Attīstām bērna runu: Nost ar ninnēm, vauvām un ņammām!

Es nevarētu teikt, ka es dievinu bērnus kopumā, nē. Es neizsakāmi mīlu savējo, taču neraujos iepazīties ar ikkatru zīdaini uz ielas. Tas gan, protams, man neliedz mīļi viņam vai mammai uzsmaidīt – lai ikkatram diena ir gaišāka. Lai gan apprecēju skolotāju, nekad pirms sava bērna ierašanās pasaulē nebiju pievērsusi uzmanību literatūrai par mazuļa audzināšanu, pedagoģiju u.tml. Un – kā neskaitāmas reizes pirms tam – mani pēkšņi sāk interesēt bērnaudzēšanas profesionālā puse.
Mammu blogi
Elza Lāma
15. jūlijs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Īpaši – kas gan, šķiet, ir loģiski, jo mans dzīvesstils un profesija ir cieši saistīta ar valodu – mani interesē runas apguve. Manam puikam ir teju pusotrs gads, taču runā viņš slinki. Es varu saskaitīt nosacītus vienpadsmit divpadsmit vārdus, taču – kā jau ar pirmo bērnu – es nezinu, vai tie skaitās.

Vāva – vārna, ģe – dzert, te apzīmē kāda priekšmeta nolikšanu vietā vai atrašanu utt. Kā vienmēr, es vēršos pie grāmatām, lai mierinātu savu trauksmi par bērna attīstību un dzesētu savu anxiety. Manas mīļākās go-to grāmatas un aplikācijas bērnaudzēšanā ir Bērns runāt mācās savā ģimenē, What to Expect in the First Year, kā arī The Wonder Weeks, taču nupat kā universitātē man tika piespēlēta fantastiska grāmata par lingvistiku jeb valodniecību, kurā atradu šo to noderīgu arī bērna kontekstā. Ļaujiet padalīties —  LU profesores sociolingvistes I. Druvietes un M. Baltiņa grāmatā Ceļavējš cilvēku ciltij. Valoda sabiedrībā autori populārzinātniski piesakaras valodas un sabiedrības attiecībām, kā arī man saistošai tēmai – bērna valodas apguvei.

Saistoši, ka, piemēram, N. Čomskis, jau pirms ģenētiskā koda pētniekiem atklājis, ka tēlaini izsakoties, bērna smadzenēs jau ģenētiski ir izveidojušās nišas jeb atvilktnītes jebkurai gramatikas parādībai – N. Čomskis tās apzīmē par dziļajām struktūrām. Atliek tikai tās piepildīt ar konkrētās valodas materiālu.

Tas nozīmē, ka bērns ir ieprogrammēts mācīties valodu, tas viņam nāk dabiski, šādas prasmes viņš sevī uzsūc – ir nepieciešams tikai labs piemērs, no kā mācīties, par pārējo ir parūpējusies daba

Savukārt bērna verbālo inteliģenci var sekmēt, nodrošinot, ka bērns peldas valodā, turklāt daudzveidīgā un bagātīgā valodā.

Ar bērnu jārunā pēc iespējas vairāk, pārvarot kārdinājumu izvēlēties vienkāršākus un pierastākus vārdus. Arī valodas apguvē darbojas princips, ka jāiet bērnam pussolīti pa priekšu – nevis kopā ar viņu vai divus soļus tālāk. Varenākā BINGO sajūtu ever, jo pierāda, ka mana iekšējā intuīcija attiecībā uz manis nīstajiem, kaitinošajiem dūdojamiem vārdiem ir bijusi precīza: tiem nav zinātniski pamatotas nepieciešamības! Nost ar ninnēm, vauvām un ņammām! Grāmatas autori norāda, ka «pētnieki beidzamajā laikā apšauba aukļu valodas nozīmi bērna runas attīstībā, jo bērnu runa attīstās samērā autonomi, nepakļaujoties tiešai korekcijai vai imitācijai.»

Bērnu valodas apguvē vienlīdz nozīmīgas tātad ir gan vispārējās kognitīvās spējas, gan iedzimtā valodspēja, kas attīstās apkārtējās lingvistiski stimulējošās vides ietekmē.

Tādēļ ir visai apšaubāmi, vai vērts pieaugušajiem sarunā ar mazuli lietot vārdus vauva (suns), ninne (dzēriens), ņamma (ēdiens) u. c., it īpaši gadījumos, ja pašam bērnam nav tieksmes tos atdarināt.

Diezin vai kritiku iztur arguments, ka tādā veidā rodas labāks emocionāls kontakts. Ieteikums visiem, kas darbojas ar bērnu runāt ar viņu par gudrām un nopietnām lietām, izmantosim gan pasaku, gan zinātniskās grāmatas, nevairīsimies no svešvārdiem, apvidvārdiem, valodas spēles elementiem! Kādas ir Tavas domas? Vai ir vērts lietot ņauņas un nannas, vai arī labāk uzreiz mācīt bērnam īstos vārdus, kā norādīts vairākās gan lingvistu, gan neirologu, gan pedagogu rakstītās grāmatās?

Novērtē rakstu

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs