Atspēkojam mītus par vakcinēšanos

Slimību ABC
Zane Kazāka
Zane Kazāka
25. jūlijs, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Vakcinēt bērnu vai tomēr ne? Viedokļi atšķiras, bet vecākiem lēmums jāpieņem tik un tā. Iztaujājām Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatri, medicīnas doktori Lieni Smani, lai uzzinātu ārsta skaidrojumu par visbiežāk sastopamajiem mītiem saistībā ar vakcīnām un to ietekmi uz bērnu veselību.

1. mīts

Vakcīnas, graujoši iedarbojoties uz nervu sistēmu un bērniem, var izraisīt tādas neiroloģiskas slimības kā autisms, UDS/UDHS*, mācīšanās traucējumi u. c. Liene Smane skaidro, ka cēlonis vispārējam mītam par vakcīnu saistību ar minētajām neiroloģiskajām slimībām ir kāda nekorekta publikācija. 1998. gadā nopietnā medicīniskā izdevumā Lancet tika publicēts pētījums ar hipotēzi, ka kombinētā vakcīna pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu izraisa autismu. Vēlāk noskaidrojās, ka pētniecības gaitā tika pārkāpti pētnieciskās metodoloģijas pamatprincipi, kā arī atklāts interešu konflikts. Tomēr pirmais informatīvais vilnis jau bija paspējis radīt ažiotāžu. Daudzi vecāki neilgi pēc publikācijas, ietekmējoties no medicīnas darbinieku viedokļa, atteicās vakcinēt bērnus, bet tas savukārt kalpoja par cēloni masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta izplatībai (īpaši Lielbritānijā). Daktere stāsta, ka pēc šīs skandalozās publikācijas ir veikti vēl daudzi pētījumi par šīs vakcīnas iespējamo saistību ar autismu. Tajos iesaistīja tūkstošiem bērnu, tomēr fakti, kas apstiprinātu vakcīnas saistību ar autismu, tā arī netika atrasti. Tādējādi sākotnēji kļūdas dēļ radusies ažiotāža ar gadiem ir pārvērtusies par vispārēju apgalvojumu, kam īsti nav pamatojuma. Līdzīgi pētījumi veikti arī par citu neiroloģisko slimību saistību ar vakcīnām vai palīgvielām to sastāvā, taču pierādījumi tam nav atrasti.

2. mīts

Palīgvielas vakcīnu sastāvā var izraisīt smagas slimības – aknu sabrukšanu, limfmezglu iekaisumus, kaulu bojājumus, disbakteriozi, kā arī ir pierādīta zīdaiņu augstās mirstības saikne ar vakcinēšanos dzīves pirmajās dienās. Vakcīnu sastāvā ir dažādas vielas, kas tām pievienotas ar noteiktu mērķi. Vecāki nereti baidās, ka pievienotās palīgvielas, piemēram, konservants tiomersāls, alumīnijs, formaldehīds, bērniem var izraisīt smagas slimības. Liene Smane skaidro, ka tiomersāla ietekme vairāk tiek saistīta ar autisma rašanās risku, nevis iespēju fiziski saslimt, tomēr arī šim apgalvojumam nav zinātniska pamatojuma. Turklāt kopš 1999. gada šo konservantu vakcīnās vairs neizmanto. Runājot par alumīniju, kas ir sastopams dažās potēs, daktere skaidro pamatojumu tā klātbūtnei vakcīnas sastāvā – alumīnijs noteiktos gadījumos uzlabo bērna organisma imūnās sistēmas atbildes reakciju uz vakcīnu – ļauj to vieglāk pārciest. Daktere min arī faktus par alumīnija daudzumu vakcīnu sastāvā: zīdainis pirmo sešu mēnešu laikā saņem ar vakcīnām ap 4 mg alumīnija, ar mātes pienu – ap 10 mg, ar mākslīgā piena maisījumu – ap 40 mg, bet ar sojas piena maisījumu – pat 120 mg. Salīdzinot skaitļus, ir skaidri redzams, ka šāds daudzums alumīnija nekādi nevar radīt smagas slimības. Turklāt ļoti liela daļa alumīnija no bērna organisma pēc vakcinācijas ātri tiek izvadīta. Daktere mierina, ka jebkuras vakcīnā esošās sastāvdaļas ir tik niecīgā daudzumā, ka tās nevar izraisīt ne smagas fiziskas, ne arī neiroloģiskas slimības. Nav arī nekādu pierādījumu par zīdaiņu augsto mirstību saistībā ar vakcinēšanos dzīves pirmajās dienās.

3. mīts

Bērna vakcinācija tūlīt pēc piedzimšanas pārslogo nenobriedušo imūnsistēmu, citiem vārdiem runājot – vakcinēšana imunitāti nevis stiprina, bet pavājina. Daktere skaidro, ka vakcinācijas kalendārs ir sastādīts, balstoties uz zinātniskiem pētījumiem, – ir veikts pietiekami daudz pētījumu par imūnās sistēmas darbību un tās funkcijām. Jā, pirmajos divos dzīves gados bērna imunitāte vēl nav nobriedusi, tomēr tā ir pietiekami spēcīga, lai vesels bērns spētu atbildēt uz vakcīnām jeb spētu tās panest. Tādējādi bērna organisms ar samērā neliela tam radītā stresa devu, ko izraisa vakcīna, top pasargāts no smagām infekcijas slimībām, to radītām komplikācijām un pat nāves.

4. mīts

Bērna organisms nav piemērots tik daudzu vakcīnu saņemšanai. Vecākus šādas bažas māc saistībā ar kombinētajām vakcīnām, kad bērns vienlaikus tiek vakcinēts pret vairākām slimībām. Daktere kā pretargumentu min iespaidīgus skaitļus – pētījumi apliecina, ka imūnā sistēma vienlaikus spēj atbildēt jeb atbilstoši reaģēt uz 10 000 dažnedažādu lipīdu, proteīnu, polisaharīdu un cita veida molekulu. Pat kombinētajā vakcīnā to ir simtiem reižu mazāk – līdz skolas vecumam bērns saņem ar vakcīnām mazāk nekā 200 imunoloģisku komponentu. Līdz ar to bažām, ka vienā vakcīnā kopā ir pārāk daudz dažādu vielu, nav zinātniska pamata.

5. mīts

Tikko vakcinēts bērns bieži saslimst ar to slimību, pret kuru ticis vakcinēts. Izrādās, arī šim apgalvojumam nav pamata. Galvenās sastāvdaļas vakcīnā nav pats vīruss vai baktērija, kas var izraisīt reālu saslimšanu, bet imunizējušais antigēns, kas ir tikai ļoti maza, specifiska daļa no tā. Viens pats tas nekādi nevar izraisīt slimību, pret kuru bērns tiek vakcinēts, un droši var teikt – no vakcīnas bērns saslimt nevar!

6. mīts

Bērnu droši var nevakcinēt pret tādām slimībām kā difterija, poliomielīts u. c., jo tās nav izplatītas un risks inficēties ir ļoti minimāls. Turklāt, ievērojot veselīgu dzīvesveidu, norūdoties, lietojot bioloģisku uzturu, vecāki var pietiekami labi pasargāt bērnu no saslimšanas. Poliomielīts (bērnu trieka), pateicoties vakcinācijai, Latvijā un lielākajā daļā pasaules tiešām ir izskausts. Tomēr pret to bērni tiek vakcinēti joprojām. Kāpēc? Cilvēki ļoti aktīvi ceļo, un ir pamatotas bažas, ka šo vīrusu var ievest no Āzijas vai Āfrikas valstīm. Ja cilvēki nebūs vakcinēti pret poliomielītu un vīruss ieceļos, pastāv augsts slimības uzliesmojuma risks, bet šī slimība bērna veselībai rada ļoti nopietnas sekas uz mūžu. Vakcīna no tām pasargā. Tāpat ir vecāki, kas uzskata, ka tuberkuloze Latvijā vairs nav sastopama, bet tā nav! Ir reģistrēti diezgan daudzi saslimšanas gadījumi ar tuberkulozi, arī bērniem. Tas pats attiecas uz difteriju – arī ar to joprojām slimo, tajā skaitā ar letālu iznākumu. Maksimāli veselīgs dzīvesveids arī nav vienīgais faktors, kas nosaka, vai bērns saslims ar kādu no smagajām infekcijas slimībām vai ne. To ietekmē arī iedzimtība un vides faktori, ko vecāki paši pilnībā kontrolēt nevar. Jāņem vērā, ka no difterijas, poliomielīta un tuberkulozes bērnu var pasargāt tikai vakcīna.

7. mīts

Bērnam, kam ir novājināts organisms, potēšana ar dzīvo vakcīnu iespēju saslimt nevis samazina, bet palielina. Ir vakcīnas, kurās izmantotas ļoti novājinātas dzīvās baktērijas un vīrusi, bet veselam bērnam tie nevar ierosināt saslimšanu. Daktere skaidro, ka tad, kad masu medijos parādās informācija par bērna saslimšanu ar kādu no dzīvajām vakcīnām, netiek sniegta pilnīga informācija, kāda slimība šim bērnam ir bijusi fonā. Vecāki, kam visbiežāk nav specifiskas medicīniskās izglītības, no šīs ziņas nobīstas un pakļauj savus bērnus nevakcinēšanās riskam. Ja bērns ir dziļi imūnnomākts (pārcietis ķīmijterapiju, orgānu transplantāciju, ir diagnosticēts smags imūndeficīts u. c.), tad patiešām ar dzīvajām vakcīnām viņu potēt nedrīkst! * Uzmanības deficīta sindroms, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+