Rīga -2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
10
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kāpēc bērniem bieži sāp ausis
«Ausu sāpes ir saistītas ar to, ka bērnam ir palielināta aizdegunes mandele jeb adeonīdi. No divu līdz piecu gadu vecumam nedaudz palielinātai aizdegunes mandelei ir jābūt, bet ir bērni, kam tā nesamazinās un infekciju gadījumā vēl vairāk palielinās, aizsprostojot aizdeguni. Ja pēc slimošanas aizdegunes mandele neieņem sākotnējo lielumu, tā bērnam sāk traucēt jau regulāri, un rodas hronisks iekaisums,» skaidro ārste Līva Šperla-Skritņika.
Vidusauss ir savienota ar aizdeguni, un iesnas un ausu sāpes ir cieši saistītas, taču tas nenozīmē, ka iesnu gadījumā vienmēr būs arī vidusauss iekaisums. Ja bērnam ir iesnas, deguna dobumā un bieži arī iekšējā dzirdes kanālā ir gļotādas tūska, tā veidojas arī vidusausī. Tur sāk izdalīties sekrēts, kas var sastrutot un sakrāties tik daudz, ka izplēš bungplēvītē caurumu un austiņa sāk tecēt (izdalījumi ir strutaini, bālgani, caurspīdīgi, var būt arī sārti vai ar asins dzīsliņu piejaukumu).
Viens no iemesliem, kāpēc bērnam sāp auss, ir pārāk spēcīga deguna šņaukšana uz āru.
«Bērns jau no mazotnes zina, kā darīt ir pareizi, un velk puņķus uz iekšu, bet vecāki cenšas mazo pārmācīt. Šņaucot degunu uz āru, rodas pretspiediens, un puņķi tiek gan uz deguna blakusdobumiem, gan ausīm. Tādēļ vislabāk ir ļaut bērnam šņaukt degunu uz iekšu.» Ja bērniņš vēl ir mazs un neizdodas viņu pierunāt šņaukt puņķus uz iekšu, daktere iesaka iepilināt bērnam degunā jūras ūdentiņu un iedot padzerties kaut ko gardu ar salmiņu. Tā bērns pats automātiski vilks gaisu uz iekšu.
Tautas metodēm – nē!
Ārste iesaka izvairīties no dažādām tautas metodēm, jo vecāki paši nevar noteikt, vai bērnam austiņa ir apsaldēta vai ir izveidojies vidusauss iekaisums. «Tāpēc saku stingru nē ausu sildīšanai. Ja ir iekaisums, ausi sildot, situāciju iespējams padarīt tikai sliktāku. Tāpat neko nedrīkst smērēt apkārt ausīm vai iekšā ausīs.
Vēl bīstamāk ir likt kaut ko ausīs iekšā, arī zināmo ausu puķi jeb ģerāniju kategoriski nedrīkst lietot!»
Ja bērns sūdzas par auss sāpēm un nav iespējas uzreiz tikt pie ārsta, Līva Šperla-Skritņika iesaka iedot bērnam kādu pretsāpju līdzekli sīrupa, tabletes vai svecītes formā. «Ja bērnam ir iesnas, degunā var iepilināt kādus aptiekā nopērkamus deguna pilienus. Tie mazinās gļotādas tūsku un līdzsvaros spiedienu starp vidusausi un aizdeguni.
Tikai jāatceras, ka šādus deguna pilienus nedrīkst lietot ilgāk par 5–7 dienām, jo tie iedarbojas uz deguna gļotādu un, ilgstoši lietojot, var vairāk kaitēt nekā palīdzēt.»
Reizēm vecāki paši pēc savas iniciatīvas pilina bērnam ausīs aptiekā bez receptes nopērkamus ausu pilienus, taču tie tikai noņem sāpes, nevis ārstē.
Līva Šperla-Skritņika iesaka arī rūpīgi izvērtēt, kad un cik bieži bērnam tiek dotas antibiotikas: «Pārāk bieža antibiotiku lietošana ausu iekaisumu var padarīt hronisku. Ja ir tikai sarkana bungplēvīte un citu sūdzību nav, parasti sāk ar iesnu ārstēšanu un, iespējams, pat varēs iztikt ar deguna pilieniem un pretiekaisuma zālēm. Bet to, kādi medikamenti bērnam jālieto, izvērtēs ārsts. Antibiotikas ir jālieto tikai tad, kad ārsts konstatējis strutainu vidusauss iekaisumu un, protams, tikai pēc ārsta norādījumiem!»
Ausu sāpju gadījumā ārstēšanas metodes var būt dažādas. Kāda būs vispiemērotākā, to noteikts ārsts. Ja situācija neuzlabojas un bērns regulāri slimo ar strutainu vidusauss iekaisumu, iespējams, vienīgais risinājums būs ķirurģiska iejaukšanās. Speciālistu viedokļi par to, vai bērnam patiešām nepieciešama operācija vai tomēr var nogaidīt, mēdz būt atšķirīgi, tomēr ir gadījumi, kad adenoīdi noteikti jāoperē.
Bērna ausis ir jāsaudzē
«Būtiski, cik biežas un smagas ir ausu sāpes, cik ilgi pēc iekaisuma bērnam saglabājas ausu aizlikums un cik bieži ir strutains vidusauss iekaisums. Ja bērns vairāk slimo, nekā ir vesels, vecākiem jāsāk domāt, kā šo situāciju risināt,» uzsver Līva Šperla-Skritņika, skaidrojot, ka līdz ar biežiem auss iekaisumiem var rasties nopietnas komplikācijas. Viena no tām ir dzirdes pasliktināšanās.
«Mazs bērns īsti nesaprot, ko nozīmē dzirdēt labi un skaidri. Situācija, ka viss izklausās kā mucā, un savas balss dzirdēšana labāk par to, kas notiek apkārt, mazajam var šķist pavisam normāla.
Vecākiem savs bērns ir rūpīgi jāvēro. Mammai un tētim var šķist, ka bērns neklausa, bet patiesībā viņš vienkārši nedzird.
Tāpat, bieži sirgstot ar vidusauss iekaisumu, bērnam var lēnāk attīstīties runas prasmes. Ja ir palielināta aizdegunes mandele un ilgstoši apgrūtināta elpošana caur degunu, bērns runā nazālā, neskaidrā tonī. Adenoīdi var ietekmēt ne tikai dzirdi, bet arī sejas žokļa attīstību, un bērnam var veidoties nepareizs sakodiens,» skaidro speciāliste.
Līva Šperla-Skritņika iesaka pievērst uzmanību arī šķietami parastām iesnām, it īpaši, ja ieplānots tālāks ģimenes ceļojums. «Ja bērnam ir aizkritušas ausis vai ir iesnas, ar lidmašīnu lidot nedrīkst, jo iespējama bungplēvītes plīšana, un tad bērns jutīs lielas sāpes. Tāpat bērna austiņas jāuzmana aukstumā, jo bērns var apsaldēt galvu un līdz ar to auss nervus. Bērniem tas gan novērots reti, jo mēs, pieaugušie, vairāk piedomājam pie tā, lai bērnam aukstā laikā galvā būtu cepure.»
