• Šobrīd

    weather img

    Rīga 0°C

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    Māneklītis – vajag vai nevajag? Un kādu?

    Padomi
    Kristiāna Kalniņa
    Kristiāna Kalniņa
    23. marts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Šis ir viens no biežākajiem jautājumiem, gaidot mazuli vai tūlīt pēc viņa piedzimšanas. Kā tad ir – jālieto vai var bez tā iztikt? Un kādu knupi izvēlēties plašajā piedāvājumā? Atbild Elita Svareniece, Neonatoloģijas māsu apvienības prezidente un Līga Liepiņa, psiholoģe ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centrā Līna.

    Kāpēc vajag?

    Knupīši ir diezgan ērti vecākiem jau daudzas paaudzes, un ir bērni, kam knupja lietošana ir pat vēlama. Ja mazais ir paēdis, mammas apmīļots, tad knupis ir labs, lai apmierinātu zīšanas refleksu, kas nav tas pats, kas ēšanas reflekss. Un, ja mammai ir laba laktācija, tad bērns var paēst pat piecās līdz septiņās minūtēs, bet viņš nav apmierinājis zīšanas refleksu. Tad bērns nereti turpina zelēt mammas pupu un izmanto to knupīša vietā.

    Un ir pilnīgi normāli izmantot knupi – ja vien nav tā, ka ar to tiek vienkārši aizbāzta mazulīša mute brīdī, kad viņš vēlas, lai viņu apmīļo. Nereti, ja bērnam nedodam knupi, viņš zīšanas refleksu cenšas apmierināt, sūkājot īkšķīti, bet, ilgstoši to darot, viņš var deformēt žoklīti, nozelēt nadziņu. Ir pilnīgi normāli, ka mazais pirmajā dzīves gadā liek mutē pirkstus, bet jāpievērš uzmanība, vai bērns to nedara regulāri un neimitē krūts zīšanu, – tad jāmēģina to novērst.

    Ja bērns knupi tiešām neņem, nevajag to uzspiest, bet mammai tā ir papildu slodze – bērns vairāk prasa uzmanību. Ziemā knupis ir ļoti vēlams, dodoties āra pastaigās, jo, kad bērns raud, viņš var sarīties auksto gaisu, un tā var rasties veselības problēmas. Ja sieviete baro bērnu ar krūti, tad nevajag bērnam piedāvāt knupi pirmajā mēnesī, jo knupi mazais zīž ar pavisam citas grupas muskuļiem nekā mammas krūti, kas ir grūtāk, un tad var gadīties, ka bērns labprātāk izvēlas zīst knupi, nevis mammas pupu.

    Kurš labāks?

    Veikalos pieejami dažādu materiālu knupji – mākslīgu, dabiskākas izcelsmes –, tomēr patiesībā tam nav tik lielas nozīmes. Bērnam jāadaptējas šai pasaulē un jāiepazīst dažādi materiāli, tādēļ obligāti nav nepieciešams sagādāt visu pēc iespējas dabiskāko. Turklāt, ja mazulis ir vesels, tad nav arī vajadzības izvēlēties kādu specifisku knupi, bet, ja ir kādas problēmas, tad jāseko ārsta norādījumiem un jāizvēlas atbilstošs knupis.

    Tomēr gala vārds knupīša izvēlē parasti pieder pašam bērnam – kādam patīk silikona, kas ir caurspīdīgi un plānāki, citam dabiskā kaučuka knupis, kas ir brūnganā krāsā un mīkstāks.

    No medicīniskā viedokļa piemērotākie ir ortodontiskie knupji (uz iepakojuma jābūt norādei). Ir veikti dažādi novērojumi un pētījumi, kā mazuļa mutē kustas krūts gals, atbilstoši tiem šiem knupjiem augšējā daļa izveidota mīksta, tādēļ tā netraumē mutes dobumu, nenospiež aukslējas, bet gan veicina pareizu mutes attīstību – muskulīšus, pareizu sakodienu, kas savukārt ietekmē pareizu elpošanu. Reizēm pat skolā var redzēt, ka bērnam nemitīgi ir vaļā mute, bet tas nav tāpēc, ka viņš būtu ļoti izbrīnīts par kaut ko, bet gan tāpēc, ka viņam izveidojusies nepareiza elpošana, savukārt tenējot mutes dobumu, to var novērst. Turklāt ortodontiskie knupji veicina arī smadzeņu attīstību, jo mutes dobumā ir punkti, uz kuriem spiežot labvēlīgi tiek ietekmēta smadzeņu darbība.

    Izmēram ir nozīme

    Knupīšus dala pa vecumiem (katrai ražošanas kompānijai tie atšķiras), un to vajadzētu ņemt vērā, jo līdz ar bērna vecumu izaug ne vien mazuļa krekliņi, bet arī mainās mutes dobums un mutītes izmērs. Ja knupis ir bērnam par lielu vai par mazu, tad arī mute attīstās citādi, turklāt aiz pārlieku lielas māneklīša apmales krājas mitrums no siekalām, un āda ap muti var iekaist. Tāpat nedrīkst lietot knupīti, kas ieplīsis, jo tā plaisiņās var veidoties dažādi mikroorganismi, kā arī bērns var kādu gabaliņu nokost.

    Kā kopt?

    Ja knupis nokritis zemē, automātiska mammas reakcija ir pacelt un nolaizīt pašai, pirms dot bērnam, bet tā darīt nevajadzētu.

    Mute ir visnetīrākā vieta cilvēka organismā, un, laizot knupi, mamma nodod savus mikroorganismus, kariesu tālāk bērnam.

    Var paņemt līdzi vairākus knupjus, likt tiem virsū uzliktnīšus, var noskalot ar ūdeni kaut vai no minerālūdens pudeles. Kaučuka knupji ir mīkstāki, un to porās saķeras netīrumi, tad tie ātrāk kļūst lipīgi un biežāk jāmazgā, bet reizi divos mēnešos šāds knupis jāmaina. Silikona knupis ir izturīgāks – to var mainīt reizi trijos mēnešos.

    Ikdienā knupis jāmazgā tekošā krāna ūdenī, bet pirmajos trijos bērna dzīves mēnešos knupi ik pa laikam vajadzētu sterilizēt. Ja bērns ir vesels, pietiks, ja reizi trijās dienās ieliksim knupi krūzītē un apliesim ar verdošu ūdeni – arī mēs taču savus pusdienu šķīvjus nesterilizējam īpašos aparātos! Mūsdienās ražotos knupjus gandrīz visus var mazgāt arī trauku mazgājamajā mašīnā.

    Ja attīstījusies piena sēnīte – balti biezpienveida pikucīši mutē, uz mēles un zem tās, uz vaidziņiem mutes iekšpusē –, tad mutīte ir jānotīra un jāārstē. Jāsterilizē vai jādezinficē arī visas rotaļlietas, un jānomaina visi knupīši, jo piena sēne var būt tajos aizķērusies. Tāpat mammai jāārstē arī savi krūtsgali.

    Kā atradināt?

    Pēc pusotra, divu gadu vecuma var sākt domāt par atradināšanu no knupja. Tas ir svarīgi arī bērna runas attīstībai – ja bērnam ir aizbāzta mute, tad mēle ir pasīvā pozā, neceļas augšā, un tas kavē arī runas prasmi, tāpēc mutei jābūt brīvai, lai bērns var mācīties brīvi veidot skaņas. Ir bērni, kas pieraduši vairāk pieprasīt, ir neatlaidīgāki, un tad vecākiem jābūt pietiekami gudriem, lai sarunātu ar bērnu no knupīša pamazām atteikties. Taču, ja bērnam uznāk liela raudāšana, tad gan knupi labāk iedot. Līga Liepiņa iesaka: «Nebaidieties bērnu paaijāt, izrādīt mīļumu fiziski, stāstīt, kas notiek – kāpēc tagad jāatsakās no māneklīša, ņemiet bērnu rokās vai paglāstiet!»

    Atradināšanai jānotiek pakāpeniski un jāpievērš uzmanība, lai nav pārāk daudz pārmaiņu reizē – piemēram, pārtrauc krūts barošanu, knupja lietošanu, sāk bērnudārza gaitas. Lai bērns uz pirmsskolu dodas ar visu knupi, ja tas vajadzīgs! Iespējams, tur viņš redzēs, ka citi bērni māneklīti nelieto, un arī pats to ar laiku pārtrauks zīst.

    Idejas atradināšanai no knupja

    • Pakāpeniski padariet māneklīti mazāk pieejamu – aizmirstiet mājās, nepērciet jaunu, ja vecais nolietojies, vai arī, ja knupji ir vairāki, pamazām samaziniet līdz vienam.
    • Knupi var nedod dienā, bet tikai naktī, ar laiku pārtraukt to lietot pavisam.
    • Var veikt mazu rituālu kopā ar bērnu – piemēram, nolikt to kaut kur glabāties, un, ja gadās īpašs kreņķis, tad izvilkt paskatīties, bet vairs nelietot.
    • Izdomājiet stāstiņu par knupi, piemēram, ka to atdodam kādam citam.
    • Padomājiet, kā mazajam citādi pārslēgt uzmanību, ja viņš jautā pēc māneklīša. Šajā vecumā bērna uzmanību vēl var labi novērst. To gan nevajadzētu darīt ar ēdienu, taču lielu kreņķu gadījumā ir pieļaujams.

    Interesanti!

    Mediķu aprindās tiek runāts par jauniem pētījumiem, ka bērnam vajadzētu gulētiešanas brīdī dot māneklīti, jo tas samazina pēkšņās nāves sindroma risku pat līdz 90%, un risks samazinās arī ar krūti barotiem bērniem.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+