• Latvietes pieredze Austrālijā: pēc dzemdībām dzēru placentas kapsulas

    Mammas citur pasaulē
    Veronika Stāvause
    26. janvāris, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Foto no personiskā arhīva
    Zane Bērziņa uz Austrāliju pirmo reizi devās pirms četrpadsmit gadiem, izpalīdzot vecākiem ar tulkošanu, braucot apciemot Austrālijas radus. Tālāk pludmale, palmas, saule un, protams, mīlestība darīja savu. Šobrīd kopā ar vīru Ādamu Zane audzina trīsgadnieci Tillī un darbojas savā biznesā, piedāvājot masāžu, jogu un reiki.

    «Jau kopš bērnības zināju, ka noteikti kādreiz aizbraukšu uz Austrāliju, jo kara laikā šeit nonāca un savas ģimenes izveidoja divas manas vecmāmiņas māsas. Bet to, ka Austrālija kļūs arī par manām mājām, man nenāca ne prātā. Manai ģimenei gan vienmēr ir bijis kontakts ar radiem Austrālijā, viņi brauca pie mums ciemos, un 2007. gadā uz Austrāliju paciemoties devās arī mani vecāki. Tā kā viņi nerunāja angļu valodā, viņi mani aicināja braukt līdzi, lai palīdzētu ar tulkošanu. Man bija tūristu vīza, kas derēja trīs mēnešus, bet, ja kaut uz nedēļu atstāju Austrāliju, atkal tur varēju atrasties trīs mēnešus. Un tā vesela gada garumā.

    Pēc mēneša mani vecāki devās atpakaļ uz Latviju, bet es nolēmu palikt vēl uz diviem mēnešiem un atgriezties Latvijā uz Ziemassvētkiem. Tomēr tad biju iekārtojusies darbā smūtiju bārā, iepazinusies ar savu tagadējo vīru Ādamu, un doma atstāt pludmali, sauli un palmas, lai atgrieztos Latvijas ziemā, mani nevilināja. Lai pagarinātu vīzu, devos uz Jaunzēlandi, pēc kāda laika ar Ādamu aizbraucām uz Taizemi, un tā, pagarinot vīzu, Austrālijā pavadīju veselu gadu. 2008. gada jūnijā atgriezos Latvijā, nezinot, vai Ādamu vēl kādreiz satikšu. Tomēr Ziemassvētkos viņš ieradās Latvijā, un mēs plānojām manu pārcelšanos uz Austrāliju, kas notika 2009. gada oktobrī. Jau pēc pusgada 2010. gada 10. aprīlī mēs ar Ādamu apprecējāmies. Pirmos septiņus gadus man pietrūka Latvijas, draugu, radinieku un visa pazīstamā. Prātā nāca arī domas par pārvākšanos uz Latviju, bet, tā kā zināju, ka mans vīrs uz Latviju nepārcelsies, mēs nesteidzāmies ar bērniņa ieņemšanu, jo bērns – tas ir nopietni un uz palikšanu.

    Bērniņa gaidībās

    Kad paliku stāvoklī, devos pie ģimenes ārsta, kurš mani nosūtīja uz asins analīzēm un iedeva nosūtījumu uz ultrasonogrāfiju. Ģimenes ārstu apmeklēju apmēram līdz 17. grūtniecības nedēļai, pēc tam aprūpi pārņēma vecmāte. Ginekologs Austrālijā vada tikai grūtniecības, kurās ir sarežģījumi, vai tad, ja ir privātā veselības apdrošināšana.

    Tā kā man nekad nav bijis bail no dzemdībām un ar tām saistītajām sāpēm, loģiski šķita izvēlēties iespējami dabiskākas dzemdības mājīgā un relaksētā atmosfērā, kas mūsu gadījumā bija dzemdības dzemdību centrā. Tā ir atsevišķa nodaļa slimnīcā, kuru izvēlas vecāki, kas plāno dabīgas dzemdības, un ir pieejama, ja grūtniecība noritējusi bez komplikācijām. Tāpat arī zināju, ka dzemdību centra speciālisti ļauj pārstaigāt noteikto dzemdību datumu un nesatrauc ar runām par dzemdību ierosināšanu. Ne visiem gan ir iespēja dzemdēt šajā nodaļā, jo gribētāju parasti ir vairāk nekā pieejamo vecmāšu un vietu. Tāpēc dzemdību pieteikums jāiesniedz, tiklīdz atklāj, ka esi gaidībās.

    Vecmātes mājas vizītes

    Iesniedzot dzemdību pieteikumu dzemdību centrā, tiku pierakstīta pie konkrētas vecmātes, kura grūtniecības vizītēs ieradās pie mums uz mājām. Šo vizīšu laikā tika pārbaudīta mazuļa sirdsdarbība, mans asinsspiediens. Man stāstīja par krūts barošanu, izveidojām arī dzemdību plānu, vienojāmies, ka vēlos ūdensdzemdības. Ja grūtniecība ilgst pāri 40 nedēļām, kā bija manā gadījumā, veic strecthandsweep (jeb augļūdens apvalka membrānas atslāņošanas) procedūru, kas ir dabisks veids, kā ierosināt dzemdības. 

    Jāpiebilst, ka dzemdības un vecmātes mājas vizītes ir pilnībā valsts apmaksātas. Pašam par dzemdībām jāmaksā tikai tad, ja dzemdē privātā klīnikā un grūtniecības uzraudzību veic ginekologs. Šādu opciju visbiežāk izvēlas vecāki, kuriem ir privāta veselības apdrošināšana.

    Hipnodzemdību kursi

    Ņemot vērā, ka man Austrālijā nav ģimenes un mana māsa Kopenhāgenā strādā par dūlu, nolēmu, ka arī es vēlos, lai manās dzemdībās būtu klāt un mani atbalstītu dūla. Man izdevās atrast brīnišķīgu dūlu, kura turklāt bija izglītojusies arī hipnodzemdību pieredzē. Kad biju piektajā grūtniecības mēnesī, ar vīru apmeklējām hipnodzemdību kursu, lai sagatavotos pozitīvām dzemdībām. Šajos kursos skaidroja, kāda ir stresa ietekme uz sievietes hormoniem, klausījāmies afirmāciju (pozitīvu frāžu) ierakstus. Ādams varēja apgūt akupunktūras punktus, ko masēt dzemdību laikā. Šie kursi mums ar Ādamu palīdzēja būt uz viena viļņa attiecībā uz grūtniecību un dzemdībām, jo līdz šiem kursiem viņš nebija tik daudz lasījis un interesējies par šo procesu.

    Šodien beidzot būs mazulis!

    Trijos naktī ievēroju nelielu gaišu smērēšanos un teicu vīram, ka šodien mūsu mazulis beidzot būs klāt. Tomēr sapratu, ka tas ir tikai pats sākums, tādēļ devos vēl pagulēt. No rīta Ādams aizbrauca uz darbu, es rosījos pa māju un jutu vieglas kontrakcijas. Ap pusdienlaiku viņš atgriezās mājās, kopā noskatījāmies filmu, un jutu, ka otru filmu man vairs negribas skatīties. Sazvanīju vecmāti, ap plkst. 14 viņa atbrauca mani apraudzīt un teica, lai plkst. 18–20 braucam uz dzemdību centru.

    Vecmātei aizbraucot, mājās iededzām sveces, atskaņojām afirmācijas, ko apguvām hipnodzemdību kursos, un Ādams maigi spieda uz akupunktūras punktiem – tas man ļoti palīdzēja kontrakciju laikā.

     

    Rebozo lakatu masāža un placentas kapsulas

    Ap plkst. 18 pie manis ieradās dūla. Ik pa laikam piezvanīja arī vecmāte, lai noskaidrotu, kā man iet. Tad devāmies uz dzemdību centru, kur bija paredzētas ūdensdzemdības, un sākotnēji viss notika pēc plāna, līdz četros naktī kontrakcijas apstājās. Dūla izmēģināja rebozo lakatu masāžu, jo bija aizdomas, ka mazulis nav īstajā pozīcijā, tomēr arī tas nelīdzēja. 7.00 no rīta piekritu augļūdens pārduršanai, kas procesu atkal aktivizēja, un plkst. 13.00 mūsu meitiņa Tillī bija klāt. Biju tik pārgurusi, jo nebiju ne gulējusi, ne ēdusi, bet laimīga bez gala. Un tad vēl pārsteigums, ka mums ir meitiņa, jo grūtniecības laikā mēs negribējām zināt bērniņa dzimumu.

    Īsi pēc dzemdībām pie manis ieradās sieviete, kas taisa kapsulas no placentas (starp citu, placentā ir ļoti daudz minerālu, tostarp dzelzs). Šīs kapsulas palīdz mammai pēc dzemdībām iespējami ātri atgūt spēkus. Viņa uztaisīja dažas svaigas placentas kapsulas, ko uzreiz izdzēru, bet pārējās piegādāja sausā (vai tvaicētā) veidā 24 stundu laikā. Austrālijā daudzas mammas rekomendē šādas kapsulas, un nu arī es esmu šo mammu vidū.

     

    Mājās piecas stundas pēc dzemdībām

    Jau tās pašas dienas vakarā mēs bijām mājās un gatavas doties gulēt. Atbraucot mājās, bijām ļoti noguruši, jo dzemdības kopumā ilga 36 stundas. Atceros, kā teicu vīram, ka varētu uziet augšstāvā gulēt un aizmirst, ka mums ir mazulis, jo viņas vairs nav man vēderā.

    Pirmās sešas nedēļas pie mums uz mājām nāca vecmāte, kas bija vadījusi grūtniecību un pieņēmusi dzemdības. Pirmajā nedēļā viņa pie mums bija katru dienu, bet pēc tam – reizi nedēļā. Man ļoti patika šī pieredze, un bija ļoti ērti, ka ar jaundzimušo nekur pašai nebija jādodas. Turklāt Tillī ļoti labi ņēma krūti, un es patiešām varēju izbaudīt medusmēnesi ar jaundzimušo.

    Šobrīd Tillī jau ir liela meitene un kopš pusotra gada vecuma trīs dienas nedēļā apmeklē mājdārziņu, kur kopā viņi ir četri bērniņi. Mājdārziņi Austrālijā ir ļoti populāri. Tie gan ir par maksu, tomēr, ja bērns ir pilnībā vakcinēts, ir arī valsts atbalsts. Esmu ļoti priecīga, ka Tillī apmeklē dārziņu un man ir iespēja gan nedaudz pastrādāt, gan arī pavadīt laiku kopā ar meitu. Protams, ir žēl, ka šābrīža situācijas dēļ neizdodas apciemot Latviju reizi gadā, kā biju plānojusi, un radinieki neredz, kā Tillī aug, tomēr vismaz vienu reizi Tillī Latvijā ir paciemojusies.»

     

    Fakti par dzemdībām Austrālijā:

    • Sešas nedēļas pirms noteiktā dzemdību datuma iespējams doties neapmaksātā pirmsdzemdību atvaļinājumā. Topošā māmiņa var arī izvēlēties turpināt strādāt līdz pat dzemdību dienai.
    • Valsts apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums ilgst 18 nedēļas, saņemot pabalstu minimālās algas apmērā. Šo atvaļinājumu var ņemt gan mamma, gan tētis. Tālākais valsts finansiālais atbalsts ir atkarīgs no ģimenes ienākumiem, bērnu skaita, vakcinācijas fakta u. c.
    • Darba devējs nodrošina 12 bērnu kopšanas atvaļinājuma mēnešus, tomēr tie ne vienmēr ir apmaksāti. Šis atvaļinājums pienākas, ja pie darba devēja līdz bērna dzimšanai bez pārtraukuma ir nostrādāti 12 mēneši. Saskaņojot ar darba devēju, bērna kopšanas atvaļinājumu var pagarināt un to var vienlaikus izmantot abi vecāki.
    • Austrālijā ir speciāla telefonlīnija (pieejama 24/7), kur var saņemt zīdīšanas konsultantu atbalstu. Savukārt katru dienu no 7.00 līdz 24.00 iespējams konsultēties ar speciāli apmācītu medmāsu par jautājumiem, kas saistīti ar grūtniecību un jaundzimušā aprūpi.

     

    Interesanti!

    Hipnodzemdības (hypnobirthing) ir sāpju vadīšanas metode, ko var izmantot grūtniecības uz dzemdību laikā. Tā iekļauj vizualizācijas, relaksācijas, dziļās elpošanas un apzinātības tehnikas, kas palīdz pievērsties savam ķermenim un mazuļa piedzimšanai. Šīs metodes izmantošana palīdz mazināt stresa hormonu izdalīšanos (stresa hormoni kavē oksitocīna izdalīšanos, tādējādi pagarinot dzemdību procesu).

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē