Melanoma – dzimumzīme ar sliktu raksturu

Saules aizsardzība
Sindija Meluškāne
4. jūlijs, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: SHUTTERSTOCK
Atšķirībā no citām onkoloģiskajām slimībām, kur liela ietekme ir iedzimtībai, uzturam, stresam un citiem faktoriem, no melanomas 95% gadījumu veiksmīgi var izvairīties, ievērojot profilaksi! Kā sevi pasargāt no melanomas, stāsta medicīnas zinātņu doktors, Latvijas Onkoloģijas centra un klīnikas PanaceaPro dermatoonkologs Aleksandrs Derjabo.

Patiesībā daudzi pieaugušie, kas saskaras ar diagnozi melanoma, lielāko devu bīstamo saules staru uzņēmuši tieši bērnībā, jo kaitīgajam ultravioletajam starojumam (UV) piemīt īpašība uzkrāties. 2017. gadā 196 pacientu vidū, kuriem noteikta diagnoze melanoma, bija tikai divi bērni (abi zēni). Saslimšana ar melanomu līdz 18 gadu vecumam ir izņēmums, taču tas nenozīmē, ka šajā laikā bīstamie UV stari nav uzkrāti turpmākajai dzīvei. «Amerikā veikts pētījums apstiprina, ka līdz 25 gadu vecumam cilvēki Amerikā saņem 75% UV staru normas. Ja pēc 25 gadu vecuma nemaina dzīvesveidu, tad 35–40 gados pietuvojas robežai, kad UV staru norma sasniedz 100% un var izveidoties ādas vēzis. Tāpēc ļoti svarīgi ir mainīt ieradumus: saule – tas ir labi, bet apdegt ir slikti,» saka dermatoonkologs Aleksandrs Derjabo.

Kas ir melanoma?

Gandrīz jebkura dzimumzīmīte uz mūsu ķermeņa var pārtapt par ļaundabīgu audzēju – melanomu –, jo šie ādas pigmenti ir īpaši uzņēmīgi pret UV stariem. Tāpēc, lai sevi pasargātu, dzimumzīmes vajadzētu piesegt no tiešiem saules stariem. «Pareizāk gan būtu tos saukt par ādas pigmentiem. Ar dzimumzīmes piedzimstam, un to skaits parasti ir neliels, bet pigmenti attīstās dzīves laikā.
Ja ir ļoti daudz pigmentēto laukumu, tas norāda, ka cilvēks ir īpaši jutīgs pret UV stariem un viņam būtu jāievēro papildu drošība.
Ja ir vairāk par 25 pigmentiem, jāatnāk uz konsultāciju, jāveic dermatoskopija un jākonsultējas ar pieredzējušu onkologu,» norāda Aleksandrs Derjabo. Konsultācija nepieciešama arī tad, ja pigments kļūst tumšāks, aug lielāks, maina formu, viena tā mala kļuvusi nelīdzena, tas sulojas vai niez. Vēl viens iemesls dermatologa apmeklējumam – ja pigments ir neērtā vietā, kur tas visu laiku tiek aizskarts vai kairināts. Ir taisnība: jo biezāks audzējs, jo sliktāka prognoze. Tāpēc labā ziņa – pēdējo gadu laikā divas reizes samazinājies diagnosticēto audzēju biezums, citiem vārdiem – diagnostika notiek laicīgāk. «Problēma nav audzējs, bet tā diagnostika nulles stadijā,» saka onkologs, uzsverot, ka nulles stadijā atklātu melanomu ir izredzes izārstēt gandrīz simtprocentīgi.

Jaunā paaudze slimos mazāk

Ir aprēķināts, ka gan Eiropā, gan Amerikā līdz 2030. gadam saslimstība ar melanomu turpinās pieaugt, bet pēc 2030. gada samazināsies, jo jaunajai paaudzei, kas tobrīd būs sasniegusi pieaugušo vecumu, jau būs daudz veselīgāki paradumi. «Mēs, Latvijā dzīvojošie, lielākoties esam gaiši – mums ir gaiša āda, gaiši mati un gaišas acis, tas nozīmē, ka pret ultravioleto starojumu esam jutīgāki nekā tumšādaini cilvēki.
Vienmērīgs iedegums liecina, ka tā ir ādas aizsargreakcija pret sauli, bet apsārtums jau ir apdegums, un tas ir bīstams.
Ne velti ārzemēs pašlaik attīstās kustība: Pale is Beaty (no angļu valodas Bālums ir skaists). Tas nozīmē, ka tieši aristokrātisks bālums, nevis zemniecisks iedegums ir skaistuma pazīme. Citiem vārdiem sakot, modē ir nevis brūns, bet vesels,» saka onkologs. Viņš min, ka tieši jutīgās ādas dēļ Latvijas iedzīvotājiem uz siltajām zemēm nebūtu ieteicams doties vasaras karstajos mēnešos, bet gan līdz maijam vai no septembra. Vai arī, dzīvojot siltajās zemēs, ievērot visus drošības noteikumus tieši tāpat kā karstajās vasaras dienās Latvijā. Starp citu, tieši tas, ka dzīvojam labāk un ilgāk, ir galvenais iemesls, kāpēc saslimstība ar melanomu pieaug visā pasaulē. «Jo ilgāk dzīvojam, jo lielāka tendence iegūt onkoloģiskas slimības. Otrs izskaidrojums – mēs dzīvojam labāk, vēlamies atpūsties nevis vienreiz, bet divreiz gadā. Un ne tikai Latvijā, arī aizceļot uz siltajām zemēm. To visu var darīt, tikai jāplāno tam piemērots laiks un saules aizsardzība,» saka onkologs.

Īpaši jutīgi – zīdaiņi, grūtnieces, pusaudži

Tātad, jo cilvēkam gaišāka āda, jo viņš ir jutīgāks pret ultravioleto starojumu, tāpat kā jutīgāki ir mazi bērni, pusaudži (10–16 gadu vecumā) un grūtnieces. «Bērns līdz triju gadu vecumam ir ļoti jutīgs, vēl neprot sevi kontrolēt un nezina, ka, ejot saulē, ir jāklāj saules aizsargkrēms, jāvelk cepurīte, tāpēc par viņu jāparūpējas pieaugušajiem – mammai, tētim, citiem pieskatītājiem,» saka onkologs, piebilstot, ka, runājot par cepurītēm un aizsargapģērbu, jāņem vērā, ka kokvilnas cepurīte un drēbes labāk sargās bērnu pret pārkaršanu, taču mazliet laidīs cauri UV starus un, arī valkājot kokvilnas krekliņu, var tikt pie apdeguma. Savukārt speciālais apģērbs ar UV aizsargfiltriem (nopērkams sporta preču veikalos) vairāk karsēs, tāpēc vecākiem jāmeklē līdzsvars, lai bērns nepārkarstu un arī neapdegtu.
Pusaudžus 10–16 gadu vecumā iekļauj riska grupā, jo viņi mēdz būt izklaidīgāki, par saules aizsargkrēmu krēmu var vienkārši aizmirst, turklāt šajā laikā pusaudžu jutību pret sauli ietekmē arī hormonālās pārmaiņas.
Tieši tāpat kā sievietes grūtniecības laikā. «Arī medikamentu lietošana, tāpat kā hormonālās pārmaiņas, var veicināt tā saukto fotojutīgumu. Esmu ievērojis, ka sievietēm arī pēc grūtniecības tas var saglabāties vēl divus trīs gadus,» skaidro Aleksandrs Derjabo, piebilstot, ka vēl viena riska grupa ir jaunieši 25–30 gadu vecumā, kuriem vēl nav atbildības pret ģimeni un bērniem, bet ir vēlme izrādīties ar savu ķermeni.

Cik bieži jādodas uz profilaktisko apskati?

Visā pasaulē ir šāda tendence: veseliem cilvēkiem nav vajadzības to darīt, tas jādara, ja ir saules apdegumi, cilvēkam ir darbs vai hobijs ārā, ja ģimenē bijušas onkoloģiskas ādas slimības (iedzimtība). Tad labāk reizi gadā veikt tehnisko apskati.
Ja ādas stāvoklis uzlabojas, nav jādodas uz pārbaudi pie dermatologa katru gadu, jo āda atjaunojas un pigmenti dažkārt mēdz pazust paši no sevis!
Tāpat eksperts uzsver, ka ne katru dzimumzīmi vajag operēt, jo dažkārt tam var būt pretējs efekts, proti, ja dzimumzīme netiek izņemta pilnībā, operācija tieši var atmodināt snaudošu melanomu. Jāpatur prātā, ka visefektīvākais aizsardzības līdzeklis ir visu veidu profilakse!

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs