Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Pirms dažiem gadiem latviešu valodā izdota grāmata Vieglu dzemdību metode. Tās autore ir Indijā izglītojusies vecmāte Dr. Govri Motha, kas strādā Lielbritānijā un vairāk nekā 20 gadus pētījusi alternatīvas iespējas tradicionālai dzemdniecības praksei. «Mani interesēja, vai tad, ja grūtniece palielinātu savu fizisko izturību un rūpētos par garīgo enerģiju, viņa varētu sevi sagatavot dzemdībām līdzīgi kā sportists, trenējoties pirms sacensībām,» par pamudinājumu grūtnieču programmas izveidei saka grāmatas autore. Nu jau tūkstošiem sieviešu viņas metode palīdzējusi laist pasaulē bērniņus vieglāk un ātrāk, ar mazāku komplikāciju un medicīniskas iejaukšanās risku.
Nav jāēd par diviem
Govri Motha uzskata, ka grūtniecei stingri jākontrolē sava ēdienkarte un svara pieaugumam nevajadzētu pārsniegt 9 kilogramus. Savā praksē viņa novērojusi, ka pacientēm, kurām ir celiakija, ir ļoti vieglas dzemdības, tāpēc iesaka arī veselām grūtniecēm atteikties no kviešiem, jo tie radot ūdens aizturi organismā, kas savukārt var radīt iegurņa un maksts audu uztūkumu un ierobežot dzemdes kakla vieglu atvēršanos. Tāpat pie nevēlamajiem produktiem tiek minēts cukurs, kas veicina toksīnu uzkrāšanos, dzemdē, dzemdes kaklā un iegurnī. Grāmatā Vieglu dzemdību metode atrodams detalizēts saraksts ar ieteicamiem ar produktiem un tādiem, no kuriem jāizvairās.
No saldumiem atteikties grūti
Esmu pieradusi dzīvot ar domu, ka grūtniecības laikā organisms pats saka priekšā, kas ir vajadzīgs, un man tas parasti iesaka sevi palutināt ar dažādiem gardumiem. Bet Govri programmā minēts: ja esat kārumniece, drīkstat dienā apēst divas tējkarotes medus! Kādi vēl eklēri!
Pat vīnogas nav ieteicamas augstās cukura koncentrācijas dēļ, savukārt banāni nav labi, jo veicina gļotu veidošanos!
Starp citu, augļi ir vienīgais saldumu avots ieteicamo produktu sarakstā. Tāpēc sapratu, ka pilnu vieglu dzemdību programmu īstenot nevarēšu… Tomēr pieķēru sevi, arvien biežāk kviešu maizes vietā izvēloties rudzu maizi, un manu našķu klāstā pastāvīgu vietu ieguva rupjmaize ar medu un kaltētām sēkliņām.
Masāža un tuvība
Grāmatā detalizēti aprakstīti dažādi masāžas veidi un, izrādās, ka Latvijā ir masiere, kas apguvusi vieglu dzemdību masāžas tehniku pie pašas Govri Mothas. Man vistīkamākā izrādījās masāža, ko veica vīrs. Ne jau viņa profesionālo iemaņu dēļ, bet gan tāpēc, ka tas kļuva par īpašu tuvības mikli. Un arī bērniņš saņem visas mammas pozitīvās emocijas, turklāt masāža nodrošina vairāk skābekļa placentai.
Praktizēju arī grāmatā ieteikto pašmasāžu, taču no starpenes muskuļu iestiepšanas ar pirkstiem, kas aprakstīta grāmatā, gan atteicos.
Tā jāveic pēc 36. grūtniecības nedēļas, lai mazinātu plīsumu risku. Paveikt to pašai bija grūti lielā vēdera dēļ, bet prasīt, lai partneris iestiepj manu starpeni ar pirkstiem, nevēlējos… Man labāk patīk sekss!
Vingro, staigā, peldi
Regulāras pastaigas un vingrošana, sākot ar grūtniecības otro trimestri, palīdz ne tikai labi izskatīties, bet arī fiziski sagatavo dzemdībām, turklāt veicina bērniņa iegrozīšanos pareizā pozīcijā. Paralēli ieteicams praktizēt arī jogu, kas palīdz palielināt muskuļu spēku (vajadzīgs spiešanai un dzemdību pozas ieņemšanai) un lokanību.
Par jogas vingrojumiem, kas aprakstīti grāmatā, šefību uzņēmās mana vidējā meita.
Viņa uzmanīgi tos izstudēja un regulāri vakaros man vadīja jogas nodarbību. Arī pārējie bērni vingroja līdzi un tas kļuva par jauku laika pavadīšanu kopā. Apmeklēju arī grūtnieču jogas nodarbības, lai apgūtu vēl citas jogas pozas, ko praktizēt mājās.
Prāts kā muskulis
Govri Motha uzsver arī garīgo un emocionālo sagatavošanos, sakot, ka arī prāts ir muskulis, ko iespējams locīt, tonizēt un kontrolēt. No grāmatā aprakstītajām tehnikām prāta vingrināšanai man vistuvākā bija vizualizācija. Man ļoti patika iekārtoties lotosa pozā, uzlikt rokas uz vēdera un vizualizēt, kā mans bērniņš dzemdē jūtas droši, silti, pasargāti un laimīgi. Savās domās viņam stāstīju, kā mēs viņu mīlam un gaidām.
Daudz domāju un noskaņoju sevi dzemdībām. Kādas es tās vēlētos piedzīvot.
Ja uznāca kādas šaubas vai bailes, tad ļoti palīdzēja sevis vizualizēšana drošā vietā, un bailes pamazām atkāpās. Varu droši teikt, ka pēdējās grūtniecības nedēļās man vairs nebija bail no dzemdībām, gluži pretēji – gaidīju tās kā svētkus.
Vieglu dzemdību metodes vērtējums
Lai arī man neizdevās ievērot visus programmas nosacījumus, esmu pateicīga savai vecmātei, ka viņa mani uz to pamudināja. Lielākais ieguvums bija, ka, pateicoties šai grāmatai, vairāk pievērsos sev un grūtniecībai, vairāk varēju izbaudīt dzemdības kā skaistu dzīves pieredzi. Un tas viennozīmīgi bija tā vērts, jo, kā saka Govri Motha, starpība starp sievietēm, kas gatavojas un kas negatavojas dzemdībām, ir tāda, ka maratons jāskrien abām, tikai otrajā gadījumā tas vēl arī jādara ar augstpapēžu kurpēm kājās!
Mammas pieredze
Agnese Laskova ir apguvusi vieglu dzemdību programmas masāžu pie pašas Dr. Govri Mothas.
«Vislielākais atklājums bija tas, ka grūtnieci vispār var masēt, protams, ja vien nav ārsta aizlieguma. Masāžas paņēmieni iedarbojas uz stratēģiskajām ķermeņa zonām – kaklu, pleciem, lāpstiņām, krustu daļu, iegurni, vēderu, simfīzes rajonu. Tiek veikta arī iekšējo orgānu masāža, kas rada patīkamas sajūtas gan sievietei, gan mazulim. Galvenie masāžas ieguvumi ir viegluma sajūta ķermenī, atvieglojums krustos un kājās (īpaši trešajā grūtniecības trimestrī) un atslābināšanās.
Es pati visu grūtniecības laiku praktizēju ūdens aerobiku un vingrošanu – tas palīdzēja saglabāt ķermeni lokanu un neuzņemt pārāk daudz lieko kilogramu. Lai gan metode paredz arī pašmasāžu, tomēr reizi nedēļā apmeklēju masāžu pie kolēģiem. Pasūtīju vairākus preparātus Vieglu dzemdību metodes mājaslapā gentlebirthmethod.com. Ik dienas lietoju homeopātijas sāļu programmu un no 36. nedēļas sāku lietot starpenes eļļu, tādējādi mīkstinot audus. Divreiz dienā lietoju aromterapijas pretstriju eļļu un klausījos dzemdību vizualizācijas disku.
Tagad, kad arī pati esmu piedzīvojusi grūtniecību un dzemdības, varu teikt, ka svarīgāka par visiem padomiem, kas aprakstīti grāmatā, ir pārliecība un ticība, ka dzemdības ir dabiski fizioloģisks process.
Tieši šī ticība arī ļāva veikt pāris cilvēciskas atkāpes no grāmatā rakstītā, piemēram, par saldumiem vai ikdienas jogas vingrojumiem. Esmu pārliecināta, ka neviena metode nebūs garantija vieglām gaidībām un radībām, ja pati sieviete nejutīs sevī harmoniju ar savā dzīvē notiekošajām pārmaiņām.»
