Rīga +3°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Principā mājas dzīvē mums iet tā – kur esmu es, tur mazā. Ja es guļamistabā klāju gultu, viņa spēlējas ar aizkariem; ja es kārtoju brāļa istabu, viņa labprāt pārcilā visas brāļa mantas; ja es virtuvē mazgāju traukus, tad parasti mazā spēlējās ar virtuves priekšmetiem, kurus viņai iedodu. Taču tagad ir pienācis brīdis, kad mazā sāk apzināties, kas viņai patīk un kas ne, kas interesē vairāk un kas mazāk.
Vislielāko interesi, protams, izraisa lietas, kuras ikdienā lietoju visvairāk. Kā par brīnumu, jāatzīst, šīs lietas ir miskaste un tualetes pods! :)
Mazā ir sapratusi, ka miskaste ir īsta brīnumu lāde – katru dienu tur tiek ievietotas jaunas lietas, kas var būt interesantāk par šo! Tagad, ja es esmu virtuvē, tad mazā, ilgi nedomājot, ir klāt pie īstajām durtiņām, atver tās, uzslienās augšā un ir gatava izzināt pasauli!
Sākumā es pretojos šai izziņai un katru reizi, kad mazā pieslējās pie atkritumu tvertnes, ņēmu viņu nost no tās – tā taču ir miskaste galu galā! Un tad vienā brīdī atslābu – lai jau tiek mazajai!
Miskasti iznesu gandrīz katru dienu un atkritumi, kas tajā ir atrodami, ir visai svaigi – tukši olu iepakojumi, apelsīna mizas, pa kādam pamperam… Kopš atļāvu mazajai izpausties, dažas lietas gluži vienkārši sāku mest citā miskastē.
Mazā ir apmierināta līdz ausīm, katrs priekšmets tiek aplūkots ar ārkārtīgi lielu interesi – kā nekā pati taču šo dārgumu atrada! Un mājās uz kādu brīdi ir pilnīgs miers, mazā ir pilnībā iekšā pasaules izziņā, bet es varu mierīgi pagatavot pusdienas.
Atceros, ka arī dēlam apmēram gada vecumā parādījās ļoti liela interese par miskasti – viņš gan ne tik daudz vilka ārā lietas, cik meta tur visu iekšā – mazās karotītes, savus klucīšus… visu, ko uzskatīja par vajadzīgu!
Ne vienmēr bērniem ir nepieciešamas jaunas un skaistas mantiņas, kas tikko izpakotas no kastītes, – ir reizes, kad pietiek arī ar mājās esošo atkritumu tvertni. :)
