Mammas pieredze: Ķeizargrieziens bez vainas izjūtas

Ķeizargrieziens
Laura Liepa
24. jūnijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Freepik
Šis ir kādas mammas stāsts – veltījums satrauktām mammām, kurām gaidāms ārsta nozīmēts ķeizargrieziens. Uz satraucošajiem jautājumiem par ķeizargriezienu atbild Agnese Stūrmane, Rīgas Dzemdību nama Uzņemšanas nodaļas vadītāja.

Kad grūtnieces harmonijai pienāk gals

Katru reizi, kad dzirdu kādu sievieti ar trīcošu balsi stāstām, ka ārsta lēmums par nepieciešamību veikt ķeizargriezienu viņu iedzinis izmisumā, man kļūst žēl. Ne jau tādēļ, ka dzemdību scenārijs viņai nebūs tāds, kādu viņa bija iedomājusies, bet tāpēc, ka, manuprāt, bērna piedzimšanai ar ķeizargriezienu mūsdienās ir piekarināta totālas nolemtības birka. Jā, tā ir operācija, medicīniska iejaukšanās ar saviem riskiem. Jā, mēs to zinām, tāpat kā faktu, ka dabisku dzemdību metode soļo grūtnieču parādei pa priekšu ar augsti paceltu karogu. Tev it kā gribētos skriet līdzi, bet ne viss šajā dzīvē notiek pēc mūsu iegribas.

Cik daudzas grūtnieces gājušas cauri šim emocionāli smagajam periodam gaidību laikā, kurā, kā māca grāmatas un žurnāli, mums jābūt starojošām, harmoniskām, mierīgām, laimīgām. Bet te vienā jaukā dienā tiek nolemts – tev nebūs dzemdēt pašai. Seko asaras par to, ka viss jau tagad nenorit pēc uzrakstītā dzemdību plāna, par to, ka nav izvēles, ka nevarēšu izbaudīt īstas dzemdības bez iejaukšanās, ka saņemšu nosodījumu un ka mana kā mammas sūtība jau a priori būs sākusies uz absolūtas nepareizības nots. Pati esmu pa šo ceļu gājusi, tāpēc padalīšos pieredzē un sajūtās pirms un pēc manas kļūšanas par mammu… ķirurģiskā ceļā.

Šausmīgs stress pirms notikuma

Manā pieredzes bagāžā ir divi ķeizariņi. Lēmums par pirmo notika tādēļ, ka bērniņš gulēja tūpļa guļā un es laipni atsacījos no mazuļa apgrozīšanas, tam vēl vēderā esot. Kāpēc? Vienkārši paklausīju intuīcijai, ka to darīt nevajag. Lai gan biju gatavojusies dabiskām dzemdībām (tomēr neesmu no frontes – dzemdēt dabiski par katru cenu), dzemdēt bērnu ar kājiņām pa priekšu – tik daudz drosmes sevī neatradu. Tomēr stress par operāciju bija liels un lika raudāt gandrīz katru dienu.

Neko daudz pirms tam par ķeizaru nezināju, vien to, ka tas ir ļoti skumji, ka tās nav īstas sievietes, kas nedzemdē pašas, ka ķeizaram vispār nevajadzētu būt, ka tas ir sāpīgi un ar rētu uz visu mūžu.

Stresa kulminācija bija pāris dienu pirms plānotās operācijas. Piedod, bērniņ, ka toreiz tev bija nepelnīti jādzird mana šņukstēšana un stresa pātagotie sirdspuksti. Kā tas būs? Vai nekritīšu panikā, saprotot, ka anestēzijas dēļ nevaru pakustināt kājas? Un kādas būs sajūtas pēc operācijas? Vai sašūtā vēdera dēļ būs aiz sāpēm jārāpjas augšā pa sienu? Vai raudāšu? Vai vispār spēšu aptvert, ka es tā vienkārši pēkšņi esmu kļuvusi par mammu?!

Pēkšņi – mamma!

Sēžu sakņupusi uz operāciju galda. Anestezioloģe tūdaļ durs man mugurā adatu, sāksies atsāpināšana. Šīs dažas sekundes, iespējams, ir mana vienīgā atbildība operācijas laikā, jo nedrīkstu pakustēties ne par milimetru, lai dūriens netrāpītu garām noteiktajam punktam. No tādas atbildības vien iestājās nenormāls saspringums, un brīdī, kad anestezioloģe manai mugurai viegli pieskaras ar roku, pamatīgi satrūkstos. Vecmāte mani stingri apņēma ap pleciem, lai šādu raustīšanos vairs nepieļautu. Vispirms vienā kājā, tad otrā ieplūda siltums, kas lēnām abas kājas iemidzināja. Siltums pārauga nejutībā, bet – nekādas panikas un stresa. Uztraukuma, bet varbūt organismā notiekošo pārmaiņu dēļ man sareiba galva. Apzinoties, ka es taču būtībā dzemdēju, es varonīgi visu pacietu… Kad māsiņa skaļi vaicāja, vai jūtos slikti, biju jau tuvu bezsamaņas stāvoklim. Skābekļa maska, dakteru skraidīšana operāciju zālē, sistēmas šķidruma maisiņš tiek ar kaut ko papildināts. Tiklīdz vājums tika novērsts, ātri vien arī mazais bērniņš bija klāt. Sabučojāmies, un pēc mirkļa jau biju palātā.

Vai bija grūti aptvert, ka esmu kļuvusi par mammu? Jā, mazliet. Biju iedomājusies, ka piedzimšanas process tomēr būs krietni ilgāks.

Mans pirmais bērns – es taču neko nemācēju, nesapratu, kā tikt galā ar barošanu, un cīnījos ar domu, ka nekas man no zīdīšanas nesanāks. Tobrīd nebija laika domāt, ka sarežģītā piecelšanās no gultas pēc operācijas vēl ne uz pusi nebūs tik grūti pārvarama kā neizturamās galvassāpes, kas ilga piecas dienas pēc atgriešanās mājās. Nācās piecas dienas kursēt uz slimnīcu un atpakaļ, lai laistu vēnā sistēmu, kas galvas sāpēšanu mazināja. Pēc nedēļas beidzot biju zirgā!

Dublis divi

Seši gadi pagājuši, un nu gatavojos otram ķeizaram. Tikai šoreiz jau pavisam ar citu attieksmi un pieredzi. Neraudāju. Iepriekšējā vakarā aizgāju pie friziera, nokrāsoju matus, uztaisīju pedikīru. Izdarīju visus mājas darbus, jo zināju – rētas dēļ kādu nedēļu to paveikt nevarēšu. Paēdu vakariņas un devos gulēt, lai no rīta satiktos ar meitiņu. Vajadzētu būt murgiem un bezmiegam, bet naktī vairākkārt modos no eiforiskas laimes izjūtas. Kā jau pirms dzimšanas dienas, kad satikšos ar cilvēku, ar ko kopā pavadīšu visu mūžu. Šoreiz, arī guļot uz operāciju galda, vairs necentos tēlot māti-varoni un medmāsai ziņoju arī par visniecīgāko pašsajūtas pasliktināšanos, ko teorētiski varētu paciest. Pēc īsa mirkļa mēs ar mazo meitiņu nofotografējām pirmo selfiju un braucām uz palātu sadraudzēties. Rēta, protams, sāpēja, bet ne tā, lai būtu jākauc pret mēnesi. Ja sāpēja vairāk, tiku pie pretsāpju svecītēm. Vakarā dežūrvecmāte teica, ka nu gan derētu izstaigāties, vismaz līdz tualetei gaiteņa otrā galā, bet pirmo reizi – tikai vīra pavadībā! «Mēdz būt gadījumi, kad māmiņas tualetē paģībst.» Lēnām šļūcu pa gaiteni, ieķērusies vīram elkonī, smejot, ka šādi mēs varētu izskatīties pēc 40 gadiem kādā pansionātā.

Laime mīt bērniņā

Bet par vainas izjūtu runājot – tā man gājusi secen. Par ko pārdzīvot? Bērni ir veseli un laimīgi, šaubos, vai viņi kādreiz man pārmetīs – mammīt, kāpēc mums nebija lemts piedzimt pašiem?

Mamma esmu šā vai tā, un šī laime atnākusi nevis, pateicoties dabiskiem dzemdību ceļiem, bet tikai un vienīgi maniem diviem burvīgajiem bērniem.

Kad bērniņš piedzimst, mamma patiesībā tikai iesprauž starta kociņu savā jaunajā trasē, pa kuru viņa turpmāk ies diendienā, vispirms stumjot ratus un barojot mazo nakts stundās, vēlāk rāpodama pakaļ rotaļu mašīniņai, vezdama bērnu pie dakteriem, uz bērnudārzu, pulciņiem, skolu un uztraukumā riņķodama pa virtuvi, gaidot viņu pārrodamies no ieilgušas ballītes. Par to, cik jēdzīgas esam kā mammas, manuprāt, vēl pāragri spriest pēc pieredzētā dzemdību stāsta.

Galvenais ir vesels bērniņš un mamma

Rīgas Dzemdību nama Uzņemšanas nodaļas vadītāja Agnese Stūrmane skaidro: «Vienmēr grūtniecēm stāstu, ka dzemdībās jābūt plānam A un B, reizēm pat C. Protams, jādara viss iespējamais, lai dzemdības izdotos, kā iecerēts, tomēr nekad nevajadzētu pārlieku pieķerties tikai vienam no plāniem, bet gan spēt ieklausīties arī ārsta teiktajā. Nekad neviens mediķis ķeizargriezienu neizvēlēsies veikt vieglu roku, zinot, ka tā ir nopietna operācija ar iespējamām komplikācijām. Ja citādi dzemdības nav iespējamas un ja ir apdraudēta bērniņa vai mammas veselība un dzīvība, tad, protams, ir jārīkojas un dzemdību scenārijs jāmaina tajā virzienā, kas tobrīd māmiņai un mazulim ir drošākais. Tomēr gan kā mamma, gan ārste teikšu, ka šo vainas izjūtu pēc dzemdībām ar ķeizargriezienu īsti neizprotu. Nav būtiski par varītēm piedzemdēt pašai, bet gan galvenais ir kļūt par laimīgu mammu veselam bērnam, un reizēm ir situācijas, kad to nekā citādi (ja bērns atrodas šķērsguļā, ir priekšguļoša placenta), kā tikai, veicot ķeizargriezienu, panākt nevar.»

JAUTĀJUMI, KAS NEDOD MIERU PIRMS PLĀNOTĀ ĶEIZARGRIEZIENA

Kādas komplikācijas mēdz būt pēc ķeizargrieziena?

Asiņošana, brūces infekcija, dzemdes nesaraušanās, dzemdes tonusa zudums, kas ķeizargriezienos ir novērojams vismaz astoņas reizes biežāk nekā dabiskās dzemdībās.

Kas man kā ķeizarmammai būs lielākais zaudējums tieši dzemdību veida dēļ?

Ķeizargrieziena laikā sieviete mazāk piedalās dzemdību procesā un kontrolē to, kā bērniņš dzimst. Lai gan pārsvarā tiek pielietota spinālā anestēzija, kad tiek noņemtas sāpju un kustību sajūtas, sākot no nabas uz leju, tomēr operācijas laikā ārsti cenšas ar topošo mammu sarunāties, lai viņai būtu klātbūtnes izjūta sava bērniņa dzimšanā. Ja bērniņš piedzimis dabiskās dzemdībās, viņu uzreiz uzliek mammai uz krūtīm. Taču tagad to ir iespējams praktizēt pat pēc ķeizargrieziena, ja vien mammas un bērna veselības stāvoklis atļauj. Zaudējums varētu būt, ka uzreiz nav iespējams mātes un bērna ādas kontakts. Taču to var darīt mirkli vēlāk, kad bērnu ārsts ir pārbaudījis jaundzimušā veselību.

Un ko ķeizarmammas vinnē?

Varbūt vienīgi varētu minēt veselu starpeni un starpenes muskuļus. Tīri anatomiski – ķeizargrieziena dēļ sievietei nav bijis liels starpenes iestiepums, nav maksts starpenes traumatisma, kas mazina risku urīna nesaturēšanai un kaunuma nerva bojājumam, kas dabīgās dzemdībās, it īpaši, ja tiek veikts iegriezums vai ir plīsumi, reizēm var notikt. Ja sievietei šis jau būs atkārtots ķeizargrieziens un viņa zina, ka vairāk bērniņus neplāno, vērts zināt, ka, plānojot operāciju, tu vari nošaut divus zaķus uzreiz. Proti, ne tikai tikt pie bērniņa, bet veikt olvadu nosiešanu, kas ir viena no drošākajām kontracepcijas metodēm bez īpašas ietekmes uz sievietes veselību. Par to jāvienojas ar ārstu vēl pirms operācijas.

Vai pēc anestēzijas saņemšanas, apzinoties, ka kājas nevar pakustināt, man neiestāsies panika?

Ne reizi neesmu novērojusi panisku reakciju. Operācijas laikā sieviete tiek apsegta, viņai priekšā ir priekškariņš, tāpēc operācijas procesu topošā māmiņa neredz. Protams, sajūta ir dīvaina, bet kājas nejutīgas būs tikai 2–3 stundas. Tikai tad, ja māmiņa ir ļoti satraukusies, pirms operācijas viņai ārsts piedāvā kādu nomierinošu līdzekli.

Vai operācijas laikā kaut ko jutīšu?

Jā, būs jūtams, ka tu tiec kustināta, ka kaut kas tiek darīts, ka tiek paspiests vēders. Tas varētu būt nepatīkami, tomēr sāpes nav jūtamas.

Kādos gadījumos veic ķeizaru pilnā narkozē?

Vispārējā narkoze reizēm iedarbojas ātrāk nekā spinālā anestēzija. Tāpēc vispārējo narkozi parasti dod tikai ārkārtējās un neatliekamās situācijās, kad bērniņu no vēdera izcelt ir svarīgi pēc iespējas ātrāk. Otrs iemesls – traumatologs vai neirologs konstatējis, ka sievietei ir kāda nopietna mugurkaula patoloģija, kuras dēļ nav iespējams veikt spinālo anestēziju. Plānotos ķeizargriezienos vispārējo narkozi praktiski neizmanto. Un plānota ķeizargrieziena operācija ir drošāka par akūtu.

Vai tētis varēs pārgriezt nabassaiti?

Nē, jo nabassaite atrodas sterilajā zonā operāciju zālē. Lai tētis būtu sterils, viņam nāktos veikt ķirurģisko mazgāšanos, ko medicīnā nepieredzējis cilvēks īsti nevar izdarīt.

Kad drīkstēšu celties?

Jo ātrāk, jo labāk. Parasti 2–4 stundas kājas ir nejutīgas, bet, kad kustības un jutība atgriežas, viss ir pašas sievietes rokās – tiklīdz viņa jūtas gatava, tā var celties no gultas. Parasti tas notiek 5–6 stundas pēc ķeizargrieziena.

Cik ļoti man sāpēs vēders, kad beigsies anestēzijas iedarbība?

Katrai tas ir individuāli, atkarībā no sāpju sliekšņa. Jebkurā gadījumā sievietei tiek piedāvāti pretsāpju medikamenti, kurus viņa pati var dozēt un vajadzības gadījumā vai nu papildināt, vai kādu no devām izlaist. Tomēr pēcoperācijas sāpes lielākoties nav nepaciešamas, un ar katru dienu tās kļūst vieglākas un mazākas.

Kad jutīšos tāpat kā agrāk?

Kā agrāk vairs nekad, jo tagad esi kļuvusi par māmiņu! Fizisko sajūtu ziņā pēcoperācijas periods ilgst 4–8 nedēļas. Absolūti veselai sievietei sāpes var pāriet jau pēc nedēļas vai divām, kādu laiku vēders, iespējams, vēl būs jutīgs, piemēram, smejoties vai klepojot, bet pie agrākajām fiziskajām aktivitātēm atgriezties drīkst ne ātrāk kā 6–8 nedēļas pēc ķeizargrieziena!

Vai rēta vizuāli traucēs?

Grieziens tiek veikts tieši virs kaunuma apmatojuma līnijas. Šūšanas materiāls ir ļoti kvalitatīvs, tāpēc rēta pēc ķeizara ir patiešām minimāla. Ja sievietei jau ir kāda rēta uz vēdera (šķērseniski vai no nabas uz leju), tad parasti izvēlas veikt iegriezumu pa esošās rētas ceļu, nevis veidot jaunu. Vizuāli rēta nav traucējoša. Senāk iegriezumu veica no nabas uz leju, jo uzskatīja, ka tādā veidā bērniņu var ātrāk un vieglāk izcelt. Medicīnai attīstoties, priekšroka tiek dota griezienam perpendikulāri viduslīnijai, pierādot, ka šādā veidā pie bērniņa var tikt tikpat ātri, kā arī rētas sadzīšanas process noris ātrāk. Jāņem vērā, ka rētas izskats būs atkarīgs no katras sievietes organisma spējas sadziedēt brūces.

Kāds ir veselības risks mazulim, kas piedzimst ar ķeizargriezienu?

Plānoto ķeizargriezienu bērni parasti piedzimst ātrāk par viņiem noteikto laiku, tāpēc adaptācijas process viņiem var būt lēnāks, grūtāks, reizēm nepieciešams papildu siltums inkubatorā, papildu skābeklis, jo mazulītis nav līdz galam nobriedis. Tomēr tāpat kā dabiski dzimušu bērnu, arī ķeizara bērniņu attīstība sevišķi neatšķiras – viņi tāpat smaida, smejas, dara delverības, sit punus, iet skolā.

 

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs

Santa+