Rīga +4°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
14
-
0
-
1
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Mūsdienās neviens ārsts nenoliedz, ka alerģiju cēlonis bieži var būt stress – gan mammas un tēta, gan paša bērna satraukums, pārdzīvojums vai cits emocionāls saviļņojums. Pirmkārt, ikviena alerģiska reakcija – sākot ar pienu un beidzot ar ziedputekšņiem vai dzīvnieku spalvām – nozīmē pretošanos, cīņu, neapmierinātību ar esošo.
Ir kaut kas, no kā mazais cilvēks pats saviem spēkiem vēl nespēj atteikties un neprot pateikt nē, jo vai nu vēl nerunā, jo ir pavisam maziņš zīdainis, vai arī vecāki viņu nedzird, viņā neklausās gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Visos šajos gadījumos alerģijas un alerģiskas reakcijas ir viens no veidiem, kā pretoties. Un kļūt pamanāmam mammas, tēta, tuvinieku un ārstu acīs.
Ja ticam un pieņemam domu, ka līdz septiņu vai pat deviņu gadu vecumam bērns ir mammas enerģētiskajā laukā vai aurā, tad skaidrs, ka visas mammas emocijas jūt arī bērns.
Tieši šajā laikā – bērnības pirmajos gados līdz skolai – tik svarīga ir vecāku vienotība gan psiholoģiski, gan emocionāli un garīgi, lai bērns neslimotu.
Eiropiešiem alerģija ir daudz vairāk izplatīta nekā Ziemeļamerikas indiāņu ciltīs un Kenijā, kur mātēm ir ciešāks un ilgstošāks kontakts ar jaundzimušajiem un bērniem – tie visu laiku, iesieti lakatos, piekļaujas mātei. Eiropiešiem raksturīgi turēt bērnu drošā attālumā no sevis, kas, iespējams, veicina alerģiskas izpausmes
Bērnam svarīgi, lai vecāki būtu vienoti
Savulaik homeopāts Pāvels Naumovs skaidroja šādi: «Bērns ir savu vecāku kopsumma. Kādas attiecības ir starp vecākiem, kāda ir ģimenes vienotība, tāda arī bērnam iespēja protestēt vai ne, pieņemot šo dzīvi, būt ar to mierā vai nebūt. Svarīga ir vecāku vienotība un mīlestība.
Bieži mammām jautāju: kurš viņām ir pirmajā vietā – vīrs vai bērns? It kā jau skaidrs: vīrs ir pieaudzis un pats māk sevi aprūpēt, bet bērns – mazs, pūkains un aprūpējams, taču jāatceras, ka ir loģiska lietu kārtība. Tāpat kā ēdot, vispirms liekam karoti mutē un tad ēdiens nonāk barības vadā un kuņģī. Svēts pienākums sievietei ir atdot mīlestību, bet vīrietim – pieņemt šo mīlestību, ar to kļūstot materiāli, fiziski un garīgi stipram. Tad ģimene ir vienota.
Atdot un pieņemt mīlestību nav tik viegli, kā varbūt izklausās, jo to var darīt tikai tad, kad katrs personīgi gan fiziski, gan garīgi rūpējas par savu mājiņu – attīrām sevi no sliktām domām, uzkrātajām negatīvajām emocijām, stresa.
Ja trīslitru burkā ir netīrs ūdens, tad, mēģinot to uzlabot, piemēram, ar medu, tas diemžēl nekļūst garšīgāks.
Ja ir ļoti daudz negāciju – apvainojumi, dusmas, bēdas, skumjas –, tās vispirms koncentrējas nemānāmi – gaisā, telpā, bet pēc tam jau fiziskajā līmenī – šķidrumā: kā sviedri, gļotas, strutas un tālāk jau smiltis, akmeņi dažādos iekšējos orgānos, līdz pat vēzim. Tāds neattīrījies cilvēks nevar dot mīlestību un nevar arī pieņemt.
Ja no paaudzes paaudzē nenotiek attīrīšanās, bet tikai negāciju koncentrēšanās, tad – cik tā mašīna var izturēt? Un mūsdienās dzimst bērni, kam žultspūšļi pilni ar akmeņiem! Un bērni slimo. Diemžēl mēs, homeopāti, to redzam bieži.»
Alerģija jāmeklē apkārtējā vidē
Šo pašu domu pauž arī Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas ārstes Ērika Rutkovska: «Pēdējā laikā novērots, ka vecākiem, kuriem pašiem alerģiju nav, piedzimst alerģiski bērni, tādēļ alerģiju izcelsmes skaidrojums jāmeklē apkārtējā vidē.
Ļoti bieži bērni uz dažādu veidu problēmām reaģē ar psihosomatiskām slimībām, it īpaši agrīnajā vecumā – jo mazāks bērns, jo izteiktāk reaģē ar ķermeni.
Tas tāpēc, ka citādi bērns nemāk pievērst apkārtējo uzmanību savām problēmām. Pastāv uzskats, ka alerģiju sekmē apspiestas trauksmes un dusmu izjūtas.
Pētnieki atzīst ādas slimības psoriāzes saikni ar emocionālo stresu 40–60% gadījumu, bērniem pat biežāk, bet atopiskā dermatīta saikne ar emocionālo stresu parādās 80% gadījumu. Nātrenei stress ir viens no palaidējfaktoriem.
Ārkārtīgi nozīmīga loma bērna dzīvē, īpaši agrīnajā vecumā, ir mātei. Traucējumi agrā bērnībā mātes un bērna attiecībās rada zemapziņas konfliktu: no vienas puses, vēlmi pēc maiguma, no otras – bailes no maiguma. Bērns pats savu trauksmi pat neapzinās, un tā var izpausties alerģijas veidā. Ļoti svarīgi, lai māte rūpētos par savu veselību un spētu tikt galā ar stresa situācijām. Sievietes labsajūtu nodrošina arī labas attiecības ar mīļoto vīrieti, tas, cik lielā mērā viņš atbalsta viņu un piedalās ģimenes problēmu risināšanā.
Labas attiecības ar bērnu ir atkarīgas no mātes labsajūtas.
Bērniem, kuri cieš no alerģijas, vecāki parasti ir emocionāli distancēti – vēsi attiecībās ar bērnu, vecākiem trūkst laika, pacietības, ko veltīt savam bērnam. Lai vecākus piespiestu (lielākoties māti) uzklausīt savu bērnu un rēķināties ar viņu, ķermenis izprovocē alerģiju.
Zinātniskajā literatūrā sastopams formulējums, ka, piemēram, astma ir izmisīga vēlme sasaukt māti. Astmu bieži salīdzina ar apspiestām raudām. Astma var attīstīties jebkurā vecumā, bet visbiežāk tā parādās pirmajos 10 dzīves gados. Zēni slimo 2–3 reizes biežāk nekā meitenes. To varētu skaidrot ar to, ka Rietumu pasaulē vēl joprojām valda uzskats, ka zēni neraud. Šāda vecāku attieksme var liegt zēnam brīvi paust savas izjūtas, izraudāties, tādēļ šīs negatīvās emocijas krājas un izlaužas uz āru alerģijas veidā.»
Sokrata tautskolas lektores un psiholoģes Elvitas Rudzātes grāmatā Ķermeņa filosofija skaidrots, ka alerģija simbolizē dusmas. «Bērns ir ģimenē valdošo attiecību spogulis. Vecāku naids vai dusmas pret visu, kas ir slikts un netiek labots, ko nav paveicis dzīvesbiedrs vai valdība, iznīcina viņos mīlestības jūtas.
Bērns to jūt – no vecāku mīlestības sabrukuma līdz ģimenes sabrukumam, kad sirdi bloķē mēmas sirdssāpes.
Tāpēc alerģija bērniem var rasties no tā, ka viņi redz vecāku dusmas, neapmierinātību, strīdus. Redzēdami, kā tiek iznīcināta vislielākā vērtība – mīlestība, bērni cenšas glābt, kas vēl glābjams, kļūstot nemierīgi, nervozi, mēģinot caursist baiļu sienu, lai ļautu plūst mīlestībai, tomēr neviens viņus nesaprot, un bērni sasirgst ar alerģiju.
Ja alerģija rodas bērnam, tas nozīmē, ka bērnam ir paniskais bailes – mani nemīl –, kas veidojas no vecāku vēlmes piespiest bērnu veikt uzdevumu, ko bērns pats nevēlas. Alerģija ir protests pret piespiešanu vai protests pret vecāku meliem. Āda norāda attieksmi pret godīgumu. Pats sliktākais ir melot pašam sev. Ja mazulis ir alerģisks, slimības izmazgāšanai iesaka divus patiesi labus līdzekļus: tīru ūdeni no ārpuses un kazas pienu – no iekšpuses.»
