Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
1
-
0
-
0
-
Apmēram līdz 5–6 mēnešu vecumam mazulis tērē no mammas uzkrātās dzelzs un olbaltumvielu rezerves, taču bērniņš strauji aug, un viņam ar mātes pienu vien 8 mēnešu vecumā vairs nepietiek. Mazuļiem šajā vecumā ir arī pietiekami nobriedusi organisma fermentu sistēma un tā ir gatava gaļu pārstrādāt.
Tāpat kā jebkuru citu jaunu produktu, iesākumā gaļu piedāvā ļoti mazos daudzumos – tā var būt pat tikai puskarotīte. Jauno garšu mazulis vēl nepazīst, tāpēc iespējams viņš ēdienu izpļaus, taču ēdiens jāpiedāvā vēl un vēl - parasti nedēļas laikā bērniņš pie jaunās garšas būs pieradis.
Pakāpeniski gaļas daudzumu palielina līdz apmēram 50 gramiem dienā. Vislabāk gaļu gatavot kopā ar dārzeņiem un pasniegt vienu reizi dienā. Vienā ēdienreizē 8 mēnešus vecs mazulis varētu apēst 150–200 gramus biezeņa, no kura 50– gramiem vajadzētu būt gaļai. Bērniņam ieteicams gaļu ēst katru dienu.
Augu valstī visvairāk dzelzs un olbaltumvielas atrodamas graudaugos un pākšaugos, ko mazuļiem līdz gada vecumam lietot uzturā parasti neiesaka.
Ja mazulis kādu dienu atsakās no gaļas ēdiena, par to uztraukties nevajag – neēd šodien, ēdīs rīt! Ja mazulis no gaļas biezenīša atsakās vairākkārt, iespējams, ka bērniņa organisms gaļas pārstrādāšanai vēl nav gatavs, tad der nogaidīt un pēc pāris nedēļām piedāvāt atkal. Pat arī tad, ja mazulis no gaļas atsakās pavisam, uztraukumam nav pamata, ja vien mazulim nav mazasinība, (par to liecina sejas ādas un gļotādu bālums, kā arī citas izmaiņas organismā). Ja mazulim ir mazasinība, un viņš atsakās no gaļas, ārsts visticamāk ieteiks lietot medikamenti, jo līdz gada vecumam bieži vien bērniņa uzturs vēl nav tik daudzveidīgs, lai nodrošinātu pietiekošu dzelzs un olbaltumvielu daudzumu. Augu valstī visvairāk dzelzs un olbaltumvielas atrodamas graudaugos un pākšaugos, ko mazuļiem līdz gada vecumam lietot uzturā parasti neiesaka.
Mazuļa maltītei svarīgi ir izvēlēties liesu gaļu – vistas krūtiņas gabaliņu, tītara stilbu, cūkas vai liellopa šķiņķi vai fileju.
Izvēloties gaļu, ar kādu labāk sākt papildināt mazuļa ēdienkarti, der ņemt vērā ģimenes anamnēzi. Ja ģimenē nevienam nav alerģijas, mazulim var piedāvāt jebkura veida gaļu. Ja kādam no ģimenes locekļiem ir alerģija no piena produktiem, bērniņam nevajadzētu piedāvāt teļa gaļu. Ja tas barots ar pienu, gaļā atrodas piena olbaltumvielas, kas izraisa alerģiju. Savukārt liellopa gaļa var būt sīkstāka un ilgāk jāvāra. Ilgstoši vārot, kā visi produkti, arī gaļa zaudē savas vērtīgās uzturvielas. Taču, ja bērnam ir alerģija pret olu, tas nenozīmē, ka būs alerģija arī pret vistas gaļu, jo gaļā nav olas olbaltumvielu.
Vēl salīdzinoši nesen tika uzskatīts, ka mazuļa fermentu sistēma nav piemērota teļa gaļas pārstrādāšanai un ka vislabākā ir jēra gaļa, tagad globālajā tīmeklī šāda informācija vairs nav atrodama…Tāpēc tas, kādu gaļu pirmo izvēlēties, ir pašas ģimenes tradīciju un iespēju ziņā.
Tomēr mazuļa maltītei svarīgi ir izvēlēties liesu gaļu – vistas krūtiņas gabaliņu, tītara stilbu, cūkas vai liellopa šķiņķi vai fileju.
Kā gatavot gaļu mazulim?
Izvēlēto gaļas gabaliņu var vārīt atsevišķi vai kopā ar dārzeņiem. Mīksta teļa, liellopa, cūkas vai jēra gaļa nav jāvāra ilgāk par stundu, savukārt vistas gaļa būs jau gatava pēc 30 minūtēm. Kad gaļa gatava, to var sasmalcināt trijos veidos: samalt, sablenderēt vai smalki sakapāt.
7–8 mēnešu vecumā mazulim piemērotāks būs blenderēts gaļas biezenītis, savukārt 10 mēnešu vecumā ēdiens var būt ar nelieliem gabaliņiem un tā gatavošanā var izmantot kapātu gaļu. Tomēr tas, cik viendabīgai masai ir jābūt, ir ļoti individuāli – ir mazuļi, kam negaršo sablenderēts ēdiens jau 8 mēnešu vecumā, bet cits pat pēc gada vecuma labprātāk ēdīs homogēnu masu. Tas bieži vien atkarīgs arī no zobiņu skaita mutē – jo vairāk zobu, jo labprātāk mazulis ēdīs ēdienu ar gabaliņiem.
Gaļu var gatavot arī citādi – vispirms izvāra dārzeņus un tad pievieno maltu vai smalki kapātu gaļu, pavāra vēl 10–20 minūtes, un tad gatavos dārzeņus un gaļu izberž caur sietu, sablenderē vai saspaida ar dakšiņu. Ar augļu, dārzeņu un gaļas biezenīšiem mazuli nav iespējams pārbarot, pat ja viņš vēl tiek ēdināts ar krūti.
Gaļas biezenīti nevajag papildināt ar dzīvnieku valsts taukiem – sviestu vai krējumu, jo tā gan var mazuli uzbarot! Ja mazulis savam vecumam sver par maz, var pievienot dažas pilītes kvalitatīvas augu eļļas. Lai biezenītis nebūtu pārāk sauss,- tā nereti gadās, ja biezeni gatavo no filejas, var pieliet nedaudz buljona, kurā vārīta gaļa un dārzeņi. Garšas uzlabošanai var izmantot visdažādākos garšaugus – dilles, pētersīļus, baziliku, pat sīpolus (ja nepūš vēderiņu) un ķiplokus, savukārt sāli pievienot gan nevajadzētu, jo mazuļa nierēm tas rada pārāk lielu slodzi. Nereti mammas apgalvo, ka mazais neēd gaļas biezeni, ja tam nepievieno sāli. Taču katram mazulim var atrast tādas dārzeņu un gaļas kombinācijas, kas viņam garšo vislabāk, arī bez sāls, taču tas prasa laiku un pacietību, jo apmēram nedēļu jāpiedāvā katrs jaunais biezenīša veids, līdz var izvērtēt – mazajam garšo vai nē.
10 māmiņu pieredzes:
Diāna, 11 mēnešus vecā Olivera mamma
Pirmos Oliveram piedāvāju gatavos biezenīšus no burciņām. Negaršoja tikai gaļa ar brokoļiem. Vēlāk sāku arī gatavot pati. Es mēdzu izvārīt lielāku gaļas gabaliņu un dot mazajam rokā, lai pats pasūkā. Sākumā tā devu tikai vistu, tagad arī cūkas gaļu. Izvārīto gaļu ar dārzeņiem un nedaudz buljoniņa sablenderēju. Dažkārt gatavoju dārzeņus un gaļu atsevišķi, jo Oliveram garšo arī gaļa bez dārzeņiem. Lai biezenītis būtu garšīgāks, vārot pievienoju dilles, pētersīļus vai arī gaļas garšvielu. Olivers gaļas biezenīšus ēd labprāt, grūtāk iet tikai tad, kad zobiņi nāk. Varu dot arī ar lielākiem gabaliņiem, jo dēliņš prot ar mēlīti pastumt gabaliņu uz priekšu, lai var ar priekšzobiem sakošļāt.
Ilona, 11 mēnešus vecās Patrīcijas mamma
Patrīcijai gaļas biezenīšus gatavoju jau 6–7 mēnešu vecuma. Sākumā devu gatavos burciņbiezenīšus, bet tie viņai negaršoja. Tad sāku pati vārīt samaltu gaļu kopā ar dārzeņiem. Lai garšīgāk, pievienoju arī nedaudz sviestiņa vai saldā krējuma. Šādus biezenīšus Patrīcija uzreiz jau ēda labprāt ar gardu muti. Dažkārt gatavojot gaļas biezenīti, lieku klāt arī makaronus vai rīsus. Man liekas, ka nevar bērnam dot to, kas pašai negaršo.
Agnese, 11 mēnešus vecās Samantas mamma
Sākumā meitiņai devu gaļas biezenīšus no burciņām. Kad tie bija iegaršojušies, sāku gatavot pati – vārīju gaļu kopā ar dārzeņiem, ko vēlāk sablenderēju. Klāt pievienoju garšaugus – dilles, pētersīļus. Kad parādījās zobiņi, ēdienu blenderēju arvien īsāku laiku. Tagad mazajai jau 6 zobi, tāpēc ēdienu tikai saspaidu ar dakšiņu. Man paveicās, jo Samantai iegaršojās gaļas biezenīši uzreiz, turklāt manis gatavotie garšo labāk nekā burciņēdiens.
Ilze, 10 mēnešus vecā Valtera mamma
Valteram gaļas biezenīšus piedāvāju salīdzinoši nesen – 9 mēnešu vecumā. Sāku dot biezenīšus no burciņām, tie viņam ātri iegaršojās un tos viņš ēda labprātāk nekā augļu vai dārzeņu biezenīšus. Jau pēc pāris nedēļām mazais bija gatavs ēst tik, cik dod – katrā ēdienreizē kaut visu (220 g) burciņu. Izlēmu, ka jāgatavo pašai, jo puiša ēdelība stipri „sit” pa kabatu. Sāku gatavot gaļu kopā ar dārzeņiem, to visu pēc tam sablenderēju. Izrādījās, ka blenderēts ēdiens Valteram negaršo. Tad izvārīto gaļu, izņēmu no buljona un sakapāju, un iejaucu atpakaļ dārzeņos, kurus pirms tam saspaidīju ar dakšiņu. Šāds biezenītis puikam ļoti garšo. Dēliņš nešķiro arī gaļas veidus. Dienās, kad ģimenei gatavoju zupu, šķidrumam neberu klāt sāli, bet pieberu dilles un pētersīļus. Kad gaļa un dārzeņi mīksti, izņemu tos no buljona un saspiežu, un Valters ēd ar gardu muti.
Alise, 1 gadu un 2 mēnešus vecās Emīlijas mamma
Emīlijai gaļas biezenīšus gatavoju jau no 6 mēnešu vecuma. Vāru gaļu kopā ar dārzeņiem, pēc tam to visu sablenderēju. Lai biezenītis būtu garšīgāks, pievienoju nedaudz sīpola un naža galu sāls. Emīlijai garšo dažādi gaļas biezenīši, vienīgi viņai vēl nevēlas ēst neko, kas nav viendabīgs, tāpēc ēdienu joprojām blenderēju.
Laura, 10 mēnešus vecās Paulas mamma
Pirmie gaļas biezenīši Paulai bija no burciņām. Bija pavasaris un veikalā nopērkamie dārzeņi vairs nav tik veselīgi, savukārt ievestie – saķīmiķoti. Meitiņa pierada pie burciņēdiena, manis gatavotos biezenīšus vēlāk nemaz neēda un spļāva ārā, visādi izmēģināju – gan bez, gan ar garšvielām. Tomēr pakāpeniski pierada arī pie manis gatavota ēdiena, tagad jau ēd gan sautējumu, gan zupu, gan maltu gaļu.
Lai ēdiens būtu gardāks, vārot pielieku nelielu ķiploka daiviņu un vēl arī zaļo «Anniņas» garšvielu maisījumu, kas ir bez sāls. Pēc mūsu dakterītes ieteikuma, sākumā gaļu vārīju divos ūdeņos, taču tagad gaļas putiņas tikai nosmeļu
Dēzija, 10 mēnešus vecā Krista mamma
Kristam gaļas biezenīūs sāku dot apmēram 6 mēnešu vecumā. Sākām ar burciņēdienu. Ēda ļoti labi visu veidu burciņēdienus. No īstās gaļas sākumā devu pazelēt vārītu teļa gaļas gabalu (no zupas izvilktu), šad tad arī vistas filejas gabalu. Devu lielu gagbalu, lai nevar norīt un var turēt rociņā, puncī tika tik, cik ar diviem apakšzobiem var noknibināt.
Ap 7– 8 mēnešiem sāku vārīt teļa gaļu un blenderēju klāt dārzeņiem. Labprāt ēd arī truša vai vistas akniņas no mūsu laukiem. Kristam topā ir savārīta vistas gaļa un tajā pašā buljonā pievārīti mazie makaroniņi.
Lielākoties lietoju gaļu, kas nāk no saviem laukiem. Vēl uzticos mammas pirktai gaļai tirgū no zināmām tantiņām. Gaļu glabāju sasaldētu mazās porcijās. Šobrīd gaļu Krists dabū gandrīz katru dienu.
Māsas Līga un Lana, gadu vecās Keitas un 10 mēnešus vecā Emīla mammas
Mēs mazuļiem gaļu sākām dot jau no 4 mēnešu vecuma. Gatavojām pašas. Pārsvarā devām maltu cūkgaļu, kādreiz arī vistas gaļu. Gatavojām ļoti vienkārši – uzlikām vārīties malto gaļu, kad bija pavārījusies, pielikām kapostiņu, burkāniņus (sarīvētus),kad tie bija pamīksti, arī kartupelīti. Beigās mazliet sāli. Visu savārījām pļuriņā un devām mazajiem. Mazuļiem ļoti garšoja mammu sagatavotais ēdiens. Abi ātri pierada ēst tādā veidā gatavotu ēdienu. Tagad Emīlam ļoti garšo stipri un pikanti gaļas ēdieni, bet Keitiņai vairāk patīk maigi ēdieni. No burciņām neesam devušas, jo visu varam pagatavot pašas.
Zita, gadu veco dvīnīšu Ivara un Signes mamma
Saviem mazuļiem pirmo reizi gaļu piedāvāju 9 mēnešu vecumā. Vārīju kopā ar dārzeņiem, pēc tam sablenderēju. Burciņēdiens mazajiem negaršo, jo šķiet tāds kā sauss. Ar gaļas garšošanu mazajiem iet dažādi. Sākumā Ivars ēda gaļas dārzeņu biezeņus labprāt, Signei jaucu klāt augļus, lai iedabūtu iekšā, savukārt ap 11 mēnešu vecumu viņi samainījās – Ivaram tagad gaļas biezeņus var iedabūt tikai atjauktus ar aprikozēm. Vēl aizvien visu blenderēju, jo tiklīdz ir kaut neliels gabaliņš – aizrijas. Visbiežāk dodu vistas gaļas biezenīšus, pa retam arī cūkgaļas.
Teksts: Ilze Saltā
