• Šobrīd

    weather img

    Rīga +8°C Mākoņains, D/DR vējš, 2.06 m/s

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    Uz privāto vai pašvaldības dārziņu?

    Bērns
    Zane Kazāka
    11. decembris, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Kuru dārziņu bērnam izvēlēties? Kāpēc vispār var būt situācija, kad ir jāizvēlas viens vai otrs? Ar ko jārēķinās vienā gadījumā, ar ko – otrā? Un ko ir svarīgi zināt, pārejot no privātā bērnudārza uz pašvaldības?

    Konsultē: Evija Rudzīte, Ogres Baltās skolas direktore; Ieva Bernadeta Runce, Amatas pamatskolas direktora vietniece izglītības jomā (pirmsskolā).

    Izvēle – privātais dārziņš

    Iespēju sākumā vest bērnu uz privāto dārziņu un vēlāk pāriet uz pašvaldības bērnudārzu visbiežāk spiestas izmantot ģimenes, kuru bērniem, sākot bērnudārza gaitas, pašvaldības dārziņā brīvu vietu nav. Tad pirmo laiku vecāki var izmantot pašvaldības piešķirto līdzfinansējumu, lai atvieglotu ģimenes budžetu un spētu nosegt privātā dārziņa izmaksas. Tās gan pārsvarā ir lielākas nekā piešķirtais pašvaldības līdzfinansējums, tādēļ, kad pienāk rinda pašvaldības dārziņā, vecāki visbiežāk izmanto iespēju pāriet uz to.

    Izvēle starp privātu pirmsskolas izglītības iestādi un pašvaldības ir aktuāla lielākās Latvijas pilsētās, jo lauku reģionos bērnu ir mazāk un parasti pašvaldības dārziņos vietu pietiek visiem. No vienas puses, atkrīt liekas raizes, bet no otras – ja neapmierina vietējā dārziņa sniegtais pakalpojums, tad alternatīvas ir ļoti ierobežotas vai to vispār nav.

    Līdzfinansējumu var saņemt tikai tad, ja iestāde ir reģistrēta kā privāta pirmskolas izglītības iestāde un ir izpildītas visas nepieciešamās valstī noteiktās prasības (higiēnas, ugunsdrošības u. c.).

    Var būt arī tā, ka privātais bērnudārzs nav reģistrēts, tādēļ par to jāpainteresējas iepriekš, jo šādā gadījumā līdzfinansējumu no pašvaldības saņemt nevarēs. Līdzfinansējumu var saņemt arī tad, ja bērnu pieskata sertificēta aukle vai bērns tiek vests uz mājdārziņu, bet šajā gadījumā līdzfinansējuma summas atšķiras. Parasti tās ir mazākas nekā privātai pirmsskolas izglītības iestādei.

    Ir arī ģimenes, kuras izvēlas bērnu vest tikai uz privāto pirmsskolas izglītības iestādi un, kad pienāk ziņa par vietu pašvaldības dārziņā, to neizmanto. Tas pārsvarā ir saistīts ar vecāku apzinātu izvēli, izvērtējot privātā dārziņa sniegtās iespējas.

    Pāreja uz pašvaldības bērnudārzu

    Katrā pašvaldībā ir savi noteikumi, kā tiek regulēta pāreja no privātās pirmsskolas izglītības iestādes uz pašvaldības un kā tiek sniegts līdzfinansējums. Visprecīzāk vecāki to var uzzināt, sazinoties ar vietējo atbildīgo struktūrvienību. Lielākoties pieejamo brīvo vietu pārskatīšana notiek pavasarī, un tad pašvaldības informē vecākus par to, ka vieta pašvaldības bērnudārzā ir atbrīvojusies.

    Ja pašvaldība vietu piedāvā, bet bērns ir iejuties privātajā dārziņā un vecāki joprojām spēj nodrošināt to finansiāli, uz pašvaldības dārziņu nav jāpāriet spiestā kārtā. Ja bērns ir sācis gaitas privātajā dārziņā, tad viņam ir iespēja šajā izglītības iestādē palikt ar tiem pašiem nosacījumiem arī tad, ja ir atbrīvojusies vieta pašvaldības bērnudārzā. Atteikumu pāriet no privātās iestādes uz pašvaldības jānoformē rakstveidā saskaņā ar kārtību, kāda ir izveidota katrā pašvaldībā. Līdz ar to valsts šādā veidā bērnam nodrošina iespēju palikt vietā, kur viņam ir ērti, labi, patīkami, ierasti.

    Savukārt, ja bērns pāriet no privātā uz pašvaldības dārziņu un tikai tad vecāki saprot, ka labāk tomēr būtu bijis palikt iepriekšējā vietā, šis nosacījums vairs nav spēkā. Šajā situācijā gala vārds ir pašvaldībai – vai, atgriežoties privātajā iestādē, atjaunot piešķirto līdzfinansējumu vai ne.

    Kā atšķiras privātā pirmsskolas izglītības iestāde no pašvaldības?

    Lai vecākiem palīdzētu labāk sagatavoties bērna pārejai no privātā dārziņa uz pašvaldības, ir vairāki aspekti, kurus ir vērts zināt un ņemt vērā.

    Saziņa

    Vislielākā atšķirība varētu būt vērojama saziņā starp pirmsskolas izglītības iestādi un vecākiem. Tā kā privātajā dārziņā vecākus uztver kā pakalpojuma klientus, šeit vairāk domā par pakalpojuma vērtības parādīšanu vecākiem un, visticamāk, cītīgāk informēs, kā bērnam dārziņā klājas, ko viņš dara, ko ir iemācījies. Pašvaldības dārziņos ne vienmēr audzinātājas tik daudz laika spēs veltīt saziņai ar vecākiem, lai gan pandēmijas īpašo ierobežojumu laikā audzinātājas daudz aktīvāk informēja vecākus WhatsApp grupās.

    Saziņas faktors ir atšķirīgs arī saistībā ar dažādiem lēmumiem, ko iestāde pieņem par kopējo darba organizāciju, tomēr abu veidu iestādēs tiek organizētas gan kopīgās vecāku sapulces, gan notiek individuālas pārrunas ar vecākiem, kā bērnam sokas gan radošā, gan intelektuālā, gan sociālā ziņā.

    Bērnu skaits

    Privātajos dārziņos bērnu skaits grupiņās visbiežāk ir mazāks nekā pašvaldības bērnudārzā. Audzinātāja tādējādi katru bērnu var vairāk aprūpēt. Pārejot uz pašvaldības dārziņu, pastāv risks, ka bērns jutīsies mazāk pamanīts.

    Pedagogi

    Brīnišķīgus pedagogus var sastapt gan privātā, gan pašvaldības bērnudārzā, tāpat arī vienā vai otrā vietā var sastapties ar skolotāju, kas nav savā īstajā vietā. Privātajos dārziņos vairāk domā par to, lai bērnam dienas laikā būtu tikai viena piesaistes persona. Savukārt pašvaldības dārziņā nereti var būt situācijas, ka bērnu no rīta sagaida viens cilvēks, pa dienu ar viņu darbojas cits un vakarā vecākiem nodod vēl trešais, kurš līdz ar to īsti nevarēs pastāstīt, kā bērnam dienas laikā ir klājies.

    Atbalsta personāls

    Ja bērnam ir nepieciešams papildu atbalsts no logopēda, psihologa, speciālā pedagoga, tad ikdienas gaitās to labāk varēs nodrošināt pašvaldības bērnudārzā. Tāpat tas attiecas uz bērniem, kam ir, piemēram, nopietni redzes vai dzirdes traucējumi – izglītību šiem bērniem atbilstošā veidā nodrošinās valsts un pašvaldība. Privātajiem bērnudārziem lielākoties šādu iespēju nav, kā arī privātie dārziņi pārsvarā nevar nodrošināt speciālās mācību programmas bērniem ar dažādām grūtībām, ja vien nav tieši uz to orientēti.

    Medicīniskā palīdzība

    Pilsētas dārziņos pārsvarā strādā medicīnas māsas, kuru pienākums ir svērt, mērīt bērnus, pārbaudīt pedikulozi, kā arī sniegt medicīnisko palīdzību, ja gūta sīka trauma. Lauku reģionos situācija var tikt risināta, vajadzības gadījumā piesaistot ārstu palīgu no pašvaldības feldšeru punkta. Privātajos bērnudārzos medicīniskā personāla uz vietas lielākoties nav, un vecāki par to ir informēti. Ja gadās kāda trauma vai cita saslimšana, dārziņa pārstāvis sazinās ar vecākiem, un atkarībā no situācijas vai nu vecāki paši ved bērnu pie ārsta, vai tiek saukta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Iestājoties dārziņā, pašvaldībā noteikti tiks prasīta bērna medicīniskā karte, privātajā dārziņā – ne vienmēr.

    Pedagoģiskās pieejas

    Privātās iestādes daudz biežāk piedāvā kādas konkrētas ievirzes, pieejas pedagoģijā: Montesori, Valdorfa, Piklera metodes un citas. Šīs specializētās pieejas var piedāvāt arī pašvaldības dārziņos kā atsevišķas grupas, attiecīgi vecāki var painteresēties, vai tas vietējā pašvaldībā ir pieejams. Rīgā ir arī atsevišķi pašvaldības dārziņi ar konkrētu pieeju.

    Jauktā vecuma grupas

    Privātās iestādēs biežāk tiek piedāvāts modelis, kad kopā vienā grupiņā ir dažāda vecuma bērni. Tādējādi mazākie bērni no lielākajiem apgūst daudz prasmju un iemaņu, bet lielie bērni apgūst un izmanto sociālās prasmes, kas saistītas ar izpalīdzību, empātiju, atbalstīšanu. Jauktās grupas īpaši vērtīgas bērniem, kuri aug kā vienīgie ģimenē. Tas ir arī tuvāks modelis ikdienas dzīvei, kur saskaramies, dzīvojam un strādājam kopā ar dažādu vecumu cilvēkiem.

    Šādas iespējas atsevišķās grupās piedāvā arī pašvaldības dārziņos, it īpaši lauku reģionos vai speciālajās izglītības programmās, bet lielākoties pašvaldības dārziņos vienā grupā mācās viena vecuma bērni.

    Ēdināšana

    Ēdināšana ir viens no trumpjiem, ko privātā iestāde var vecākiem piedāvāt, lai pārdotu tieši savas iestādes sniegto pakalpojumu. Privātās iestādēs ir arī lielāka iespēja mainīt ēdināšanas pakalpojumus, ja tie neapmierina. Pašvaldības dārziņi šajā ziņā ir stipri ierobežoti, jo ēdināšanas pakalpojums pašvaldībā tiek izvēlēts centralizēti visām izglītības iestādēm kopā vienotā iepirkumā un tiek noslēgts uz noteiktu laiku. Attiecīgi līguma darbības laikā ievērojamas izmaiņas, ja kaut kas neapmierina, panākt nevar.

    Dienas režīms

    Līdzīgi kā ar ēdināšanu arī dienas režīma maiņā un pielāgošanā bērna vajadzībām privātās iestādes ir elastīgākas. Privātā dārziņā ir vieglāk noreaģēt un pamainīt dienas kārtību mācību gada vidū, ja no bērnu uzvedības ir saprotams, ka diendusai, piemēram, ir jābūt nedaudz agrāk vai vēlāk.

    Āra rotaļas

    Privātajos dārziņos ārā iešana varētu būt vairāk akcentēta nekā pašvaldības iestādēs. Bērni ārā pavada vairāk laika, un viņiem tiek dota lielāka izpausmes brīvība, saskaroties ar vidi: smiltīm, dubļiem, peļķēm, čiekuriem utt. Ārā tiek plānotas arī izglītojošās nodarbības. Privātajos dārziņos pedagogi paši ir gatavāki vairāk laika pavadīt ārā, lūdzot vecākiem sagatavot bērnam apģērbu, kas piemērots dažādiem laikapstākļiem. Līdz ar pandēmiju tagad vairāk laika ārā bērni pavada arī pašvaldības dārziņos.

    Radošās nodarbes

    Līdz ar kompetenču izglītības ieviešanu daudz lielāka loma ir pirmsskolas pedagoga radošajām spējām un prasmēm. Līdz ar to arī pašvaldības dārziņos darbošanās dažādība ir pieaugusi. Tomēr privātajās iestādēs bērniem joprojām var tikt piedāvāta lielāka un plašāka izpausmes brīvība, piemēram, ir plašākas iespējas darboties ar mālu, koku un citiem materiāliem, kas prasa lielāku pedagoga iesaisti gan sagatavošanās posmā, gan nokopšanas darbos. Vecākiem jebkurā gadījumā par to ir jāpainteresējas vairāk, jo radošo nodarbību klāstu ietekmēs arī pieeja, pēc kuras dārziņš ir izvēlējies strādāt.

    Sagatavošana skolai

    Viens no pirmsskolas izglītības iestādes uzdevumiem ir sagatavot bērnu skolai. Līdz ar jauno kompetenču pieeju lielāks uzsvars tiek likts uz socializēšanās un komunikācijas prasmēm, obligāto prasību ir mazāk, bet tās ir padziļinātākas. Privātajās iestādēs notiek individualizētākā sagatavošana – grupas ir mazākas, kā arī bērni tiek dažādi sagatavoti atkarībā no tā, vai viņi mācības turpinās valsts skolā vai privātajā iestādē.

    Interešu izglītība

    Situācija ar interešu izglītības pulciņiem ir ļoti atšķirīga gan privātajās, gan pašvaldības iestādēs. Var būt tā, ka papildu izglītības iespējas gan vienā, gan otrā pirmsskolas iestādē ir pieejamas bez maksas un iekļautas ikdienas mācību procesā, gan par papildu maksu. Stipri atšķiras arī pulciņu piedāvājums, un tas no gada uz gadu vienā iestādē var mainīties.

    Vasaras brīvlaiks

    Vasaras brīvlaiks bērnudārzā vecākiem nereti izvēršas par īstu loģistikas eksāmenu. Pašvaldības bērnudārzi vismaz vienu mēnesi strādā dežūrrežīmā, kad bērnu skaits iestādē tiek samazināts. Vecākiem, kuriem ir tāda iespēja, lūdz bērnus uz dārziņu nevest, tiek veidotas apvienotās grupas, iespējams, pat citos pašvaldības bērnudārzos. Privātajās iestādēs savukārt var būt ļoti dažādi. Ir dārziņi, kas strādā visu vasaru, bet ir iestādes, kas nestrādā pat dežūrrežīmā, jo uzskata, ka vasarā jāatpūšas ne tikai pedagogiem, bet arī bērniem. Turklāt privātajās iestādēs situācija var krasi mainīties no gada uz gadu – vienu vasaru dārziņš ir daļēji pieejams, citu vasaru – nemaz.

    Starpvalstu pieredze

    Privātās iestādēs ir iespējams sastapt arī ārvalstu jauniešus no Eiropas Solidaritātes korpusa, kas piedalās dārziņa dzīvē kā brīvprātīgie, palīdz bērniem dažādās jomās, kā arī bagātina bērnu saskarsmes pieredzi, iemācot, ka ir citas valstis un ka tajās dzīvo cilvēki, kuri nerunā latviešu valodā.

    Pašvaldības iestādēs šo nodrošināt ir daudz sarežģītāk tieši no administratīvā un praktiskā viedokļa. Cilvēkam, kurš atbrauc programmā, ir jānodrošina dzīvesvieta, jādomā par ēdināšanu. Attiecīgi pašvaldībās ir sarežģītāk saprast, kā šādus maksājumus veikt caur budžeta kontiem. Bet, ja pašvaldības dārziņi sadarbojas ar biedrībām, kuras to visu organizē no savas puses, tad viss ir vienkāršāk.

    Kopumā iespēju Latvijā patlaban ir daudz – atliek tik izvērtēt, kas kurai ģimenei ir pieejams, un izvēlēties savam bērnam atbilstošāko. Jautājums ir arī par to, kas vecākiem šķiet svarīgāks – ļaut bērnam izpausties dažādos radošos veidos vai iemācīties secīgi un pareizi izdarīt dažādas lietas. Izvēle starp privāto un pašvaldības bērnudārzu ir iespēja vecākiem izvēlēties arī to, kādā virzienā un veidā bērnu attīstīt. Tomēr jāņem vērā, ka kopējo gaisotni grupiņā, pieeju ikdienas norisēm ietekmē gan pedagogs, kas strādā ar bērniem, gan tas, kāda grupa kopumā ir izveidojusies, gan arī tas, kādi ir bērnu vecāki. Attiecīgi vienā iestādē situācija grupiņās var būt pat ļoti atšķirīga, un to, vai labākā izvēle bērnam ir privātais vai pašvaldības dārziņš, rezultātā noteiks dažādu apstākļu kopums.

     

    Vecāku pieredze

    Pieredzē dalās Zane Cirīte, Ernesta (5) un Florences (2) mamma:

    «Abiem bērniem mana un vīra darba specifikas dēļ agri bija jāsāk iet dārziņā. Tā kā pašvaldības bērnudārzā vietu uzreiz nedabūjām, sākumā bērnus vedām uz mājdārziņu.

    Dēlam mājdārziņu izvēlējos, rūpīgi izvērtējot dažādus piedāvājumus, lasot citu vecāku atsauksmes un ieteikumus. Kad aizbraucu apskatīties izvēlēto vietu, uzreiz sapratu, ka Ernestam tā derēs. Mājdārziņa grupiņā bija apmēram 12 bērnu. Summa, kas bija jāmaksā par mājdārziņu, bija liela, bet es pilnā mērā saņēmu to atpakaļ caur attieksmi, ko personāls sniedza manam bērnam.

    Kad pienāca rinda, sākām Ernestu vest uz pašvaldības bērnudārzu. Viņš pēc dabas ir ļoti jūtīgs. Sākums pašvaldības dārziņā bija ļoti grūts, un rītus ar lielo raudāšanu gada garumā iznesa mans vīrs. Traucēja tas, ka pašvaldības dārziņā audzinātāja, kura no rīta sagaidīja bērnus, nebija atbalstoša. Vīrs tā arī līdz galam nesaprata, kā labāk no rītiem rīkoties… Tad sapratām, ka ir jānomaina pašvaldības bērnudārzs, un tas ļoti palīdzēja. Tagad viss ir kārtībā, dēls ir arī paaudzies, un nu atvadīšanās no rītiem raizes vairs nesagādā.

    Pašvaldības bērnudārzā, salīdzinot ar mājdārziņu, manuprāt, ir daudz vairāk iespēju, ir kvalitatīvāka izglītības programma. Mājdārziņš ir vairāk sadzīves lietu apgūšanai, bet ne tam, lai gatavotos skolai. Kārtība pašvaldības bērnudārzā ir daudz stingrāka. Savā ziņā tas ir arī ļoti labi, jo tas man kā mammai palīdz mācīties novilkt robežas ar saviem bērniem.

    Florencei ieiešana gan mājdārziņā, gan pašvaldības bērnudārzā bija daudz vienkāršāka. Sākumā domāju, varbūt laist viņu privātajā izglītības iestādē, kas būtu lētāk, bet beigās tomēr izvēlējāmies to pašu mājdārziņu, kur gāja brālis. Auklītes tur jau sen gaidīja Ernesta māsiņu. Tas bija labi arī tādā ziņā, ka vasarā, kad pašvaldības bērnudārzā ir tikai apvienotās grupas, dēlam sarunāju vietu tajā pašā mājdārziņā – lai atvieglotu viņam vasaras mēnešu pārmaiņas.

    Florence mājdārziņā gāja aptuveni pusgadu, jo sagaidīja pašvaldības dārziņu atbilstoši rindai. Tas pārsteidzošā kārtā notika ļoti agri – jau 1,7 gadu vecumā. Ar Florenci raižu nebija, jo es jau ļoti labi zināju vietu, kur viņa ies (ar otro pašvaldības dārziņu esmu ļoti apmierināta).

    Tas, ko kopumā esmu novērojusi, ka ļoti atšķiras pašu vecāku gaidas un izpratne par to, kam ir jābūt nodrošinātam dārziņā. Man svarīgs ir emocionālais kontakts, citiem vecākiem – pilnīgi citas lietas. Un vecāku kritēriji acīmredzot ir tie, kas nosaka, kurā dārziņā kurš bērniņš ies.»

     

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+