Praktiski darbiņi, kā apgūt burtiņus

Mans Mazais
Kristiāna Kalniņa
Kristiāna Kalniņa
28. aprīlis
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Ieva Andersone. Paldies fotomodelei Elīzei Marijai
Kā bērnam palīdzēt iemācīties burtus. Tā ir ne vien intelektuāla nodarbe, bet šeit liela nozīme ir arī bērna emocijām, tāpēc mums, pieaugušajiem, ir svarīgi izprast bērna vajadzības un tām pielāgoties.

Īstais laiks rakstīšanai

Lai gan šķiet, ka visbiežāk vecākiem ir svarīgi nenokavēt īsto laiku, lai bērnam mācītu burtus, tomēr tik viennozīmīgi šo brīdi noteikt nemaz nevar. Burtu apguve sākas jau gandrīz no dzimšanas – vingrinot satvērienu, mācoties pirmās zilbes un vārdus, kā arī trenējot maņas, galvenokārt tausti un dzirdi. Montesori pedagoģijā tiek uzsvērts, ka vispirms svarīgi apgūt rakstīšanu, un tikai pēc tam dabiskā veidā tiek apgūta lasīšana, jo, mācoties rakstīt, bērns pamazām saprot, ka burti un vārdi ir kaut kas tāds, ko spēj radīt viņš pats.

Būtiski, lai bērnam burtu apgūšana sagādātu prieku, tāpēc vislabāk pie apzinātas burtu mācīšanas ķerties tad, kad mazais par burtiem izrāda interesi.

Kā to pamanīt? Vispirms jau bērns pats sāk runāt par burtiem, meklēt tos uzrakstos, grāmatās, interesēties, kas tas ir par burtu un kā sauc šo burtu? Vēl viena pazīme – bērns grib rakstīt, un tas novērojams, kad viņš zīmē ķeburus uz papīra, atdarina mammu, tēti vai bērnudārza audzinātāju, kura raksta, mēģina uzrakstīt vēstules vai stāstiņus.

Burti un emocijas

Ierasts, ka tantes, onkuļi vai vecvecāki katrā jaunā tikšanās reizē bērnam jautā: «Nu, un kas šis ir par burtiņu? Un kas šis? Un kāds ir tavs burtiņš? Kurš ir mammas un kurš tēta burtiņš?» Speciālisti norāda, ka tas tomēr nav pats labākais variants, pirmkārt jau tādēļ, ka visbiežāk jautātājs nav iedziļinājies, vai bērns tobrīd ir tiktāl apguvis burtus, lai spētu uz šo jautājumu atbildēt! Iedomājieties, kā jūs justos saviesīgā pasākumā, kurā jums publiski uzdod āķīgus jautājumus par kvantu fiziku, ja nepārzināt šo jomu. Neliela izgāšanās publikas priekšā, vai ne? Tāpat arī bērnam ar jautājumiem, uz kuriem viņš nezina atbildi, tikai nevajadzīgi tiek grauta pārliecība par sevi un savu varēšanu. Otrkārt, jāņem vērā, ka mazs bērns pieaugušo sacīto var uztvert un izprast pavisam atšķirīgi nekā mēs, tādēļ, stāstot, ka viens vai otrs burts pieder kādam konkrētam cilvēkam, piedāvājam bērnam pārāk šauru skatījumu uz burtu nozīmi. Vai tad tiešām burts M ir tikai mammas burts un neviena cita burts? Ir pat dzirdēti tik komiski atgadījumi, kad brālis apvainojas un jūtas izmisis, uzzinot, ka viņa vārdā ir, piemēram, māsas burts! No malas šķiet – smieklīgi, bet bērnam tā var būt vesela traģēdija, turklāt kāda te vēl mācīšanās un patika no burtu apgūšanas, ja jau iesākam ar tik emocionāli saasinātu un konkurējošu situāciju…

Pierakstīt savas domas

Svarīgi burtu bērnam nevis tikai lūgt nosaukt, bet arī veikt darbības ar to, kopīgi spēlējoties, piemēram, bērnam jāatnes priekšmets, kura nosaukums sākas ar konkrēto burtu. Līdz ar darbošanos bērns labāk atcerēsies tikko apgūto. Ļoti svarīgi pievērst bērna uzmanību tam, ka burts var būt ne tikai vārda sākumā, bet arī tā vidū un beigās. Tā kā bērns vismaz līdz septiņu gadu vecumam vislabāk mācās, lietas aptaustot, tad īpaši svarīgi, lai mājās būtu pieejami tādi burti, kurus bērns var paņemt rokās un sajust, piemēram, izgriezti no koka, kartona vai cita materiāla.

Lielāka interese par rakstīšanu bērnam būs tad, ja mudināsim uzrakstīt kaut ko, kas svarīgs viņam pašam, – savas domas, sev svarīgos vārdus un teikumus, pat ja tie nav literāri skaisti teikumi vai dzejas rindas. Tas var būt, piemēram, paša izdomāts stāsts par multeņu varoņiem. Ja bērna radītos teikumus uztversim ar nopietnību, mazais pamazām sapratīs, ka burti un rakstīšana ir svarīgs izteiksmes līdzeklis, lai varētu pavēstīt citiem savas domas, nolūkus, izjūtas un idejas.

Praktiski darbiņi

Laba vieta burtu mācībai ir virtuve. Ļaujiet bērnam rakstīt burtus miltos! Pēc tam miltiem var pievienot nepieciešamās sastāvdaļas un izcept, piemēram, cepumus burtu formā.

Kopā ar bērnu pagatavojiet sāls mīklu – no kviešu miltiem, sāls un eļļas. No tās burtus var gan izmīcīt, gan izspiest formiņās.

Burtus var pamēģināt izšūt – verot auklu caur caurumiem koka dēlītī vai caurumotā kartonā, bet bērni, kuri jau prot darboties ar šujamadatu, burtus var mēģināt izšūt uz auduma vai kartona.

Ja mājās ir koka alfabēts, dodiet tā burtus bērnam apvilkt – tā viņš trenēs roku burtu rakstīšanā. Padoms – burtus apvilkšanai var izgriezt arī no kartona vai plastikas mapīšu vāciņiem.

Svarīgi, lai bērns, apgūstot burta rakstīšanu, to iztaustītu – uzrakstītu ar pirkstiem. Ja bērnam sākumā problēmas sagādā zīmēt burtus, var tos aplīmēt ar uzlīmēm.

Sagatavojiet burtu trafaretus no kartona un dodiet bērnam tos aptīt ar dziju vai cita materiāla auklu. Ir svarīgi ar jaunapgūto burtu veikt dažādas darbības – tā bērns šo burtu labāk atcerēsies.

Šis uzdevums varētu patikt aktīvākajiem bērniem. Lūdziet bērnu nostāties te viena, te cita burta veidā. Iespējams, kopā jūs atklāsiet, cik daudz veidos iespējams izveidot burtus ar ķermeni.

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+