Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
4
-
4
-
0
-
0
-
0
-
Godīgi jāteic, ka nekad neesmu bijusi tieva, bet, kā saka, sieviete ar formām. Un ne jau pirmo reizi esmu spiesta cīnīties ar saviem apaļumiem, jo neviens no bērniem mani diemžēl nav noēdis, lai gan visus trīs čakli esmu barojusi ar krūti, bet no lielā noguruma un hroniskās neizgulēšanās roka tā vien stiepjas pēc šokolādītes vai cepumiņa. Labi, sākšu tievēt! Šodien pat! Bet attopos, ka esmu izgājusi no veikala ar četrām Vecrīgām un šokolādes saldējumu. Bērni gribēja, lai nopērku kaut ko garšīgu…
Nu labi, kurš tad piektdienas vakarā sāk tievēšanas kūri? Šodien vēl mazliet panašķošos, bet rīt gan ķeršos vērsim pie ragiem.
Nedēļas nogale sākas ar kraukšķīgām pankūkām, kas bagātīgi pārziestas ar aveņu ievārījumu. Bērniem tādas ļoti garšo, man taču arī bija jānogaršo, lai zinātu, vai nav par daudz cukura pielikts. Bija gan par daudz.
Tad iebrauc ciemos draudzene ar bērniem. Esam tā aizpļāpājušās, ka pavisam aizmirstu par veselīgo dārzeņu zupu pusdienās, un fiksi pasūtām picu. Vakarā gan dzeru tikai ūdeni… un sarkanvīnu, mazliet panašķojoties ar vīnogām un pāris kumosiņiem siera. Vīrs pats sagatavoja siera plati un pat pienesa man klāt. Nu kā lai no tā atsakās? Ne jau katru dienu šādi svētki mūsu mājās.
Par svētdienu nemaz nerunāsim. Biju aizmirsusi, ka jādodas ciemos pie maniem vecākiem, un tur bez četriem gaļas ēdieniem, treknas mērcītes un cepeša taukos apceptiem jaunajiem kartupelīšiem neviens nemaz nesāk sarunas par ikdienas likstām un bērnu panākumiem. Kamēr nepaēdīsi, no galda augšā celties nedrīkst. Tāds likums valda vecāku mājās. Un es esmu paklausīga meita – kārtīgi paēdu, bet vakarā raudu spilvenā. Atkal es sarijos, bet kā tad mana tievēšana?! «Nu neraudi, mīļo bumbulīt!» mani mierina vīrs. «Es tevi mīlu tādu, kāda tu esi!» Es negribu būt bumbulītis, es gribu būt tieva!
Pirmdiena sākas ar lielo apņemšanos. Bet vispirms taču jānosveras, lai saprastu, cik traki ir. Pēc trešā bērna piedzimšanas nemaz necentos sevi mānīt ar to, ka drēbes sarāvušās, laikam jaunā veļasmašīna vai žāvētājs pie vainas. Uzreiz iegādājos sev jaunas drēbes, jo vecā garderobe jau bija apnikusi un vispār sen izgājusi no modes.
Tas, ko rāda svari, mani satriec vēl vairāk nekā draudzenes komentāri. Sveru tā, it kā būtu grūtniecības sestajā, ja ne septītajā mēnesī!
Kā tas var būt? Varbūt tiem modernajiem elektroniskajiem svariem baterija nosēdusies? Nomainu bateriju. Svari rāda vēl par puskilogramu vairāk. Saprotu, ka skriešanas trenažieris, kas iestumts guļamistabas stūrī un apkrauts ar drēbēm, ir jānovieto goda vietā viesistabā.
Dubultā kapučīno vietā pagatavoju melnu kafiju un izdzeru glāzi ūdens. Svēti nosolos doties uz veikalu tikai ar iepirkumu sarakstu, kurā būs dārzeņi un vēlreiz dārzeņi, nu labi, varbūt pāris augļu un kāds jogurtiņš bērniem. Uzcepu bērniem siermaizītes un pati graužu kāpostus. Bērni vēlāk pieprasa, lai uzvāru mannas putru. Graužu svaigus kāpostus.
Bērni vakarā dīc, lai iedodu čipsus, dodu viņiem grauzt kāpostus. Sākumā čīkst, bet pēc brīža prasa vēl. Esot garšīgi. Vīrs prasa, kas šodien būs vakariņās. Saku, ka man nav spēka neko gatavot. Labi, ka mājās ir pelmeņi. Maizes vietā graužu galeti, desas vietā – gurķi, bulciņas vietā – ābolu. Vispār ir forši.
Naktī sapņoju par bulciņām, virtuļiem, šokolādes kūku ar putukrējumu, picu un ceptām mednieku desiņām. No rīta pamostos, jo esmu izsalkusi. Izdzeru glāzi ūdens ar citrona šķēlīti un dodos draudzēties ar trenažieri.
Uzkāpju uz svariem. Mīnus 100 grami! Esmu apņēmības pilna! Un gribu līdz savai dzimšanas dienai nomest 15 kilogramus.
Dodos uz veikalu pirkt jaunu kleitu, kas man ir divus izmērus par mazu. Kleita ir satriecoša, bet tās cena ir lielāks stimuls nekā tievētāju pulciņa apmeklējums vai fitnesa kluba abonements. Es to paveikšu! Vakarā zvana draudzene un prasa, vai varam sarīkot kinovakaru ar čipsiem un vīnu. Piekrītu, tikai ar nosacījumu, ka es dzeršu ūdeni un grauzīšu kāpostus. Kādēļ? Jo man ir jauna kleita!
