• Šobrīd

    weather img

    Rīga +2°C Mākoņains, R/ZR vējš, 3.6 m/s

    Mazuļa miega sakārtošana. Soli pa solim

    Pirmais gads
    Agra Lieģe-Doležko
    Agra Lieģe-Doležko
    4. aprīlis, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shuuterstock
    Miegs ir viena no sarežģītākajām ar bērna aprūpi saistītajām jomām – galu galā ilgstoši bērna miega traucējumi atstāj būtisku iespaidu ne tikai uz viņa paša, bet arī visas ģimenes dzīves kvalitāti. Turklāt ar bērna aprūpi saistītās informācijas, pieeju un metožu pārbagātības laikmetā vecākiem nereti nākas maldīties ne tikai pretrunīgu ieteikumu, bet arī mītu un nosodījuma džungļos.

    Konsultē sertificēta miega konsultante, "Miega peles" vadītāja Paula Metāla.

    Ar nosodījumu reizēm jāsaskaras arī miega konsultantiem, pie kuriem vēršas ģimenes, kas vēlas uzlabot sava bērna miega kvalitāti. Tā dēvētie miega treniņi nereti tiek pielīdzināti emocionālai vardarbībai pret bērnu. Bet, ja palūkojas pāri mītiem, kā miega konsultants palīdz ģimenēm risināt bērna miega traucējumus?

    Ņem vērā!

    Bieži vien bērna miegs būtiski uzlabojas jau no tā vien, ka ar speciālista palīdzību tiek noregulēts un bērna bioloģiskajām vajadzībām pielāgots ikdienas miega un nomoda ritms, kā rezultātā aizmigšanas asociāciju mainīšana (ko dēvē arī par miega treniņiem) nemaz nav nepieciešama.

    Dienas ritms

    Pirmais, kas jāizvērtē bērna miega kārtošanas procesā, ir dienas ritms, kas ir noteicošais faktors tam, vai bērnam ir kvalitatīvs, netraucēts un pietiekams miegs. Dienas ritms zīdainim izveidojas un nostabilizējas aptuveni četru mēnešu vecumā – pakāpeniski mainās vien diendusu skaits, kas no četrām (vidēji 4–5 mēnešu vecumā) samazinās līdz vienai (vidēji 15–18 mēnešu vecumā). 4–11 mēnešu vecumā bērnam diennaktī nepieciešamas vidēji 12–15 stundas, bet 1­–2 gadu vecumā – vidēji 11–14 stundas miega.*

    Piemērotākais laiks

    Lielā daļā gadījumu traucēts miegs zīdaiņiem un bērniem veidojas, ja ir bioloģiskajām vajadzībām nepiemērots gulētiešanas un mošanās laiks. Bērnam piemērotākais laiks, kad doties pie miera vakarā, ir laika posmā no plkst. 18.00 līdz 20.00, savukārt no rīta vislabāk celties ir laikā no plkst. 6.00 līdz 8.00. Tas, cikos bērns iet gulēt un ceļas, nosaka, kāda būs viņa miega kvalitāte. Laikā līdz pusnaktij miegs ir viskvalitatīvākais un atjaunojošākais – tas ir dziļais miegs, kas vistiešākajā veidā atjauno organisma resursus, lai tas spētu normāli funkcionēt nākamajā dienā. Ja bērns iet gulēt ļoti vēlu (piemēram, no plkst. 21.00 līdz 23.00), viņš zaudē kvalitatīvāko nakts miega daļu, un palielinās risks, ka viņš nebūs labi izgulējies un atpūties. Jo mazāk kvalitatīva miega bērns saņem, jo lielāka iespēja, ka nakts miegs būs traucēts ar biežu mošanos.

    Kvalitatīvas diendusas

    Bērniem ar traucētu miegu problemātisks mēdz būt ne tikai nakts miegs, bet arī diendusas, kuras ir īsas, saraustītas un nereti stresa pilnas gan bērnam, gan vecākiem.

    Zinātniski ir pierādīts, ka ir konkrēti laiki, kas vislabāk piemēroti miegam, ko 24 stundu ciklā kontrolē homeostatiskie (to laikā organismā izstrādājas viela adenosīns, kas veicina dabisku miegainību un vēlmi gulēt) un cirkādālie (organismā paaugstinās hormona kortizola līmenis, kas veicina mundrumu un aktivitāti) procesi. Ikdienā saskaņā ar šiem procesiem bērniem dabiskā miegainība visvairāk izpaužas ap plkst. 8.30–9.00 un 12.00–13.00 (līdz pat plkst. 14.00), kad organismā sāk kristies kortizola līmenis, – šie ir vispiemērotākie laiki diendusām.

    Nepiemēroti diendusu un naktsmiera laiki (ja netiek iegūts pietiekami daudz kvalitatīva nakts miega līdz pusnaktij un ja diendusas tiek gulētas organisma aktivitātes posmos) bērnam var radīt konstantu miega deficītu. Pārgurums nereti var izraisīt situāciju, kad bērns pastiprinātu stresa hormonu dēļ nespēj nogulēt garu un kvalitatīvu diendusu un pārguruma dēļ var mosties ik pēc miega cikla (30–45 minūtes), bet naktīs – mostas ar raudāšanu un ar grūtībām pāriet jaunajā miega ciklā.

    Pārāk ilgs nomoda laiks

    Problēmas ar iemigšanu un diendusas gulēšanu var radīt arī pārāk ilgs vai īss nomoda laiks starp gulēšanām. Ja vēro tikai bērna noguruma pazīmes, var gadīties, ka nomoda laiks ir par īsu. Tas raksturīgi tieši bērniem ar miega problēmām – hroniskais nogurums veicina to, ka mazie ļoti agri rāda pirmās noguruma pazīmes, bet tas garantē pārāk īsu un saraustītu diendusu vai problēmas ar iemigšanu.

    Šādi var nonākt līdz situācijai, ka vecumposmā, kad bērnam nepieciešamas tikai divas diendusas, vecāks mazo liek arī trešajā diendusā vēlā pēcpusdienā, nevis piedāvā doties agrākā naktsmierā. Vecākiem šķiet – jo vairāk noguris būs bērns un vēlāk viņu liks gulēt uz nakti, jo lielākas izredzes kvalitatīvam nakts miegam. Taču realitāte ir pilnīgi pretēja. Pārgurums un uzkrātais stresa hormons rada grūtības aizmigt un bērna miegu naktī padara trauslu. Nepārvelkot nomoda laiku arī pirms naktsmiera, ir daudz labākas izredzes uz mierīgu nakts miegu, tāpēc nav jābaidās vajadzības gadījumā bērnu uz nakti likt gulēt agrāk.

    Gulēšanas vide

    Lai miegs būtu kvalitatīvs, nozīme ir arī gulēšanas videi – tam, kur un kādos apstākļos bērns guļ gan dienas, gan nakts miegu. Vislabākā vieta jebkura miega gulēšanai ir gulta. Daudzi bērni diendusas guļ braucošos ratos, kas ir pieņemami mazuļa pirmajos dzīves mēnešos, taču līdz ar dienas ritma nostabilizēšanos bērnam arī diendusas vajadzētu gulēt gultā. Braucošos ratos bērns nespēj ieslīgt dziļajā miegā, tādējādi nav iespējams pilnvērtīgi atpūsties – tas var radīt ar nogurumu saistītos miega traucējumus. Protams, reizi pa reizei ratos gulēta diendusa nekādu kaitējumu nenodarīs.

    Populārs ir mīts, ka bērns jāpieradina pie sadzīves trokšņiem. Bērns, kuram ir dziļš un kvalitatīvs miegs, bez problēmām turpinās gulēt arī pie apkārtējiem sadzīves trokšņiem. Taču, ja bērnam jau ir problēmas ar miegu – ja ir izveidojies miega deficīts un pārgurums, kā rezultātā ir trausls miegs –, viņš visdrīzāk modīsies pie jebkura mazākā trokšņa. Bērns nav speciāli jāradina pie trokšņiem! Ja bērnam jau tā ir grūti gulēt un ir tendence mosties no trokšņiem, nogulēt kvalitatīvākas diendusas un naktis var palīdzēt tā sauktais baltais troksnis. Baltā trokšņa galvenā funkcija ir skaņu izolācija, un tas var palīdzēt atslābināties pirms miega.

    Būtisks ir arī tumsas līmenis telpā, kurā bērns guļ. Tas, protams, neattiecas uz jaundzimušā posmu, bet, līdzko ir nostabilizējies dienas ritms, tumsa bērnam ar miega problēmām var palīdzēt gan vieglāk aizmigt, gan nogulēt kvalitatīvāku diendusu. Tumsa palīdz ķermenim relaksēties, savukārt dabiskais apgaismojums cilvēka organismam ir stimulējošs. Nav jāuztraucas par bērnam bioloģiskā ritma nojaukšanu, jo bērni labi zina, kad guļ diendusu un kad nakti.

    Ir vecāki, kas izvēlas gulēt vienā gultā kopā ar bērnu. Protams, tā ir katras ģimenes izvēle, un šī izvēle noteikti nav nosodāma. Ir ģimenes, kas tā var labāk izgulēties, un tas bērna miegam netraucē. Taču nereti šī izvēle – gulēt ar bērnu vienā gultā – patiesībā ir tikai veids, kā vecāki cenšas mazināt bērna traucētā miega sekas. Viskvalitatīvākais miegs bērnam būs pašam savā gultā vai vismaz uz atsevišķas virsmas, piemēram, gultiņā, kas ir piestumta vecāku gultai, – tas ir optimāli arī no drošības viedokļa. Dzīves sākumā bērna bieža mošanās un ēšana naktī, protams, ir normāla, taču, ja, piemēram, gada vecumā bērns naktī mostas tikpat bieži kā zīdaiņa vecumā, skaidrs, ka ir radušās problēmas ar miegu. Vecākiem šādās situācijās, iespējams, ir vieglāk bērnu paņemt savā gultā, bet tas nav ilgtermiņa risinājums. Bērns bieži tāpat nav izgulējies, un tas nereti izpaužas arī dienā. Atrisinot miega problēmas, bērni daudz labāk sāk justies arī pa dienu – kļūst priecīgāki, omulīgāki, patstāvīgāki, sāk labāk ēst.


    Aizmigšanas asociācijas

    Ir situācijas, kad aizmigšanas asociācijas var kļūt par cēloni apburtajam lokam, kurā bērns vairs nespēj patstāvīgi savienot miega ciklus ne dienā, ne naktī. Piemēram, ja bērns ir ieradis aizmigt pie krūts, bet ir radušās miega problēmas – vecumā, kad bērnam biežas ēdienreizes naktī vairs nav fizioloģiski nepieciešamas, viņš mostoties pieprasa tos pašus iemigšanas apstākļus, kas bija pirms tam. Tas var radīt situāciju, ka bērns mostas ik pēc katra miega cikla (naktī ik pēc 1,5–2 stundām) un atkal meklē krūti, lai iemigtu un gulētu tālāk.

    Tāpat asociācija, kas var izveidot miega traucējumus, ir bērna midzināšana rokās. Patiesībā aizmigšanas asociācija var būt jebkāda darbība, kas tiek veikta, bērnam iemiegot, un miega traucējumi rodas tad, ja viņš tos pašus apstākļus sagaida katru reizi, kad pamostas, mainoties miega cikliem.

    Miega problēmas parasti izpaužas kā apstākļu kopums: sākotnēji traucētu miegu veido bērna vecumam neatbilstošs, bioloģiski nepiemērots dienas ritms un bieži vien arī nepiemēroti gulēšanas apstākļi, kas savukārt veicina vispārējo nogurumu. Kad miegs jau ir kļuvis nekvalitatīvs, aizmigšanas asociācijas mēdz kļūt vēl spēcīgākas, un bērns no tām ir atkarīgs aizvien vairāk – šī ieraduma dēļ bērns ārkārtīgi bieži mostas.

     

    Atspēkojam mītus

    Ja bērna miega problēmu pamatā ir aizmigšanas asociācija, to iespējams izskaust, rosinot bērnu iemigt patstāvīgi. Par patstāvīgas iemigšanas metodēm radušies neskaitāmi mīti – tās dēvē par miega treniņiem un nereti pielīdzina emocionālajai vardarbībai pret bērnu, viņa vajadzību ignorēšanai. Taču šāds uzskats ir visai tālu no patiesības. Protams, ieradumu maiņa ir laikietilpīgs darbs, kas prasa vecāku apņēmību un apzināšanos, ka sākotnēji bērns, protams, pret ieradumu mainīšanu var protestēt.

    Visbiežāk dzirdētais mīts par patstāvīgas aizmigšanas apgūšanu ir tas, ka bērnu atstāj istabā vienu, lai viņš izbļaujas, līdz no pārguruma iemieg. Realitātē vecāki šādu pieeju nekad neizvēlas, un patstāvīgas iemigšanas apgūšana var notikt arī ar vecāku klātbūtni un atbalstu iemigšanas procesā. Protams, jāievēro noteikti ierobežojumi, piemēram, ņemot bērnu rokās un izvēloties pieeju ar pēc iespējas lielāku iesaisti, rezultāts var kavēties. Taču miega speciālists konkrēto pieeju izvēlas kopā ar ģimeni, ņemot vērā gan vecāku audzināšanas stilu, gan bērna temperamentu.

    Ir arī iesakņojies uzskats, ka, pārstājot bērnu aizmidzināt pie krūts, tas uzreiz nozīmē, ka ir jāatsakās no krūts barošanas kopumā vai pilnībā jāpārtrauc bērnu barot naktī. Tas ir mīts, jo bērna iemigšanas paradumus var sakārtot, turpinot bērnu zīdīt dienā un saglabājot arī nakts barošanas. Tas pats attiecas arī uz iemigšanas paradumiem bez šūpošanas uz rokām. Tas, ka tiek strādāts pie šādas aizmigšanas asociācijas izskaušanas, nebūt nenozīmē, ka vecāki vairs bērnu nevar nēsāt uz rokām, mīļot un reizi pa reizei, turot rokās, nomierināt arī gulētiešanas procesā.

    Nereti arī uzskata, ka bērna miega sakārtošana ir vecāku, ne bērnu vajadzība, bet kvalitatīvs miegs ir bērna pamatvajadzība, un vecāku spēkos ir to nodrošināt. Protams, ir pilnīgi normāli, ka arī vecāki vēlas uzlabot savas dzīves kvalitāti un naktsmieru padarīt baudāmu visai ģimenei. Brīdī, kad bērna miegs tiek sakārtots, mainās visa bērna dzīve: normāla izgulēšanās dod enerģiju, uzlabo koncentrēšanās spējas, līdz ar to mazinās niķīgums un raudulīgums, notiek strauji attīstības lēcieni… Miega savešanu kārtībā mēdz uzskatīt arī par bērna laušanu, taču patiesībā miega organizēšana saskaņā ar bērna bioloģisko ritmu respektē viņa dabiskās vajadzības.

     

    Mammas pieredze

    Stāsta Agra Lieģe-Doležko, Jana (19. janvārī būs gads) mamma:

    «Kad Janam bija aptuveni septiņarpus mēnešu, nolēmu lūgt miega konsultanta palīdzību. Pretēji cerētajam, ka drīz izzudīs pēdējā palikusī nakts ēdienreize, Jans bija atsācis naktīs mosties divreiz, lai ēstu no krūts. Zināju, ka fizioloģiski tas viņam vairs nav nepieciešams, un biju nolēmusi, ka vismaz viena no šīm ēdienreizēm jāizskauž. Jana iemidzināšanai aizvien vairāk izmantoju krūti, bet pati ar to nebiju mierā. No sākta gala biju uzskatījusi, ka tas nav pareizi (vismaz mūsu gadījumā), un ļoti vēlējos ieviest labākus miega ieradumus. Biju nonākusi līdz tam, ka pie krūts midzināju Janu gan uz abām diendusām, gan liekot gulēt uz nakti, liku viņu pie krūts arī tad, ja pēc aiziešanas gulēt viņš vakara gaitā atkal pamodās un raudāja. Midzināšanu pie krūts piecietu, kamēr tas neradīja miega problēmas dienā, bet pēdējo nedēļu laikā aizvien biežāk biju novērojusi, ka Jans mostas diendusu laikā, vairs nespējot pats savienot miega ciklus. Reizēm izmisumā liku viņu pie krūts arī diendusas vidū, jo diendusas bija kļuvušas īsas un saraustītas.

    Miega konsultants sākotnēji palīdzēja sakārtot dēla dienas ritmu, kurā pārāk daudz izmaiņu nemaz nebija jāievieš. Lielu pārsteigumu manī raisīja ieteikums neturēties pie konkrēta gulētiešanas laika vakarā – līdz tam vienmēr biju likusi Janu gulēt plkst. 19.00 (neatkarīgi no pēdējā nomoda garuma). Taču konsultants ieteica primāri ņemt vērā nomoda ilgumu – šajā vecumā pēdējam nomodam pirms nakts nevajadzētu pārsniegt trīsarpus stundu. Mani pārliecināja konsultanta teiktais: pārguris bērns guļ trauslāku un nekvalitatīvu miegu, biežāk raujas augšā. Pārstrukturējām gulētiešanas laiku, lai nomods nepārsniegtu trīsarpus stundas kopš pamošanās no otrās diendusas, un pilnībā izskaudām trešo diendusu, kas reizēm, kad pirmās divas diendusas bija pārlieku īsas, bija šķitusi nepieciešama. Sākotnēji reizēm nācās Janu likt gulēt pat plkst. 17.30 vai 17.40, kas iepriekš būtu šķitis pārmēru agri, bet tas izrādījās optimāls risinājums – viņš nesāka no rītiem mosties agrāk.

    Tāpat ar laiku izskaudām nakts ēšanu – pirmajās nedēļās turpināju barot dēlu vienreiz naktī (ap 3–4), taču drīz vien atbrīvojāmies arī no šīs barošanas. Jans turpināja mosties tikai dažas turpmākās naktis – bija acīmredzams, ka tas ir tikai ieradums, nevis vajadzība, un, kad šajās reizēs viņu nomierināju bez likšanas pie krūts, viņš vienkārši pārstāja mosties.

    Grūtāk gāja ar diendusām – sākumā cerēju, ka izdosies nodrošināt normāla garuma diendusas, sakārtojot dienas ritmu. Sākotnējais mēģinājums Janu aizmidzināt uz diendusu bez krūts cieta neveiksmi, un tas manu apņemšanos uz laiku mazināja. Bet, aizmiegot pie krūts, Jans turpināja diendusu laikā rauties augšā aizvien biežāk, tās kļuva aizvien īsākas, arī iemigšana bija problemātiska. Saņēmos mainīt šo ieradumu un sāku likt Janu gulēt bez krūts palīdzības.

    Protams, pirmās dienas bija grūtas, viņš raudāja – viņam bija grūti iemigt patstāvīgi, jo līdz šim viņš to nekad nebija darījis. Taču tas spēcināja manu apņemšanos – no sirds ticēju, ka patstāvīga iemigšana ir labākais un veselīgākais veids, kā bērnam iemigt, nodrošinot viņam dziļu un pilnvērtīgu miegu, bez gaidīšanas, ka kāds cits mehāniski savienos viņa miega ciklus.

    Tas nenozīmē, ka neesmu dēlam blakus, – sākumā Janam ļauju aptuveni 10 minūtes gultiņā nomierināties un, tā teikt, ieiet gulēšanas režīmā, bet aizmigšanas brīdī vienmēr esmu viņam blakus. Šobrīd viņš spēj aizmigt mierīgi un patstāvīgi, noguļ ilgākas diendusas bez pamošanās diendusu vidū, kā arī izguļ naktis bez pamošanās. Ticu, ka dzīves kvalitāte ir uzlabojusies mums visiem trim.»

    * Dati no sleepfoundation.org

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+