Vai bērnam jādod vitamīni? Speciālistu viedoklis

Bērna veselība
Dace Rudzīte
7. augusts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Freepik
Daudzus vecākus neliek mierā jautājums, vai bērnam nepieciešams dot papildu vitamīnus. Galu galā – reklāmas apgalvo, ka bez tiem pārlaist vīrusu laiku būs grūti. Tāpēc jautājām trim speciālistiem – kā rīkoties?

Ar vitamīniem uz jūs

DINA KRŪZE, neonatoloģe, pediatre Jūrmalas slimnīcā:

«Ar vitamīniem burciņās esmu uz jūs, un mana nostāja vienmēr bijusi šāda. Lielu atšķirību starp bērniem, kas lieto vitamīnus, un bērniem, kas to nedara, savā praksē neesmu pieredzējusi. Tie, kas slimo un dzer vitamīnus, turpina slimot, bet tie, kas neslimo un vitamīnus nelieto, arī neslimo. Parasti nevienam bērnam vitamīnus burciņās imunitātes stiprināšanai neiesaku.

Man pašai ir trīs dēli un trīs mazbērni, un viņi neko vairāk par D vitamīnu nav redzējuši un arī neslimo.

Jā, D vitamīns ir izņēmums, un tas nepieciešams mums visiem. Kāpēc tas ir tik būtisks? Ja ir šī vitamīna deficīts, protams, nav tā, kā stāstīja kādreiz, bērnam tāpēc nav mīksti kauli un rahīts. Taču D vitamīns daudz nozīmē imunitātei, tas ir vielmaiņas hormons, kam trūkstot vienmēr pazeminās imunitāte. Ja mazajam regulāri ir iesnas un klepus, mudinu dzert D vitamīnu, un, kad ir sasniegts normāls tā līmenis, bērns pārstāj slimot. Joprojām pastāv ieteikums profilaktiski dot D vitamīnu visiem mazuļiem vismaz līdz divu gadu vecumam. Vēlākā vecumā, ja kādas vajadzības dēļ veicam asins analīzes, vienmēr iesaku pārbaudīt arī D vitamīna līmeni. Ja tas ir pietiekams, D vitamīnu var nelietot, un, ja mamma vēlas, var dot bērnam zivju eļļu. Ja D vitamīna trūkst, tas jādzer jebkurā vecumā.

Ģimenēm, kurās ir veģetārieši un kuriem var trūkt dzelzs un B grupas vitamīnu, pievēršu lielāku uzmanību. B grupas vitamīni ir būtiski, jo gādā par bērna emocionālo un neiroloģisko veselību. B12 vitamīna deficīts var radīt problēmas neiroloģiskās attīstības ziņā. Tad gan iesaku konkrētus multivitamīnus, kas satur B grupas vitamīnus, plus magniju.

Vecāki bieži prasa, vai imunitātes spēcināšanai bērnam ziemā dot C vitamīnu. Manuprāt, C vitamīns jāuzņem ar augļiem un dārzeņiem.

Retākos gadījumos, varbūt pēc slimošanas, iesaku palietot atsevišķi C vitamīnu, bet to vērtēju individuāli. Jāņem vērā, ka daudziem bērniem ir alerģijas un, sākot lietot C vitamīnu, diezgan bieži novērojamas alerģiskas reakcijas. Vispār bērniem ar noslieci uz alerģiju vitamīnos esošās pārtikas piedevas, krāsvielas, saldinātāji nereti izraisa alerģiskas reakcijas.

Kā bērna organismam nepieciešamu bieži min arī kalciju. Tas arī ir interesanti – pirms desmit gadiem neviens nevarēja iedomāties, ka bērns var izaugt bez kalcija preparātiem. Eiropā kalciju bērniem dod ļoti reti. Manuprāt, to varētu dot, ja ir govs piena olbaltuma nepanesība, kad vajadzīgā daudzumā neuzņem piena produktus un attiecīgi arī kalciju. Taču īsti nav pierādījumu, ka kalcija trūkums kavētu bērna attīstību vai ka tā lietošana stiprinātu, piemēram, zobu veselību.

Ieejot aptiekā, acis žilbst no vitamīnu piedāvājuma, bet konkrēti nevaru nosaukt nevienu, jo neesmu nevienam noticējusi. Manuprāt, tas ir placebo efekts, sevis mierināšana, ka varbūt palīdzēs. Īstu pierādījumu vitamīnu efektivitātei nav ne teorijā, ne praksē, ne manā pieredzē. Vitamīni jāuzņem ar augļiem un dārzeņiem, fiziski aktīvu dzīvesveidu, prieku un labu atmosfēru ģimenē – tā bērna imunitāte tiks uzturēta daudz efektīvāk.»

Tikai tad, kad nepieciešams

ASTRĪDA DZIRNIECE, pediatre medicīnas sabiedrībā ARS:

«Bērnam, kurš ēd daudzveidīgi, arī saknes un dārzeņus, un slimo reti vai ar minimāli izteiktiem vīrusu slimības simptomiem, papildu multivitamīni nav vajadzīgi. Izņēmums ir D vitamīns – vismaz laikā no oktobra līdz maijam. Ja šis vitamīns ir pietiekamā līmenī, dodu tikai profilaktisko devu; ja bērns bieži slimo, iesaku pārbaudīt D vitamīna līmeni un tad atkarībā no rādītājiem nosaku individuālu vitamīna devu. D vitamīns ir viens no mūsu imunitātes balstiem.

Bērnam, kurš neēd svaigus dārzeņus un augļus un kurš dod priekšroku vienveidīgam uzturam, izvērtēju kopējo veselības stāvokli, ēšanas paradumus, piemēram, vai viņš ir gaļēdājs vai veģetārietis. Tad reizēm arī iesaku kādu multivitamīnu kompleksu, atkarībā no tā, kas bērna organismam vairāk nepieciešams: mikroelementi vai vitamīni. Kopumā uzskatu tā: ja bērns ir veselīgs, vasarā daudz laika pavadījis ārā, ir norūdījies, vīrusu infekcijas panes labi un bieži neslimo, tas nozīmē, ka viņa organismam papildus neko nevajag, izņemot D vitamīnu. Bieži slimojošiem bērniem un vienveidīga uztura cienītājiem tomēr rekomendēju vitamīnu kompleksu ar minerālvielām.

Ko nozīmē slimot bieži? Ja bērns pirmo gadu apmeklē bērnudārzu, kas ir vislielākais stress organismam gan emocionāli, gan tādēļ, ka organisms satiekas ar daudziem vīrusiem, viņš slimo vairāk. Līdz ar to par biežu slimošanu ziemā uzskata astoņas līdz desmit reizes. Ja bērns gada laikā slimo divas trīs reizes un labi tiek galā ar slimību, tas nozīmē, ka organisms ir stiprs un viņam nav nepieciešama papildu vitamīnu deva.

Tiem, kuri slimo reti un kuri nav alerģiski, kā papildu atbalstu organismam reizēm iesaku ziedputekšņus medū – bioloģiski aktīvu produktu, kas satur dabiskus vitamīnus.

Ja bērnam ir nosliece uz alerģiju, tad, arī lietojot multivitamīnus, iesaku vecākiem sekot līdzi bērna ādas stāvoklim, vēdera izejai un arī izmaiņām uz mēles, jo tā ir mūsu veselības spogulis.

Protams, vitamīni ir uztura bagātinātāji, tie neaizvieto pilnvērtīgu uzturu, tomēr palīdz organismam tikt galā vai kompensēt to, kā pietrūkst. Vienmēr jālasa instrukcija un jānoskaidro, kas ir multivitamīnu sastāvā, kādus mikroelementus tie satur: cinku, magniju, varu, varbūt jodu, selēnu, kādus vitamīnus. Parasti multivitamīnus lieto vienu mēnesi, tad ņem pauzi. Galvenais ir nepārsniegt ieteicamo dienas devu, jo tad, visticamāk, būs alerģiska ādas reakcija. Tāpēc, ja rakstīts, ka vienu vitamīnu dienā, tad vienu!»

Svarīgāks ir fizisks un emocionāls siltums

ANDA FLAUMANE-JAHENSA, antroposofās medicīnas ārste:

«Viena situācija ir tad, ja ārsts redz bērnā kādus simptomus un viņam ir pamats noteikt izmeklējumus, kuros konstatē kāda vitamīna trūkumu. Tad nav diskusiju, un bērns ārstnieciskā devā saņem vitamīnus, kuru viņam trūkst. Tas attiecas arī uz D vitamīnu – ja analīzes uzrāda tā trūkumu, dod papildus. Līdz gada vecumam bērnam asins analīzes parasti neveic, D vitamīna trūkumu pediatrs redz, apskatot bērnu. Interesanti, bet šoruden, kad parasti ir labs D vitamīna līmenis, daudziem bērniem un pieaugušajiem tas bija zems. Tas saistīts ar šo vasaru, kad pietrūka siltuma un saules un D vitamīns dabiski nesaražojās. Mamma, kas zīda mazuli, D vitamīnu var uzņemt ar pārtiku – treknajām zivīm, olas dzeltenumu –, tāpēc ir arī citas iespējas, ne tikai vitamīns pudelītē. Īpaši, ja D vitamīns ir normas robežās, ar pārtiku tā līmeni var uzturēt. 

Vecāki nereti jautā par imunitāti un C vitamīnu. Protams, organismam tas ir vajadzīgs. Vecāki bieži dod bērnam polivitamīnus bez pietiekama iemesla, taču var darīt daudz ko citu.

Bērna veselības pamats ir siltums – emocionāls un fizisks, gadalaikam piemērots apģērbs un apavi, sakārtots dienas režīms, lai bērns nav pārslogots, un tad viņš neslimos.

Ja bērnam nav laikapstākļiem piemērotu apavu un visu rudeni un ziemu viņam ir slapjas, aukstas kājas, neviens C vitamīns nenovērsīs slimošanu. Tāpat, ja bērna dienas ritms ir tāds, ka viņš tikai kaut ko uzkož, bet nav vienas kārtīgas, siltas ēdienreizes, tas ir viens no iemesliem, kas imunitāti padara vājāku un slimošanu daudz biežāku. Ne mazāk būtiskas ir kustības svaigā gaisā, kuru bērniem pietrūkst, jo viņi ir pārāk noslogoti. Kustības, veselīgs un silts uzturs un laikapstākļiem piemērots apģērbs – vispirms jāseko līdzi šīm lietām, nevis jāpērk pudelīte ar vitamīniem.

Kopumā uzskatu, ka vitamīni jāuzņem dabiski. Organisma dabiskie stiprinātāji ir mūsu brīnišķīgie produkti: galvenais C vitamīna avots ir upenes un mežrozīšu augļi. Medus produktos ir daudz nepieciešamo mikroelementu. Vitamīniem bagāti ir kāposti, arī skābie kāposti, zupām un salātiem var pievienot mārrutkus. Daļa vecāku pakļaujas reklāmai, pērk vitamīnus burciņās, domājot, ja neizdarīs neko labu, ļaunuma jau arī nebūs. Taču tas nav tik viennozīmīgi, jo sintētiskajos vitamīnos ir ķīmiskas vielas, kas izdalās bērna organismā un ar ko jātiek galā viņa organismam. Domāt, ka iedošu vitamīnus burciņā un bērns neslimos, – tā ir ļoti vienkāršota pieeja.»

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+