Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tas nav nekāds kauns
Utis nav nekādas sušķes, bet tīrīgi kukainīši, tāpēc tās meklē koptus un mazgātus matus un tīras galvas. Turklāt tām patīk ceļot un meklēt arvien jaunu mājvietu, tāpēc, tiklīdz dārziņā kaut vienam bērnam parādās utis, tās ātri vien aizceļo uz pārējo bērnu galvām. Utis izplatās caur drēbēm, piemēram, mainoties ar cepurēm un šallēm; lietojot vienu ķemmi; kad bērni saliek galvas kopā un sačukstas; spēlējoties ar vienām un tām pašām mīkstajām rotaļlietām. Patiesībā utis galvā nav nekāds kauns, jo tās var dabūt pat sabiedriskajā transportā. Tāpēc bērnu par utīm nevajag kaunināt un nosodīt, bet darīt visu, lai mazo no kukaiņiem atbrīvotu. No veselības viedokļa utis ļaunumu nenodara, jo slimības nepārnēsā. Taču utis un to izraisītā niezēšana rada lielu diskomfortu – bērnam niez, viņš kasās, līdz ar to nevar ne normāli paspēlēties, ne normāli koncentrēties un pat ne pilnvērtīgi izgulēties.
No savas un citu mammu pieredzes zinu, ka utu klātbūtni var nepamanīt pat diezgan ilgu laiku un tās var ieraudzīt vien tad, kad utu jau pilna galva.
Kā tas iespējams? Vienkārši, jo sākumā nemaz neienāk prātā, ka bērnam, kurš apmeklē labu bērnudārzu (labu skolu), varētu būt utis. Un tad, kad viņš kasa galvu, vispirms tiek pielaikota kāda cita kaite, piemēram, alerģiska reakcija, un tikai tad iedomāts par utīm.
Kas liecina par utu klātbūtni?
- Bērns regulāri, sevišķi vakaros, kasa galvu. Niezi rada utu mātīšu siekalas, ar kurām izdētās oliņas jeb gnīdas piestiprinās pie mata. Reizēm gnīdas tiek jauktas ar blaugznām, taču atšķirībā no gnīdām blaugznas viegli atdalās no ādas un birst uz apģērba, bet gnīdas no matiem izvilkt ir grūti – nepieciešams pat spēks, lai to izdarītu. Turklāt blaugznas nerada izteiktu niezi.
- Utis vairāk traucē pēcpusdienās un vakaros, kad bērna ķermeņa temperatūra ir visaugstākā un kukaiņi kļūst aktīvāki. Niezes dēļ bērnam var būt grūti gulēt, jo utīm patīk mieloties naktī.
- Vairāk utu oliņu tiek sadēts siltākajās galvas vietās – aiz ausīm, pakauša daļā. Ja utu ir daudz, tās var mitināties arī citās vietās, pat parādīties uz kakla vai apģērba.
- Reizēm aizauss rajonā un kakla aizmugures daļā var redzēt sakasījumus – vietā, kuru bērns sakasījis, veidojas mazi sarkani uztūkumi, ādas sacietējumi ar ūdeņainiem izdalījumiem.
- Ja utīm nepievērš uzmanību un utainība ir ielaista, ja bērns ilgstoši un ļoti kasās, viņš var iedzīvoties ādas iekaisumā.
Kā cīnīties ar utīm?
- Ja utis vēl nav redzamas, bet zināms, ka bērnudārza grupiņā kādam tās ir, ieteicams aptiekā nopirkt vienkāršāko pretutu (pedikulozes) šampūnu, piemēram, Nix, un izmazgāt bērnam galvu. Šampūna aromāts rada utīm nelabvēlīgu vidi, tādēļ, iespējams, tās nemaz negribēs līst bērnam galvā.
- Profilaksei aiz bērna auss var uzpilināt tējas koka eļļu – runā, ka arī šī smarža utīm nepavisam nepatīk.
- Ja galvā jau redzamas gnīdas vai utis, aptiekā jāiegādājas stiprāks pedikulozes līdzeklis, jo utis pašas par sevi nekur nepazudīs. Nopērkami dažāda veida līdzekļi – šķīdumi, šampūni, krēmi, losjoni u. c. Par piemērotāko līdzekli iepriekš var pakonsultēties ar farmaceitu. Visi medikamenti nopērkami bez receptes un vienlīdz labi iznīdē gan pieaugušu uti, gan gnīdas. Dažus pedikulozes līdzekļus var lietot bērniem jau no divu mēnešu vecuma, taču, ja utis iedzīvojušās līdz gadu veca bērna galvā, tās ieteicams iznīdēt medicīnas darbinieka uzraudzībā.
- Populārākie pedikulozes līdzekļi ir Hedrin, Pedex, Paranit, Nitifor, Čemeriņu ūdens. Līdzekļi nopērkami gan šampūnu, gan želeju veidā, turklāt to klāsts aptiekās mainās. Pirms lietošanas uzmanīgi jāizlasa lietošanas instrukcija un tā precīzi jāievēro, jo tikai tā var sasniegt vajadzīgo rezultātu! Parasti šķīdumu iesaka ieziest galvas ādā un paturēt 40 minūtes, galvā uzliekot dušas cepurīti vai uzsienot lakatiņu. Pēc tam galvu izmazgā un matus rūpīgi izķemmē ar biezu utu ķemmi, kas parasti jau iekļauta pedikulozes līdzekļa iepakojumā vai nopērkama aptiekā. Teorētiski pietiek, ka galvu ar pedikulozes līdzekli izmazgā vienu reizi, un utis ir prom. Tomēr kāda uts vai gnīda var palikt dzīva, tāpēc procedūru pēc 10–14 dienām ieteicams atkārtot. Ja utis parādās vēl un bērnam nav ļoti sausa galvas āda, pedikulozes līdzekļus var lietot vēl, tomēr šie līdzekļi nav paredzēti biežai lietošanai.
- Zaļi domājoši vecāki cīņā ar utīm var izmantot tautas līdzekļus, kas arī labi palīdz. Piemēram, saspaida dzērvenes un iesmērē bērna matos, uzsien lakatiņu un patur vismaz 30 minūtes. Pēc tam matus izmazgā ar šampūnu un izķemmē ar biezo utu ķemmi. Dzērvenes iznīdē ne tikai utis, bet arī gnīdas, un parasti pietiek ar vienu mazgāšanas reizi. Laba vecmāmiņu metode gnīdu vieglākai izlasīšanai ir matu pamērcēšana citronskābē. Tad gnīdas kļūst mīkstas un ir viegli izlasāmas ar pirkstiem vai izķemmējamas ar ķemmi.
- Lai bērns ar kukaiņiem neaplipinātu pārējos ģimenes locekļus, krēslu un dīvānu atzveltnes ieteicams notīrīt ar putekļu sūcēju un nomazgāt ar lupatiņu, kas samitrināta vieglā etiķūdenī.
- Bērna apģērbu un cepures ieteicams izmazgāt veļas mašīnā 90 grādu temperatūrā vai vismaz kārtīgi izgludināt ar karstu gludekli. Ieteicams izmazgāt arī gultasveļu un mīkstās rotaļlietas.
- Ja utis tomēr iznīdēt tik viegli neizdodas, var rīkoties radikāli – matus nogriezt. Zēniem matu griezums uz nullīti var būt pat stila elements, meitenēm gan tas diez vai derēs, taču viņas var apsvērt domu par īsāku matu griezumu.
Mammu pieredzes
Stāsta Laura, divu bērnu mamma:
«Meitai utis bijušas divas reizes. Pirmo reizi – kad tikko no dzemdību nodaļas atvedām mājās mazo brāli. Kur vēl sliktāku brīdi lielā bērna utīm! Meita bija ciemojusies pie māsīcām, un mazo māsīcu salidojumā atklājās, ka viena bija utis atvedusi no nometnes un aplaidusi pārējās. Kamēr vēl biju slimnīcā, man jau deva ziņu, ka meitai utu pilna galva. Neko darīt – pirku Paranit un mazgāju meitai matus. Tad tos pa šķipsnai sadalīju, atspraudu ar frizieru sprādzi un ar utu ķemmi ļoti kārtīgi ķemmēju, pa slānītim no apakšas, visvairāk pievēršot uzmanību pakausim un vietai aiz ausīm. Pēc tam katru dienu pārbaudīju, vai tikai kukaiņi nav atgriezušies, bet pēc nedēļas procedūru veicu atkārtoti.
Vēl divas nedēļas nevarēju dzīvot mierā un ik pa laikam pārbaudīju, vai tikai galvā kaut kas nav palicis. Izmazgāju arī visu gultas veļu un mīkstās mantas, visas drēbes, nomainīju dvieļus.
Otro reizi utis meita dabūja skolā, veicu tādu pašu procedūru kā pirmajā reizē. Šoreiz nekautrējos aizrakstīt arī visiem klases vecākiem e-pastu, informējot par problēmu. Daudzi kautrējas par utīm runāt, jo baidās, ko citi padomās, taču par to nevajadzētu raizēties – man visi teica paldies un pārbaudīja savu bērnu galvas.»
Stāsta Zita, divu bērnu mamma:
«Utis ir bijušas gan dēlam, gan meitai. Dēls utis atnesa no bērnudārza, un ar viņu viss bija diezgan vienkārši – vispirms izķemmējusi matus ar utu ķemmi, puiku aizvedu pie friziera un matus nogriezām. Puika arī neiebilda, lai gan īsti nesaprata, kas ir utis un kāpēc mati jāgriež nost. Taču ar meitu tik vienkārši nebija, jo viņai bija gari, skaisti mati. Tā kā negribēju lietot ķīmiju, aptiekā iegādājos Čemeriņu ūdeni – tas ir augu valsts līdzeklis, kas turklāt arī smaržo diezgan patīkami. Mazgāju meitas matus ar to, pēc tam uz galda uzliku baltu lapu un virs tās ar utu ķemmi utis un gnīdas ķemmēju ārā. Lai gan procedūru atkārtoju vairākas reizes, kopumā varu teikt, ka ūdens palīdzēja. Utu iznīdēšanai esmu izmantojusi arī tīru dzērveņu sulu, nevis saspaidītas ogas, – arī tā labi iznīdē gan gnīdas, gan jau pieaugušas utis. Kad bērniem bija kukaiņi, sevišķi piedomāju pie gultasveļas tīrības. Piemēram, spilvendrānas vispirms paliku vannā zem tekoša ūdens un pēc tam vēl kārtīgi novārīju.»
Kādreiz jau uzskatīja, ka utis ir kauns un negods, bet mūsdienās jau saprot, ka tās var dabūt jebkurš, arī vistīrīgākais cilvēks.
