Rīga +3°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vecākie bērni ir sajūsmā par iespēju gatavot ēst. Jo ir reizes, kad mazā peka grib tikai pa rokām, citi grib ēst, bet pēc pulksteņa nekas nenotiek… Tad vecākie nāk talkā, un gatavo ēst. Pēc pavārgrāmatas. Paši pēta, izvēlas receptes (man tikai jāsaka – vai to varēs pagatavot, vai viss mājās ir), meitas uzdevums tad ir izlasīt, dēla – meklēt sastāvdaļas.
Nu kad vēl ja ne tagad var ar tādu sajūsmu vispirms aiziet pakaļ redīsiem, tad aiziet pakaļ lokiem, lai vēlāk vēl ar prieku trešo reizi aulēkšotu uz dārza otru stūri pēc pētersīļiem…
Un tad abi kopā gatavo. Es, protams, tepat vien grozos, t.i., sēžu ar mazāko rokās un otru jaunāko blakus, un palīdzu ar padomiem… un mazliet pasmejamies visi kopā par pārpratumiem.
Meita lasa receptes sastāvdaļas – novārtīti kartupeļi – mammu, kur lai mēs tos novārtam? Vai vēlāk cepumu cepšana – vajadzīgas apgrauztas mandeles. Drīkst es apgrauzīšu?
Un visi tiekam pie silta ēdiena. Pie cepumiem. Un diena pavadīta. Sirmu matu nav. Ja tad, kad man piedzima trešais bērniņš, mana mamma pa brīvdienām brauca pie manis palīdzēt, tad tagad neviena palīga man nav… Bet ja toreiz, kad piedzima Jānis, es domāju – ārprāts, kā es bez savas mammas tiktu galā, nojūgtos pavisam… tad tagad esmu pie itin labas emocionālās veselības un ar visu tiekam galā… labi, māja ir bardakā utt.. bet visi samīļoti, pabaroti esam. Un ko vēl vairāk vajag?
