Priekšlaikus dzimis bērniņš. Kāds būs sākums?

Jaundzimušais
Dace Rudzīte
Mans Mazais
Mans Mazais
21. augusts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Freepik
Katru gadu Latvijā apmēram 1000 mazuļu izvēlas piedzimt agrāk. Arī priekšlaikus dzimuša bērniņa vecāki piedzimst priekšlaikus, tāpēc viņiem kopā jāmācās dzīvot, cīnīties, nepadoties, rūpēties un uzticēties. Jāmācās mīlēt un ticēt, lai mazais augtu vesels un laimīgs. Konsultē DACE TROPA, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Neonatoloģijas klīnikas neonatoloģe.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas definīciju par priekšlaikus dzimušu uzskata pēc 22. grūtniecības nedēļas dzimušu bērniņu ar svaru, kas lielāks par 500 gramiem, kā arī jebkuru mazuli, kurš piedzimis līdz 37. grūtniecības nedēļai. Agrāk spēja izdzīvot 28. nedēļā dzimis bērniņš, vēlāk – 26.nedēļā dzimis mazulis, bet nu jau atsevišķos gadījumos izdzīvo arī 22. nedēļā dzimušais. 

Svarīga katra diena

«Katra nedēļa, ko mazais pavada mammas puncī, ir Dieva svētība. Jo ātrāk bērniņš piedzimst, jo mazāk nobrieduši orgāni un lielāks risks, ka mazajam būs paliekoši veselības un attīstības traucējumi,» atzīst Dace Tropa.

No 22. līdz 28. nedēļai dzimušajiem var būt elpošanas, redzes, dzirdes, uztveres, kustību traucējumi. Vienam bērnam parasti nav visas šīs problēmas, bet kāda no tām.

Jārēķinās, ka daļa bērniņu arī no šīs dzīves aiziet, taču, ja bērniņš piedzimst no 28. līdz 36. nedēļai, pastāv apmēram 95% iespēju izdzīvot un izaugt. Taču, kāda būs bērna veselība, kā viņš augs un attīstīsies, atkarīgs no vecāku aktivitātes un zināšanām par priekšlaikus dzimuša bērna attīstību. Pēc izrakstīšanās no Neonatoloģijas klīnikas, kurā mazuli lielākoties aprūpē personāls un medicīniskā aparatūra, daudziem vecākiem ir liels apjukums un viņi īsti nezina, ko ar savu bērniņu iesākt. Bet priekšlaikus dzimušam mazulim vajadzīga pareiza, prātīga, attīstoša, bet arī ne par daudz stimulējoša aprūpe divus, trīs un pat vairāk gadus. Pieaugušie mazuļa veselību un attīstību var sekmēt vai mazināt. Svarīgi, lai neirologs, okulists, fizioterapeits sniegtu vislabākos padomus, organizētu mazuļa attīstību un uzraudzītu to.

Piemēram, Anglijā par šiem bērniem pastiprināti rūpējas līdz 11 gadu vecumam – vecākiem pieejamas telefoniskas konsultācijas, ārstu apmeklējums pareizā secībā u. c. Latvijā priekšlaikus dzimis mazulis nonāk ģimenes ārsta kompetencē, bet nokļūšana pie citiem speciālistiem garo rindu dēļ ir apgrūtināta. Tikai tagad sāk diskutēt un plānot arī Latvijā ieviest vienotu priekšlaikus dzimuša bērna aprūpes programmu. Šāda programma darbojas daudzviet Eiropā, arī Igaunijā un Lietuvā, ASV, un tā paredz priekšlaikus dzimuša mazuļa uzraudzību līdz divu gadu vecumam. Tās mērķis ir sekot bērna attīstībai, agrīni pamanīt un koriģēt veselības traucējumus un sniegt vecākiem psiholoģisku atbalstu.

Kopā ar vecākiem

Pētījumi apliecina, ka mazulītis attīstās labāk, ja vecāki viņam visu laiku ir blakus. Diemžēl Latvijā bērniņš lielāko daļu laika pavada inkubatorā, bet vecāki dzīvo slimnīcas citās telpās, pie bērniņa atrodoties vien dažas stundas. Piemēram, Karolinskas klīnikā Zviedrijā vecāki ar bērniņu var būt kopā visu laiku, jo bērniņš nemaz nevar izārstēties bez vecāku atbalsta. Zviedri izpētījuši, ka smadzeņu attīstība, kas turpinās pēc bērniņa piedzimšanas, atspoguļo visus pārdzīvojumus un ciešanas, ko viņš izturējis bez ģimenes, daudz vairāk nekā tad, ja ģimene ir līdzās. Tāpēc šajā klīnikā katrai ģimenei ir sava intensīvās terapijas palāta, aiz kuras ir istaba vecākiem, kā arī savs personāls. Vecāki kopš mazuļa pirmajām dienām it visā iesaistās – viņi bērniņu aprūpē inkubatorā, ēdina, tur ķengura pozā u.c. Un visvairāk jāiesaistās tētim, jo uzskata, ka mammai, kas dzemdējusi neiznēsātu bērniņu, kādu brīdi jāatpūšas un jāveseļojas. Zviedrijā priekšlaikus dzimušie bērniņi no slimnīcas dodas mājup agrāk, jo pastāv uzskats, ka mājās, esot kopā ar mammu un tēti, bērniņi attīstās labāk.

Dace Tropa uzskata – lai Latvijā pilnīgi iesaistītu vecākus mazuļa aprūpē, nepieciešama lielāka vecāku izglītošana, kā arī cita veida speciālistu, piemēram, psihologu un ģimenes konsultantu, piesaistīšana. «Vecākiem nav vienkārši atrasties intensīvās terapijas palātā, kur, pieslēgts vadiem, guļ viņu bērniņš.

Nereti vecāki nav gatavi ne emocionāli, ne praktiski aprūpēt savu bērniņu, viņiem pašiem ļoti nepieciešams atbalsts.

Diemžēl daudzi vecāki ir noslēgti, un viņiem grūti piekļūt, viņi cieš vienatnē, bet no psihologa pakalpojumiem atsakās. Taču kļūt par priekšlaikus dzimuša bērniņa vecākiem ir krīze, šoks un liels pārbaudījums. Priekšlaikus dzimušiem bērniem ir arī priekšlaicīgi vecāki, kam vēl tikai jāmācās būt mammām un tētiem,» uzsver Tropa.

Iespējami labākais scenārijs

Jo agrīnāk mazais dzimst, jo mazāk gatavs dzīvei ārpus mātes ķermeņa, tāpēc arī viņa sagaidīšanai jābūt saudzīgākai. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā steidzīgie bērniņi dzimst pustumsā, viņus sagaida klusāk, līganāk, lēnāk, vēlīnāk nosien nabas saiti. Tajā ir daudz cilmes šūnu, tāpēc pavilcinot nabas saites nosiešanu un nobraucot virzienā uz bērnu, var mazināt mazasinības risku, kas priekšlaikus dzimušiem bērniem ir lielāks. Arī enerģijas viņiem maz, elpošana apgrūtināta, un tas ir iemesls, kāpēc daļu mazuļu nevar uzlikt uz mammas krūtīm, kā tas parasti notiek dabiskās dzemdībās. Jo bērniņš piedzimst mazāks, jo ilgāks laiks viņam jāpavada slimnīcā.

Mazulis, kura svars piedzimstot ir mazāks par kilogramu, slimnīcā pavada vidēji 90 dienas.

Aptuveni 1,5 kilogramus smags mazulis vidēji pēc 30 dienām dodas mājās, ja ir labi audzis, ja viņam nav elpošanas grūtību, ja viņš kļuvis aktīvs un ir spējīgs izdzīvot bez aparatūras un mediķu palīdzības.

Slimnīcā priekšlaikus dzimis mazulis lielu daļu laika guļ inkubatorā pieslēgts medicīniskajai aparatūrai, kas palīdz viņam elpot un daudzreiz vispār dzīvot. Taču labākā vieta, kur mazajam, atrodoties ķengura pozā, vajadzētu pavadīt visvairāk laika (ne mazāk par divām stundām diennaktī!), ir mammas vai tēta krūtis.

Dzirdot mammas vai tēta sirds pukstus, jūtot vecāku siltās ādas pieskārienus, mazulis ne tikai aug un attīstās, bet arī iegūst pārliecību, ka viņš ir mīlēts un gaidīts un ka viņam kopā ar vecākiem ir vērts cīnīties par izdzīvošanu.

Dace Tropa uzskata, ka dažkārt no bērna bezjēdzīgi prasa, lai viņš vairāk ēd, jo zīšanas, rīšanas un elpošanas sasaisti mazais saprot tikai ap 32. grūtniecības nedēļu. Ja mazulis piedzimis 25 grūtniecības nedēļās, vajadzīgs laiks, lai viņš tikai saprastu, kas ir ēšana. Kamēr mazais ir inkubatorā, viņu ēdina caur zondi, taču arī priekšlaikus dzimušo var pieradināt pie zīdīšanas! Ja mazais sāk čāpstināt, viņa zīšanas refleksu var attīstīt, piemēram, liekot mutē mātes pienā samitrinātu tamponiņu vai knupīti. Ārzemēs nopērkamas arī speciālas priekšlaikus dzimušiem mazuļiem domātas preces labsajūtai, piemēram, mīkstas uzmavas ausīm, kas slāpē troksni, un citas lietas, kas bērna ikdienu padara vieglāku, un viņš ātrāk aug un atveseļojas.

Nenovērst uzmanību

Priekšlaikus dzimušiem bērniņiem ir koriģēts vecums. Piemēram, ja bērniņš piedzimis 32. nedēļā (sešas, astoņas nedēļas pirms laika), četru mēnešu vecumā viņa koriģētais vecums ir divi mēneši, un viņa attīstība jāvērtē kā divus mēnešus vecam bērnam.

Bērni bez ievērojamām veselības problēmām aptuveni triju gadu vecumā sasniedz savu hronoloģisko vecumu, noķer vienaudžus un neatšķiras no viņiem.

Taču daļai veselu, bet agrīni dzimušu bērnu, veselības un attīstības problēmas parādās otrajā un trešajā gadā. Mēdz būt tā, ka priekšlaikus dzimušam mazulim pirmais gads aizrit samērā gludi, viņš aug un attīstās savā tempā. Ap gada vecumu rāpo, iet, pieņem kaut kādus savus lēmumus, bet pēkšņi viņam konstatē dzirdes vai redzes traucējumus. Tāpēc, ja bērns bijis okulista redzeslokā dzīves pirmajā gadā, viņam actiņas jāuzrauga arī otrajā un trešajā gadā. Var gadīties, ka mazais kļūst pārlieku aktīvs, skrien no vienas mantas pie otras, un vecāki tik pērk vēl un vēl. Bet tā var būt pirmā pazīme, ka viņam, iespējams, būs uzmanības deficīta sindroms. Priekšlaikus dzimuša bērniņa nākotne ļoti atkarīga no tā, kā vecāki viņu aprūpē un audzina. Tas prasa lielu pašaizliedzību, pacietību un zināšanas, taču daudzie pozitīvie piemēri rāda, ka no maziem īkstīšiem izaug lieli, veseli un laimīgi cilvēki. 

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+