Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jāvērtē kopumā!
Lai gan daļa ārstu mūsdienās bērna mēles izskatam īpašu vērību nepiegriež, mūsu aptaujātie pediatri atzīst – mēle par bērna veselību pastāsta ļoti daudz. Tāpēc ārstam vizītes laikā būtu jāapskata gan mēle un zemmēles saitīte, kas nereti traucē veidot skaņas, gan bērna smaganas un pat tas, kādā secībā šķiļas zobi. Ārstam vajadzētu apskatīties arī zem mēles – tur atrodas divi kanāliņi, pa kuriem izdalās siekalas. Reizēm bērnam var būt sajūta, ka viņam sāp kakls, taču tas var būt siekalu kanāliņu iekaisums, kas jāārstē. Homeopāte Inga Grundmane stāsta, ka homeopātam bērna mēles izskats palīdz atrast piemērotāko preparātu, savukārt mammām, kam homeopātija ir pazīstama, laikus pamanītas izmaiņas uz mēles ļauj slimību neielaist, sākot dot jau iepriekš atrastu bērna konstitucionālo līdzekli. Par veselīgu uzskata rozīgu, samtainu, valgu mēli bez izteikta aplikuma.
Speciālisti atzīst – tikai pēc mēles izskata vien nopietnus secinājumus izdarīt nevar, jo organisms ir vienots veselums un tas jāvērtē kopumā, ne tikai skatoties uz mēli.
«Liela slimošana var noritēt ar skaistu, rozīgu mēli, un tikpat labi bērns var dzīvot laimīgi un veselīgi ar apliktu mēli. Tāpēc bērns jāskatās kopumā,» uzsver Inga Grundmane. Taču, ja mamma uz bērna mēles pamana krasas izmaiņas, noteikti vērts aiziet pie ārsta.
Piena sēnīte un stomatīts
Zīdaiņiem un bērniem līdz gada vecumam aplikums vai citas izmaiņas uz mēles vērojamas reti. Visbiežāk mazulim baltumiņš mutē – parasti uz mēles saknes pie rīkles – ir no atgrūsta mammas piena. Taču zīdainim var būt arī piena sēnīte – tad balts aplikums ir ne tikai uz mēles, bet arī mutes gļotādā: vaigu iekšējās virsmās, uz apakšlūpas, augšlūpas, smaganām. Viegli pakasot, šo aplikumu nevar noņemt. Homeopāts piena sēnītes ārstēšanai iesaka homeopātiskos graudiņus, kurus izšķīdina ūdenī un ar šo šķīdumu tīra bērna mutīti. Pediatre Astrīda Dzirniece stāsta, ka mājas apstākļos piena sēnītes ārstēšanai var izmantot novārītu kumelīšu tēju vai sodas ūdeni: uz 100 mililitriem ūdens ņem piecus gramus vai vienu tējkaroti (bez kaudzes) sodas, sajauc ar ūdeni un tīra mutes gļotādu.
Zīdainim uz mēles, smaganām, gļotādām var būt aftas čūliņas jeb stomatīts, ko parasti izraisa herpesvīruss.
Ja mammai vai tētim ir aukstumpumpa akūtā formā un viņi bučo mazuli, arī mazais inficējas ar herpesinfekciju, kas sākas ar stomatītu. Tad mazulim sāp, viņš atsakās ēst, ir raudulīgs. Tā kā zīdainītis vēl paskalot mutīti nevar, Astrīda Dzirniece iesaka aptiekā nopērkamo Faringo Spray, ko var lietot no zīdaiņa vecuma, to uzpūš uz knupīša vai karotītes un dod, lai mazais nolaiza. Var arī izmantot ziedes, ar kurām parasti iesaka remdēt zobu šķilšanās sāpes un kas satur lidokaīnu, piemēram, Stomagel, Kamistad Gel. Šos līdzekļus Astrīda Dzirniece iesaka lietot arī tad, ja zīdainim ir piena sēnīte.
Signalizē par slimību!
Jo lielāks aug bērns, jo mēle uzkrāj vairāk informācijas. Taču katram bērnam mēle atšķiras, piemēram, vienam aplikuma nav vispār, citam veidojas bālgans, citam dzeltenīgs aplikums.
Bieži vien mēle maina izskatu tad, kad bērnam tuvojas slimība, kaut citu simptomu vēl nav.
Homeopāte Inga Grundmane savā praksē novērojusi – ja ir klepus, iesnas, kāda vīrusa slimība, vienam bērnam mēle ir vairāk aplikta, citam tā kļūst platāka, vēl kādam parādās ģeogrāfiska mēle, kas bieži vien ir signāls, ka tuvojas slimība. «Ja bērna mēle kļūst pleķaina, kaut citu sūdzību vēl nav, tas ir rādītājs, ka organismā kaut kas sāk pagurt un tas gatavojas slimošanai. Tad iesaku padot bērna konstitucionālo līdzekli, ja tāds atrasts, un slimība bieži vien arī nesākas,» atzīst Inga Grundmane.
Savukārt pediatre Astrīda Dzirniece ģeogrāfisko mēli vairāk saista ar pārtikas alerģiju vai konkrēta produkta nepanesību. Daktere novērojusi – ja vecāki pamaina bērna ēšanas ieradumus, piemēram, krāsaino jogurtu nomaina pret balto vai samazina našķu patēriņu bērna ikdienā, arī mēlīte kļūst glītāka. Mēles krāsu maina arī, piemēram, mellenes, dažādas krāsainās konfektes.
Taču tas parasti ātri pāriet – atliek tikai bērnam padzerties, kad mēle jau atgūst savu ierasto krāsu. Ja tā nenotiek, mēles izmaiņu iemesls nav ēdiens.
Izrādās, mēle var arī sāpēt, piemēram, ja bērnam ir stomatīts. Tad viņam mēles galā ir mazas čūliņas, kas kņudina, sevišķi, ja ieēd ko skābāku vai asāku. Parasti šīs sāpes ir īslaicīgas. Mēlīte var sāpēt, ja iedzerts karsts dzēriens vai ja bērns iekodis savā mēlē, kā arī tad, ja veidojas iekaisums uz mēles vai mēles sāniņā, ko no augšas pat nevar redzēt. Tāpēc mēli vērts apskatīt arī no abiem sāniem un apakšas.
Tīrīt vai netīrīt?
Pastāv atšķirīgi viedokļi par to, vai bērna mēli tīrīt vai netīrīt. Homeopāte Inga Grundmane neiesaka tīrīt bērna mēli, jo piekrīt viedoklim, ka mēlei pašai ir spējas attīrīties, ja bērna ķermenis ir pietiekami vesels. Gluži otrādi, homeopāte pieļauj – tīrīšana mēli tikai sakairina, un tā var iegūt mēles iekaisumu.
Savukārt pediatre Astrīda Dzirniece uzskata – lai gan viedokļi ir dažādi, jāskatās, kas konkrētajam bērnam labāk der. Ja bērnam uz mēles ir biezs aplikums vai ja siekalu specifiskā ķīmiskā sastāva dēļ pastiprināti veidojas zobu aplikums, bērna mēlīti var patīrīt.
Mēli tīra vienu reizi dienā, pirms gulētiešanas ar zobu birsti vai tās otru pusīti vieglām, maigām kustībām.
Nevajag berzt mēli, līdz tā sāk sūrstēt! Ja bērna mēle ir glīta, ja viņš labi ēd un ir vesels, tad uz mēles nekas neveidojas un arī nav vajadzības to tīrīt.
Ko mēle stāsta?
- Balts vai dzeltenīgs aplikums var būt, ja bērns ir saaukstējies. Krāsa un aplikuma daudzums atkarīgi no katra īpatnībām, kā konkrētais bērns slimo, kā arī no tā, kura orgānu sistēma vēl iesaistījusies slimošanā, jo parasti slimo viss organisms.
- Balta, diezgan biezi aplikta mēle var būt, ja bērnam ir vēdera darbības traucējumi, tendence uz aizcietējumiem, neregulāra vēdera izeja. Balti aplikta mēle ir arī rādītājs, ka bērns pārāk maz uzņem šķidrumu.
- Mēles sakne var būt dzeltenīgi balta un sausāka nekā parasti, ja bērnam ir šķidrs vēders un vemšana.
- Ļoti gaiša, bāla mēle bērnam parasti liecina par klepu, vēdera problēmām, bet ne mazasinību. Par mazasinību, bet arī diezgan nopietnā formā, var liecināt bālas gļotādas, jo arī tām jābūt rozā krāsā!
- Dzeltenīgs aplikums var būt bronhīta, jebkura vīrusa, arī kuņģa un zarnu trakta problēmu gadījumā.
- Aveņkrāsas mēle ir tikai skarlatīnas gadījumā. Saslimšanas sākumā mēle ir biezi, biezi aplikta, bet, kad slimošana iet uz otru pusi, aplikums tīrās nost, un mēle kļūst aveņkrāsā.
- Spilgti sarkana mēle un acetona smaka no mutes var liecināt, ka bērnam ir cukura diabēts. Tad mazais arī daudz dzer un bieži čurā, un tas noteikti ir iemesls apmeklēt ārstu.
- Melna mēle var parādīties, ja bērns nepanes kādu konkrētu medikamentu. Ja bērna mēle kļūst melna, medikamenta lietošana uzreiz jāpārtrauc!
- Ļoti liela, gaļīga mēle, kas neturas mutē ir bērniem ar Dauna sindromu.
- Ja bērnam ir neiroloģiskas problēmas, piemēram, centrālās nervu sistēmas traucējumi, izbāžot mēli, tā neiet pa vidus līniju, bet sliecas uz vienu vai otru pusi.
- Plaisas uz mēles lielākoties parādās pusaudžu vecumā. Tās bieži saistītas ar kuņģa zarnu trakta problēmām, bet var būt arī mantotas no vecākiem.
