorāda iesaistītās personas, jāfiksē bērna stāstītais, kā arī zilumi, skrāpējumi vai citas pāridarījuma sekas, ja tās ir redzamas. Bieži vien vecāki fiksē vardarbību reizēs, kad nebrīdinot atnāk pakaļ bērnam neierastā laikā un nav pamanīti. Tad arī izdodas veikt kādu audioierakstu. Inspekcijā ar iesniegumu var vērsties arī bez lietiskiem pierādījumiem.
«Arī tad, ja dārziņā vecāki nejauši redz, ka citā grupiņā pret kādu bērnu tiek vērsta vardarbība, noteikti jāiesaistās un jāvēršas inspekcijā ar iesniegumu.
Var nezināt bērna vārdu vai grupiņas nosaukumu, bet jāpievērš uzmanība detaļām, kas palīdzēs inspekcijai identificēt konkrēto gadījumu. Iesniegumā var minēt, ka, piemēram, 5. novembrī pulksten 11.00 pastaigas laikā audzinātāja vairākkārt raustīja un kliedza uz puisīti, kuram mugurā bija zila jaka ar uzrakstu, zaļas bikses, brūna cepure. Jāraksturo audzinātājas izskats, apģērbs, matu krāsa, iespējamais vecums. Ar šo informāciju būs pietiekami, lai inspekcija varētu vērsties pie bērnudārza vadības,» norāda Evija Rācene.
Situāciju risina uzreiz
Visi iesniegumi un sūdzības, kas saistīti ar bērnu tiesību aizskārumu, tiek izskatīti steidzamības kārtā, un arī informāciju no attiecīgās izglītības iestādes inspekcija pieprasa uzreiz. Arī iestādes vadībai nekavējoties ir jārisina konkrētā situācija. Vadības un pedagogu rīcība gadījumos, kad tiek konstatēta fiziska vai emocionāla vardarbība pret bērnu, ir atrunāta iekšējās kārtības noteikumos. Šie noteikumi visdrīzāk ir pievienoti līgumam un parakstīšanas brīdī vecākiem vienmēr ir jāizlasa. Katrā iestādē jābūt šādiem noteikumiem.
Ziņošana nav sūdzēšanās
Reizēm vecāki baidās ziņot par pārkāpumiem inspekcijai, jo uztraucas, ka tas varētu situāciju tikai pasliktināt un bērns ciestu vēl vairāk. Īpaši uztraucas vecāki, kuri dzīvo mazpilsētā, kur cits citu pazīst personīgi.
Tomēr jāatceras – reizēs, kad tiek pārkāptas bērna tiesības, vecākiem jābūt drosmīgiem un savi bērni jāaizstāv.
Turklāt tā nav sūdzēšanās, bet gan bērnu interešu aizstāvība un vecāku pienākums. Arī tajās reizēs, kad pēc vecāku iesnieguma kāds no darbiniekiem tiešām vēršas pret bērnu, jāraksta vēl viens iesniegums jau par šo situāciju, tad VBTAI var vērsties attiecīgajā pašvaldībā, lai izvērtētu vadītājas rīcību un atbilstību amatam.
Ziņo!
- Par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērniem pašvaldību bērnudārzos jāziņo un jāvēršas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (tālr. 67359128).
- Par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērniem privātajos bērnudārzos jāvēršas Valsts policijā.
- Par iespējamo seksuālo vardarbību visos gadījumos jāvēršas Valsts policijā.
Ņem vērā!
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 1. nodaļas 1. pantā teikts:
- Vardarbība – visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu.
- Seksuāla vardarbība – bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu.
- Fiziska vardarbība – bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tajā skaitā tabakas dūmu, iedarbībai.
- Emocionāla vardarbība – bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties pret viņa tuvinieku vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai).
Ja vecāki nav laikus pamanījuši problēmu
Ja vecāki tomēr nav pietiekami ātri noreaģējuši un iesaistījušies situācijas risināšanā, arī tas ar bērnu ir jāizrunā. Psihoterapeite Līga Bernāte skaidro: «Vecākiem tas ir liels pārdzīvojums, kas rada vainas izjūtu par to, ka situācija nav pamanīta un risināta ātrāk. Svarīgi emocijas un piedzīvoto nenoliegt, bet gan izrunāt un pieņemt. Sarunājoties otrs jāatbalsta un jāiedrošina. Vecāki var bērnam teikt: «Piedod, man ir ļoti žēl, ka es nepamanīju un nerīkojos jau agrāk.
Tā diemžēl gadās, ir pieaugušie, kuri nemāk tikt galā ar savām emocijām.
Es ļoti ceru, ka tev tas vairs nekad nebūs jāpiedzīvo, bet vienmēr, ja kāds dara pāri, ir jāvēršas pēc palīdzības pie pieaugušā un par notikušo jāstāsta mammai, tētim, vecvecākiem!» Klusēšana šādās situācijas ir visļaunākā. Izrunājot, pieņemot emocijas un sniedzot atbalstu cits citam, situācija jau tiek normalizēta un visiem kļūst mazliet vieglāk. Bērni būtībā ir ļoti elastīgi, un viņos pašos ir daudz iekšējo resursu, lai tiktu galā arī ar lieliem pārdzīvojumiem, bet vajag kādu, kurš palīdz šos resursus izmantot, lai pārdzīvoto atraisītu un palaistu, – vai nu saprotoši un atbalstoši vecāki, vai arī speciālists, ja vecāki saviem spēkiem netiek galā. Nereti šādās situācijās speciālista palīdzība vajadzīga arī vecākiem.»
