• Šobrīd

    weather img

    Rīga -13°C

    Tavs uzticamais atbalsts

    Lai mazinātu stresu, rosina samazināt mācību satura apjomu jaunāko klašu skolēniem

    Izglītība
    Ziņu aģentūra LETA
    9. decembris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Lai mazinātu stresu, rosina samazināt mācību satura apjomu jaunāko klašu skolēniem.

    Ar šādu priekšlikumu šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē klajā nāca gan Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, gan Latvijas Universitātes profesore Baiba Martinsone, gan Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, diskutējot par Covid-19 izplatības ierobežojumiem izglītības iestādēs.

    Ja tiktu samazināts mācību satura apjoms, tas atvieglotu gan skolotāju, gan skolēnu, gan vecāku dzīvi ārkārtējās situācijas apstākļos. Martinsone, kas piedalījusies trijos pētījumos par Covid-19 ietekmi uz sabiedrību, skaidroja, ka Covid-19 pirmajā vilnī šā gada pavasarī cilvēkiem stresa līmeni paaugstinājusi prasība sociāli distancēties, kā arī attālinātās mācības. 45% no 2000 aptaujātajiem respondentiem atzinuši, ka viņi ļoti pārdzīvojuši par to, ka nav spējuši palīdzēt bērniem, laikā, kad viņi mācījušies attālināti.

    Martinsone vērsa uzmanību arī uz to, ka attālināto mācību dēļ visiem iesaistītajiem ir palielinājies tas laiks, ko viņi pavada pie informācijas tehnoloģiju ekrāniem.

    «Patlaban skolotāji ir uz izdegšanas sliekšņa, tādēļ ir nepieciešams samazināt mācību satura apjomu, lai samazinātos laiks, kas tiek veltīts mācību stundu sagatavošanai, vadīšanai un skolēnu darbu pārbaudei,» rosināja Martinsone.

    Saeimas deputāts Raivis Dzintars (NA) pauda bažas par to, vai sejas aizsargmasku lietošana neatstās nelabvēlīgu ietekmi uz jaunāko klašu skolēnu garīgo veselību. Martinsone norādīja, ka līdz šim viņa nav lasījusi nevienu pētījumu, kas apliecinātu, ka sejas aizsargmasku lietošana nelabvēlīgi ietekmētu bērnu garīgo veselību vai palielinātu psiholoģisko slodzi.

    Martinsone ieteica klātienes nodarbībās veltīt atsevišķu laiku, kurā skolotāji ar skolēniem varētu runāties par to kā viņi jūtas, ko var darīt, lai uzlabotu savu psihoemocionālo stāvokli.

    «Patlaban šādas sarunas skolā būtu daudz vērtīgākas nekā kad vēstures stunda,» sacīja profesore.

    Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) skaidroja, ka lielākajā daļā Eiropas valstu arī jaunākā vecuma skolēni ikdienā lieto sejas aizsargmaksas. Patlaban valdības rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu ir noteikts, ka no nākamā gada 4.janvāra mutes un deguna aizsegus mācību procesā lietos arī skolēni, sākot no septiņu gadu vecuma jeb 1.klases. Ministre uzsvēra, ka šāda prasība jau patlaban noteikta, lai varētu laikus sagatavoties tās ieviešanai. Viņa norādīja, ka valstij ir jāiegādājas vismaz 78 000 sejas aizsargmasku, lai varētu nodrošināt visus 1.-4.klašu skolēnus.

    Dundure rekomendēja nodrošināt iespēju, ka skolēni no mājām ierodas ar savām aizsargmaskām skolā, kur viņiem izsniedz medicīnisko masku, kuru viņi var lietot visa mācību procesa laikā. Pašvaldības par nepieciešamo masku skaitu varētu informēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kas vienoti visā valstī izsniegtu skolēniem paredzētās maskas.

    Šuplinska skaidroja, ka valdība operatīvi seko līdzi izmaiņām saslimšanas ar Covid-19 līknei, un atkarībā no tā vai situācija stabilizēsies, vai saglabāsies esošajā līmenī, vai paaugstināsies, veiks izmaiņas mācību procesa organizēšanā.

    Ministre pieļāva, ka otrajā semestrī 9. un 12.klašu skolēni, lietojot sejas aizsargmaskas, varētu mācīties pēcpusdienās, kad 1.-4.klašu skolēniem mācības būs beigušās, lai samazinātu skolēnu kontaktus.

    Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns ieteica pagarināt ziemas brīvlaiku par divām nedēļām 1.-4.klašu vai 1.-6.klašu skolēniem, lai pēc tam viņi varētu turpināt mācības skolā bez maskām. Savukārt sejas aizsargmaksas vajadzētu lietot to novadu skolēniem, kuros epidemioloģiskā situācija ir sliktāka.

    Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis uzsver, ka gan pasaules, gan arī Latvijas dati liecina, ka skolotāji inficē bērnus un bērni pēc tam inficē vecākus. Savstarpēji bērni viens otru inficē mazāk. Lai uzlabotu drošību skolā, var pielietot trīs pasākumus, proti, vēdināšana/ventilācija, maskas bērniem un skolotājiem, pietiekošs attālums starp skolotājiem un bērniem. Visi trīs pasākumi kopā dod labāko rezultātu, pauda Dumpis.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+