Vai palikt kopā bērna dēļ!?

Ģimene
Dace Rudzīte
30. jūnijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Runā, ka noturīgākās esot aprēķina laulības. Palikšana kopā bērna dēļ savā veidā arī ir aprēķina laulības, kas vismaz līdz viņa izaugšanai garantē dzīvošanu kopā. Bet vai sniedz arī gandarījumu? Konsultē ģimenes psihoterapeite GUNTA JAKOVELA.

Izlemj vecāki!

Ja raugās no bērna viedokļa, skaidrs, ka viņam vajadzīgi abi vecāki, un, ja vien mājās nevalda šausmas – alkoholisms, vardarbība pārākajā pakāpē –, viņš vēlas, lai vecāki ir kopā. Arī tad, ja vecāki viens pret otru neizturas mīļi, varbūt izsaka viens otram aizskarošas piezīmes un bērnam, iespējams, tas nepatīk, tomēr viņš nedomā, ka vecākiem būtu jāšķiras. Nē, drīzāk bērns pat baidās, lai tikai vecāki neizšķirtos. Tomēr palikt kopā bērna dēļ vai šķirties vienmēr ir tikai un vienīgi vecāku lēmums!

«Ja pieaugušie nolemj palikt kopā, lai bērns varētu izaugt drošā vidē, tas ir viņu lēmums, tieši tāpat kā lēmums šķirties.

Svarīgākais, lai arī pēc šķiršanās bērns iekšēji justos mīlēts un nozīmīgs katram vecākam.

Reizēm bērns dzīvo kopā ar mammu un tēti, bet lielākoties saņem mammas uzmanību. Tad pēc šķiršanās bērns iegūst arī tēti, kurš paņem mazo uz brīvdienām un gribot negribot pavada kopā ar viņu laiku. Būtiskākais, cik pieaugušie ir ieinteresēti bērnā un viņam nepieciešamā nodrošināšanā, un tad nav tik svarīgi – kopā vai šķirti. Reizēm bērns ir lielāks ieguvējs šķiršanās procesā, jo tad katrs vecāks maksimāli cenšas pildīt savu lomu,» atzīst Gunta Jakovela.

Vai gatavi pārmaiņām?

Diemžēl daudzi pāri dzīvo kopā vienkārši tāpat, jo tā ir vieglāk, drošāk, jo mums ir bērni, īsti neredzot vienam otru un nerunājot par to, kā katrs attiecībās jūtas. Tas ir stāsts par kopdzīvi kā tādu. Psihoterapeite skaidro, ka, esot kopā ilgus gadus, agri vai vēlu iestājas rutīna un tad rodas jautājums, cik daudz katrs ir gatavs ieguldīt ilgtermiņa attiecībās sevis paša labad? Cik daudz sieviete un vīrietis ir gatavi kaut ko mainīt, meklēt kaut ko kopīgu, lai attiecībās radītu jestrumu un vienīgā saistviela nebūtu bērns? Protams, ja sieviete un vīrietis dzīvo kopā bērna dēļ un abi to dara apzināti un jūtas apmierināti, tajā nav nekā nepareiza.

Neveselīgi ir tad, ja pārī abi nav apmierināti, bet bērnu izmanto kā aizsegu tam, lai savā dzīvē neko nemainītu.

atzīst Gunta Jakovela. «Abi jūtas draņķīgi, bet bērns ir attaisnojums negribēšanai neko mainīt. Daļa arī tic, ka būt kopā bērnu dēļ ir svētīgi, un daļa sieviešu savu dzīvi ar bērnu arī piepilda. Bet kas notiek pēc tam, kad bērns atdalās, un vai viņš vispār to spēj? Dzīvē labi redzam, ka pēc šķiršanās vīrieši retāk paliek vieni, viņi parasti dibina jaunas attiecības, bet sievietes paliek vienas, jo ir taču bērni… Protams, daudz atkarīgs no personības un spējas vienkārši baudīt dzīvi. Diemžēl daudzām prātā iesēdies dzīves plāns – mācos, pabeidzu augstskolu, apprecos un radu bērnu, bet prieks par dzīvi kā tāds vispār neeksistē. Ir kārtība, kam jāseko, bet nepastāv iespēja priecīgi dzīvot, izvēlēties un baudīt, un tad sievietei pat neienāk prātā, ka viņa varētu koķetēt arī tad, ja šobrīd neplāno attiecības. Tad sanāk, ka dzīve ir pienākums un nevis cilvēks vada dzīvi, bet dzīve vada viņu, un tad ir es jau neko nevaru, jo esmu palikusi viena ar bērnu. Bet tā nav tiesa!»

Kopā, bet ne bērnu dēļ

Pirms pāris gadiem vairums attiecību ekspertu postulēja: ja attiecībās kaut kas neapmierina – šķiries! Tagad tik viennozīmīgi apgalvot nevar. Gunta Jakovela uzskata – ja pārim bērnu nav, var arī šķirties; ja atvases ir, tad gan nevajadzētu spert pārsteidzīgu soli, jo attiecības, iespējams, var sakārtot. Daudziem šķiršanās ir spontāns lēmums, jo viņi nespēj normāli izrunāties. Viens kaut ko pasaka, otrs apvainojas, kamēr apvainojumu sakrājas tik daudz, ka nekas vairs nav iespējams. Bet, ja iemācās sarunāties un risināt konfliktus un ja nav runa par trešo personu ārpus šīm attiecībām, iespējams, šķiršanās nemaz nav tik akūta. Tomēr paredzēt, kā būs turpmāk, nav iespējams. Nereti pāris pārvar krīzi un ilgtermiņā tas ir ieguvums, bet reizēm krīzi izdodas pārvarēt, tomēr vēlāk tāpat nav labi. Taču to nevar uzzināt, ja neizmēģina!

Un tomēr – vai bērns nav pietiekami svarīgs iemesls, lai attiecības saglabātu? Gunta Jakovela uzskata: «Bērns var būt nopietns iemesls, lai pāris paliktu kopā. Ja abi vienojas, ka paliks kopā bērna dēļ, jo abiem ir kopīgs mērķis – izaudzināt bērnu, tad lai tā būtu.

Ja vīrietis attiecībās paliek vainas dēļ, jo sieviete tā vēlas un kā atpestīšanu gaida bērna izlaidumu, tas nav nekas labs.

Manuprāt, tomēr daudz vērtīgāk ilgtermiņa attiecībām ir, ja pāris paliek kopā nevis bērna dēļ, bet tāpēc, ka viņiem ir svarīgi un interesanti būt kopā un nepazaudēt vienam otru. Jo visa pamatā ir pāra attiecības! Ja abi izmēģina visu, kas viņu spēkos, un tomēr kāds nolemj šķirties, tas ir gala lēmums. Taču pamēģināt vajag, jo reizēm dzīvē gadās pārpratumi, kas pāri emocionāli attālina, tomēr nav šķiršanās vērti.»

Trīs sievietes, trīs pieredzes

Es tevi nemīlu…

Kādu dienu vīrs atklāti pateica, ka mani vairs nemīl, lai gan viņam citu attiecību nav. Vienreiz jau viņš no manis un bērniem aizgāja, taču mēs izlīgām. Tagad vairs nezinu, kā lai šādā situācijā paliek kopā.

Gunta Jakovela: «Ja sieviete vienreiz bija gatava vīrieti pieņemt atpakaļ, otrreiz uzticēšanās un emocionālā piesaiste jau ir mazinājusies. Viņas dzīve ir kā uz pulvera mucas, jo viņa nekad nezina, kad viņš aizies un kad atnāks, un arī bērniem ir nedrošība, jo tētis te ir, te nav. Tajā pašā laikā, ja viņa nedos iespēju, nekad neuzzinās, kā var būt. Iespējams, šim vīrietim vajadzīgas trīs (piecas) aiziešanas reizes, lai viņš saprastu, ka šī sieviete ir īstā… Viņiem būtu svarīgi izrunāties, arī par to, kas bijis iepriekš. Pāri bieži pārvelk strīpu, par bijušo nerunā un dodas uz priekšu, bet tas nestrādā. Bijušais gruzd un ir gatavībā eksplodēt, tiklīdz rodas kaut mazākais iemesls. Tāpēc vajadzīga saruna, arī tad, ja viņš atgriežas nevis sievietes, bet bērnu dēļ.

Reizēm sieviete vīrieti pieņem atpakaļ, tomēr iekšēji nespēj viņam piedot, un tad kopdzīve var pārvērsties par elli. Ir krīzes, kuras nevar vērst par labu, pat ja turpina dzīvot kopā bērnu dēļ. Reizēm vīrietis mēdz nogurt no pienākumu un atbildības jūga, jo viņš ir pelnītājs un sevis apliecinātājs, līdz ar to viņa esamība ir ārpus ģimenes. Pārnākot mājās, viņš vēlas atpūsties. To labi var īstenot, dzīvojot viens, jo tad sieva viņu kā mamma bērnībā nestumda un nebaksta: izdari to un vēl šo. Taču dzīves patiesība ir tāda, ka ģimene nozīmē būt kopā. Ja grib būt viens un neatkarīgs, neizvēlies ģimeni, bet, ja vēlies būt kopā, radīt bērnu, esi gatavs kaut ko zaudēt, un ar to pieaugušam vīrietim tomēr būtu jārēķinās. Bet par tiem vārdiem – es tevi nemīlu – komentāru nav, jo man gribētos zināt, ko šim vīrietim nozīmē mīlu un ko – nemīlu

Vīrs kā vēl viens dēls

Mums ar vīru ir divi dēli, taču pēc maniem ieskatiem man ir trīs dēli, jo vīrs uzvedas kā puišelis – naudu tērē, kā pašam ienāk prātā, rēķinus nesamaksā, mājās neko nepalīdz. Lai gan viņš negrib, es vēlos šķirties. Varbūt tomēr puiku dēļ palikt kopā?

Gunta Jakovela: «Redzams, ka sievietei šāds modelis ir apnicis, bet vīrietis negrib šķirties, jo viņam tā dzīvot ir ērti. Jautājums, vai viņš ir gatavs kaut ko mainīt, zaudēt daļu savas komforta zonas, lai viņa sieva justos labāk un viņi varētu palikt kopā? Ja viņš nemaz nav gatavs mainīties, vai sievietei vajadzīgs trešais bērns? Varbūt vieglāk vienai ar diviem bērniem… Bet šis ir stāsts, kurā abiem vajadzētu pārrunāt, ar ko sieviete nav apmierināta. Varbūt viņa savas vajadzības izsaka pārmetuma formā: tu man nekad nepalīdzi… tu atkal nesamaksāji… un tādēļ vīrietis noslēdzas un nav gatavs klausīties. Tāpēc būtu jāmēģina runāt caur sevi: man būtu svarīgi, ka… es ļoti vēlētos, ja tu varētu… Kopumā mani nepārliecina, ka šī sieviete tiešām vēlas šķirties, jo viņai nav pretenziju pret vīrieti kā partneri, bet viņu neapmierina tas, ko viņš nedara. Bet, ja viņš mainītos un vairāk palīdzētu, vai arī tad viņa vēlētos šķirties? Ja viņa šķiršanos viņam piesaka pietiekami nopietni, iespējams, vīrietis tomēr pārdomā savu rīcību un varbūt ir gatavs kaut ko mainīt. Cits jautājums, vai šīs pārmaiņas būs noturīgas, jo mēdz būt, ka cilvēks krīzes pārvarēšanas laikā saņemas, bet pēc tam viss atkal atgriežas vecajās sliedēs.»

Esmu iemīlējies, jāšķiras!

Vīrs paziņoja, ka ir iemīlējies, tāpēc mums jāšķiras. Dēla dēļ piedāvāju izlīgt, kaut ko mainīt un uzlabot mūsu attiecībās, bet viņš pateica, ka viņu tas vairs neinteresē. Vai attiecības varēja salāpīt?

Gunta Jakovela: «Dzīvē var iemīlēties vairākkārtīgi un ne vienmēr savā partnerī, bet vai tas vienmēr nozīmē šķiršanos un attiecību pārtraukšanu? Domāju, ka ne! Taču, ja cilvēks iemīlas kādā trešajā, tas bieži uzrāda, ka esošajās attiecībās vienam no partneriem kaut kā pietrūkst. Vai par to ir iespējams runāt? Diez vai, sevišķi, ja otrs jau bauda iemīlēšanās jūtas, ir citā kosmosā un viņu vecās attiecības neinteresē. Jautājums, kā pietrūka attiecībās, kas pieļāva vīrieša nonākšanu citā kosmosā? Diemžēl daudzi pāri ilgtermiņā kļūst slinki, pārstāj būt viens otram interesanti, spēlēties, līdz ar to zaudē dzirksteli attiecībās. Tāpat ieteicams atcerēties, ka pārī nevar visu laiku būt tikai labi, ka ir arī slikti brīži, bet tie ir jāizrunā un jānonāk pie kaut kā, kas vai nu abus satuvina, vai liek saprast, ka ir pavisam slikti un labāk dzīvot šķirti.»

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+