Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šķiet, ka pamācības par to, kā dzīvot, esmu izlasījusi visas. Ļoti cenšos sevi disciplinēt, laicīgi iet gulēt, veselīgi ēst, pozitīvi domāt. Esmu pat sākusi agri celties no rītiem un doties izbraucienā ar riteni, cerot, ka varbūt tas palīdzēs atrast iekšējo mieru, laimi un prieku.
Pēc kaut kā es ļoti sirsnīgi tiecos un meklēju, un kā saka, kas meklē, tas atrod. Brauciens ar riteni nebija tas, kas piepildīja mani ar laimi, bet varbūt tieši tas bija maziņš pavediens, kas ļāva saskatīt ko vairāk.
Šodien nopirku Ineses Prisjolkovas grāmatu Ieelpo laimi un mīlestību ( jāpiebilst, ka tā atnāca pie manis ļoti interesantā veidā), pirms pirku nodomāju – priekš kam es viņu vispār pērku, tāpat neko jaunu neizlasīšu, tikai iztērēšu lieki naudu. Taču velti es tā padomāju, grāmata šoreiz izrādījās jauns atspēriena punkts manā dzīvē. Esmu izlasījusi tikai pirmās lapaspuses un izdarījusi pāris lietiņas, taču laimes sajūta ir klāt! Cik labi ir atkal to just! Tas, ko izlasīju, bija saistīts ar mājas kārtošanu.
Jāatzīst, ka sākot lasīt, es tāpat nodomāju, ka neko jaunu neizlasīšu un mājas kārtošanā jau nu tiešām man padomus iedot nevar, jo man ir sasodīti tīra un no liekiem priekšmetiem brīva māja, un tomēr es izlasīju ko jaunu!
Viņa savā grāmatā apraksta to, ka ir jāpievērš uzmanība simboliem, tēliem un bildēm, kas ir redzami mājās – pie sienas, uz galda. Katrs šis simbols nes mūsu zemapziņai informāciju un rezultātā tas atspoguļojas arī mūsu dzīvē. Izlasot šīs rindiņas es ļoti vērīgu aci uzmetu tam, ko redzu savās mājās. Man par pārsteigumu es ieraudzīju bildes rāmīšos ar sevi un puisi vai arī sevi, puisi un bērniem gandrīz katrā istabā. Bildes, kurām es sen vairs nepievēršu uzmanību. Ja tīru māju, tad rāmītis tiek viekārši pacelts un zem tā noslaucīti putekļi, taču rāmīša saturs nav mainīts ļoti ilgi.
Ar steigu es izņēmu ārā šīs bildes, tā vietā ieliku bildi, kurā priecīga esmu redzama kopā ar draudzenēm (jo tas ir tas, ko vēlos vairāk savā dzīvē), kā arī divas citas bildes nomainīju pret tādām, kur pusis ir redzams kopā ar dēlu Renāriņu pie pārtikuša galda un pārtikas veikalā, tādējādi veloties akcentēt to, lai puisis pavada vairāk laika kopā ar Renāriņu, kā arī to, lai mūsu mājas būtu vairāk ēdamā.
Tik vienkārša un salīdzinoši maznozīmīga lieta, bet tā bija īstā. Es jūtu atvieglojuma un prieka sajūtu, jūtu enerģijas pieplūdumu un esmu gatava vai pārkārtot visu māju, pašai smiekli par sevi uznāca, jo pedējās dienas māju kārtoju ar smagu apnikumu.
Jā.. reizēm vajag tik maz, lai laime atkal atgrieztos. Paldies tev, Inese, par īstajiem vārdiem īstajā brīdī!
