Varbūt manam bērnam ir slikta imunitāte?

Lai cik neiedomājami tas izklausītos, pat 10–12 saaukstēšanās reizes gadā vēl nenozīmē, ka bērnam ir slikta imunitāte! Kas ietekmē bērna imūnās sistēmas darbību, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas imunoloģe Nataļja Kurjāne.
Bērna imunitāte
Dace Rudzīte
7. marts

Saglabāt

Foto: Pixabay

Slims katru mēnesi?

Imūnās sistēmas viens no uzdevumiem ir cīnīties ar vīrusiem, baktērijām, parazītiem, sēnītēm – tātad infekcijām. Katram imūnsistēma attīstās individuāli, taču kopumā tā nostiprinās līdz trīs, daļai bērnu līdz sešu gadu vecumam. Vesels bērns ar vīrusu izraisītām infekcijām var slimot no astoņām līdz pat 12 reizēm gadā – būtībā katru mēnesi. Sevišķi, ja bērns pirmo gadu apmeklē bērnudārzu, tad slimošana katru mēnesi vēl neko nenozīmē un viņa imunitāte, visticamāk, tāpat attīstās normāli. Kā skaidro imunoloģe Nataļja Kurjāne, ļoti svarīgi ir tas, kā tieši bērns slimo. Ja viegli, bez antibiotikām, pēc divām trīs dienām mazais atkal vesels, tad viss kārtībā.

Ja bērnam antibiotikas jālieto biežāk nekā četras reizes gadā, tas ir signāls, ka būtu vērts konsultēties ar imunologu, lai noteiktu bērna imunoloģisko stāvokli, veicot imunoloģiskās analīzes.

Tās nosaka asinsainā, izvērtējot dažādus specifiskus rādījumus, piemēram, imūno šūnu darbību. Pavājināta imunitāte jeb imūndeficīts, par ko mēdz uztraukties mammas, ir pavisam cita, daudz nopietnāka diagnoze, ko nosaka ārsts. Ja bērns slimo divas trīs reizes gadā, var uzskatīt, ka viņam ir laba imunitāte. Diemžēl tas gan nenozīmē, ka tā tas būs mūžīgi, jo vīrusi, infekcijas, stress, uzturs un citi faktori var jebkurā brīdī ietekmēt imūno sistēmu, līdz ar to tā ir mainīga.

Slimo gan zīdītie, gan nezīdītie

Pirmajos dzīves mēnešos bērnu no infekcijām sargā mammas imunitāte, tāpēc šajā laikā svarīgs ir mammas piens, jo tajā ir vērtīgās aizsargājošās olbaltumvielas. Kamēr mazulis zīž mammas pienu, viņš no slimībām ir pasargāts, tomēr, kā atzīst imunoloģe Nataļja Kurjāne, tas nav tik vienkārši, jo slimo arī mazuļi, kas ēd mammas pienu: «Mammas pienā ir olbaltumviela, kas aizsargā pret infekcijām. Zīdaiņa organismā vēl šīs vielas nav, un tās nav arī piena maisījumā. Taču mammas arī ir dažādas un arī viņu imūnsistēmas ir atšķirīgas. Medicīnas literatūrā minēts, ka antivielu kvalitāte mammas pienā var arī nebūt pietiekami laba. Tomēr tas atkal nav tik vienkārši – reizēm mamma ir slimīga un novājināta, bet viņai ir «spēcīgs» piens. Un otrādi – mamma jūtas labi un ir vesela, bet viņas bērns – vājš un uzņēmīgs pret slimībām. Tāpēc dzīvē var būt visādi – bērns, kurš zīž mammas krūti, tāpat slimo, bet mazulis, kurš ēd piena maisījumu, ir veselīgs un neslimo.»

Stress liek slimot biežāk

Imūnās sistēmas darbību ietekmē stress un emocijas. Kā skaidro Nataļja Kurjāne, pētījumos pierādīts, ka nervu, endokrīnā un imūnā sistēma ir saistītas. «Kamēr bērnam nav nobriedusi nervu sistēma, arī imūnsistēma nestrādā kā nākas. Ja imūnajai sistēmai jācīnās ar paaugstinātu stresu, mazuļa organismam nav ne laika, ne iespēju cīnīties ar vīrusiem, tāpēc viņi slimo. Bieži redzu bērnus, kuru vecāki strādā ārzemēs un kuriem mēdz būt paaugstināta, neizskaidrojama temperatūra brīžos, kad vecāki dodas projām. Reizēm bērns dzīvo ar vecmāmiņu, kura atved mazo pie ārsta ar smagu atopisko dermatītu, un ja netiek pierādīta alerģija, tas būtībā ir mīlestības deficīts. Ļoti daudz kas atkarīgs no bērna nervu sistēmas – kāds piedzimst emocionālāks un jūtīgāks, bet cits stresa apstākļus iztur daudz vieglāk. Tikko bērnam nobriest viņa nervu sistēma, tā uzlabojas arī imūnsistēma un viņš slimo retāk. Parasti tas notiek neilgi pirms skolas, bet, protams, katram individuāli – vienam ātrāk, citam vēlāk,» atgādina imunoloģe.

Kā var stiprināt bērna imunitāti?

  • Imunoloģijā uzskata, ka pirmais imunitātes stiprinātājs ir vakcinācija, jo tā stimulē visas imūnās šūnas «ražot» atbildes reakciju.
  • Otrs – dabas līdzekļi un dzīves veids. Augļi, dārzeņi, bišu produkti, plūškoks arī stiprina imunitāti, tomēr ne visiem bērniem; tiem, kam ir nopietnas imunitātes problēmas, šie līdzekļi nelīdz tāpat kā sintētiskie vitamīni burciņās.
  • Imūnsistēmu pozitīvi ietekmē staigāšana basām kājām, peldēšana, taču tikai tad, ja ir kontrasts: auksts/silts, baseins/pirts.
  • Imunoloģe iesaka vairāk smaidīt un priecāties, vecākiem – vairāk mīlēt bērnu, ļaujot pašam augt un attīstīties, vajadzīgajā brīdī sniedzot atbalstu un palīdzot slimot vieglāk.
  • Ja nepieciešams, tikai ārsts var nozīmēt interferona induktorus jeb imunitāti stimulējošus preparātus. Dabiski interferonu ražo organisma šūnas, un tas pasargā cilvēku no vīrusiem. Ja šūnas to pietiekošā daudzumā neizstrādā, bērns slimo un tad papildus var lietot ārsta nozīmētos interferona induktorus.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs