• Kā ģimenei plānot budžetu, lai naudiņa pietiktu visam

    Ģimenes budžets
    Sindija Meluškāne
    Sindija Meluškāne
    17. jūlijs, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Viens no biežāk dzirdētajiem vēlējumiem, sagaidot jauno gadu – lai maciņā vairāk naudas! Taču visiem skaidrs, ka pati no sevis tā vairāk nerodas. Praktiskus ieteikumus sniedz Swedbank pārstāve Adriāna Kauliņa un psiholoģe Līga Liepiņa. 

    1. Izdevumi ir jāplāno!

    Ja mums noteiktā laikā jānokļūst noteiktā vietā: mēs taču izplānojam, cikos jāiziet no mājām, ar kādu autobusu vai tramvaju un cik tālu jābrauc. Pašsaprotami?! Tieši tāpat jārīkojas ar ģimenes budžetu: ja ienākumi ir zināmi, tad jāplāno, lai izdevumi ir mazāki par ienākumiem. Ja budžetu neplānojam, tas ir līdzīgi kā iekāpt pirmajā pretimnākošajā autobusā un ļaut tam mūs vest sazin kur. Kā būs, tā būs!

    2. Pieraksti izdevumus!

    Kaut vienu mēnesi pamēģini pierakstīt savus tēriņus! Kā gan citādi var risināt naudas trūkuma problēmu, ja nezinām, kā tā rodas? Te ir garantēti pārsteigumi – pilnīgi noteikti, pierakstot savus izdevumus, izrādīsies, ka patiesie tēriņi atšķiras no mūsu priekšstatiem par to, cik un kam mēs tērējam. Ja mēnesis šķiet pārāk ilgs laika periods, izdali mēneša budžetu pa nedēļām un pieraksti izdevumus vienu nedēļu – arī tas tev palīdzēs saprast jūsu ģimenes iepirkšanās paradumus.

    3. Neparedzētie izdevumi

    Veidojot biznesa plānu, uzņēmēji parasti paredz 10–15% neparedzamo izdevumu. Tas pats jādara, arī plānojot ģimenes budžetu. Aptuveni šāda naudas summa ir jāatliek, jo mēs nekad nezinām, kurā brīdī kāds no ģimenes locekļiem var saslimt, varbūt jāpērk bērnam jauni zābaki vai cimdi vai arī pēkšņi uz Latviju brauks tavs mīļākais mūziķis un būs jāpatērējas koncertbiļetēm.

    4. Mērķis ietaupīt

    Ir laba sajūta, ja ģimenei ir kāds ietaupījums, turklāt visu nopirkt nevar neviens, tāpēc jāsaprot, ko man tiešām vajag un bez kā es varētu iztikt? Vieglāk ietaupīt naudiņu, ja ir konkrēts mērķis. Saprotot, kā vārdā atsakies, tēriņu brīdī būs vieglāk pieņemt pareizo lēmumu. Gribi sakrāt brīvdienu ceļojumam? Tikt vaļā no mūžīgās pirmsalgas aizņemšanās?

    5. Uz ko var ietaupīt?

    Uz obligātajiem maksājumiem – komunālajiem, kredītiem vai citiem rēķiniem, kuru nesamaksāšana draud ar nelāgām sekām, – neietaupīsi. Tāpat neatliekamie izdevumi, bez kuriem nevari iztikt, ir pārtika, apģērbs, transports, ārsta apmeklējums. Taču svarīgi kontrolēt un plānot izdevumus, kam nav konstanta ikmēneša summa, piemēram, pārtikai un apģērbam, jo mēs labi zinām, ka algas dienā vakariņām var iztērēt arī pārtikas nedēļas budžetu. Tāpēc atkal atgriežamies pie plānošanas algas dienā – cik naudas pārtikai varam iztērēt vienā dienā? Un stingri pie tā arī pieturēties, ja kādu dienu sanācis pārtērēt, to var kompensēt no nākamās dienas budžeta. Pierakstot un izanalizējot iepirkšanās paradumus, var uzskatāmāk pamanīt, kā taupīgāk iepirkties. Varbūt ir vērts reizi nedēļā apmeklēt tirgu? Un iepirkt gaļu, dārzeņus un citus produktus nedēļai, nevis katru dienu apmeklēt lielveikalu, gan tērējot laiku, gan arī papildus nepieciešamajiem ikdienas pirkumiem iegādājoties kādu nevajadzīgu lietu.

    6. Kurš iepērkas?

    Mēdz būt, ka viens no ģimenes locekļiem ir taupīgāks, otrs izšķērdīgāks. Ja tā, tad labāk iepirkšanos labāk uzticēt taupīgākajam ģimenes loceklim. Tāpat nevajadzētu iepirkties vienlaikus katram savā veikalā, jo pastāv iespēja, ka nopirksiet vienu un to pašu.

    7. Ja neizdodas ietaupīt?

    Nevajag mest plinti krūmos, bet vēlreiz izanalizēt situāciju, kas ir izdevies un kas nav. Un nākamajā mēnesī censties neatkārtot iepriekšējā mēneša kļūdas. Bet vienlaikus svarīgi padomāt, ja jums vienmēr bijusi tendence pārtērēt savus līdzekļus, tas varētu būt kā pamudinājums tam, lai izprastu, kādas emocijas mēs veiklā cenšamies nopirkt.

    Iepirkšanās viltības

    • Iepakojuma izmērs un cena var būt mānīgi, tāpēc pievērs uzmanību uz cenas zīmes norādītājai summai par vienu kilogramu vai gabalu.
    • Preces lielākos vai plastmasas iepakojumos parasti ir lētākas.
    • Pērkot dažas preces (piemēram, riekstus, kartupeļus, bietes), izdevīgāk tos pirkt uz svara, nevis jau iepakotus.
    • Nepirkt neko lieku palīdz iepirkumu saraksts un stingra pozīcija no tā neatkāpties.
    • Kafiju, tēju, veļaspulveri, zobu pastas, šampūnus pērc atlaižu akcijas laikā.
    • Tai pašā laikā neiekrīti uz kārtējo akciju un nepērc preces, kam šobrīd ir laba cena, bet kuras tev nevajag!
    • Ja tev iepatīkas kāds apģērbs, bet vari bez tā iztikt, uzreiz nepērc. Ja tas tiešām būs vajadzīgs, atnāksi tam pakaļ rīt.
    • 10 vienādi zeķu pāri! Tu taču zini, ka ikvienā mājā darbojas slavenie zeķu rūķi, kas slēpj zeķes. Ja vīra zeķu pāri būs vienādi, pārus varēs jaukt.
    • Ejot uz veikalu, ņem līdzi savas iepirkuma somas un audumu maisiņus, lai nebūtu jālieto plastikāta maisiņi.

    Interesanta pieredze: Kopīgs konts saimniecības izdevumiem

    «Pie kopīga ģimenes budžeta plānošanas nonācām pamazām, jo abi augstu vērtējam finansiālo neatkarību,» saka Agnese Dagile. Viņai ar vīru ir gan katram savs konts, gan arī kopīgs ģimenes konts, no kura tiek maksāti visi kopīgie rēķini un pirkta pārtika. Stāsta Agnese:

    Ideju par atsevišķu kontu kopīgiem izdevumiem aizņēmos no kolēģa, kurš darbā pukojās, ka draudzene viņu kopīgo karti, kas paredzēta ēšanas izdevumiem, ir izmantojusi, lai iegādātos MP3 pleijeri, un tagad ģimenes budžetā esot krīze. Padomāju – o, laba doma, ka ir atsevišķs konts un karte tikai ģimenes kopīgajiem izdevumiem. Abi ar vīru pieskaņojām šādu risinājumu mūsu ģimenes vajadzībām.

    Beļģijā ir iespēja izveidot kontu un tai piesaistītās kartes uz abu vārda.

    Abi ar karti var rīkoties uz vienlīdzīgiem nosacījumiem: piekļūt internetbankai, veikt pirkumus, apmaksāt rēķinus, izņemt skaidru naudu un tamlīdzīgi.

    Izdrukās vien parādās, ar kuru no kartēm ir veikta katra no darbībām. Ģimenes kopējam budžetam atvērām šādu kontu.

    Tā kā mūsu algas ir atšķirīgas, tad tā vietā, lai abi kontā iemaksātu vienādu summu, naudu kopīgajiem tēriņiem ieskaitām proporcionāli algas lielumam. Mūsu gadījumā tie ir pārlieku precīzie 27,1% no katra algas. Sākumā tas bija ērti, jo vienam no mums tā bija apaļa summa no algas, taču tagad procenti palikuši, bet nevienam tā vairs nav apaļa summa. Tas, kurš saņem algas pielikumu vai attiecīgi samazinājumu, piemēram, tos vairākus mēnešus bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, attiecīgi arī pārrēķina iemaksājamo summu. Vairākus neregulārus ienākumus aprēķinos neiekļaujam, piemēram, komandējuma dienasnaudas vai ieņēmumus no kādiem darījumiem no personiskajiem līdzekļiem. Pārrēķinus veikt katru mēnesi būtu nesamērīga ķēpa, turklāt vienu mēnesi šāda veida ieņēmumi ir lielāki vienam, citu otram. Kas būtiski, viens otra personiskajos naudas darījumos neiejaucamies, tādēļ ģimenes budžetā ienākumi no individuālajām aktivitātēm, izņemot algas, neparādās.

    Kopējo kontu galvenokārt izmantojam, lai apmaksātu visus ar Briseles dzīvokli saistītos izdevumus, dzīvokļa un mašīnas apdrošināšanu, ēšanu, dēla apģērbu un bērnudārzu. Retāk tas tiek izmantots kādu mēbeļu vai mākslas priekšmetu iegādei, kā arī kopīgajām lielajām vasaras brīvdienām.

    Uz randiņiem viens otru aicinām un šādus rēķinus sedzam no savas kabatas, joprojām dažkārt stīvējoties, jo par kopīgo izklaidi ar prieku ir gatavi maksāt abi.

    Individuālie izdevumi ir mobilo telefonu rēķini, pusdienas darbadienās, personiskais apģērbs, individuālo īpašumu izmaksas, grāmatas, personīgā tehniskā apkope jeb viss, kas saistīts ar  frizieriem, kosmetologiem un tamlīdzīgi (tas krietnā pārsvarā man), hobiju izdevumi (tie atkal lielāki manam vīram), savstarpējās dāvanas un kultūras pasākumi. Kaut kā ir iegājies, ka benzīnu mašīnā lej mans vīrs, degvielas karte pa tiešo ir piesaistīta viņa personiskajam kontam, kaut arī mašīnu ikdienā pārsvarā izmantoju es. Savukārt es vienmēr nomāju filmas videonomā.

    Ja nepieciešama skaidra nauda, piemēram, lai samaksātu auklītei vai iepirktos tirgū, tad no personiskajiem līdzekļiem šīs summas samaksājam un pēc tam noņemam no kopīgās kartes. Vai arī nākamajā mēnesī par iztērēto summu samazinām ikmēneša iemaksas kopējā kontā. Taču pēdējais risinājums prasa papildu rēķināšanu līdzi, kas pa mēnesi var arī piemirsties. Vismaz man regulāri aizmirstas, ko vēl esmu sapirkusi par savu naudu kopīgajām vajadzībām. Tāpēc vieglāk ir uzreiz izņemt no kopīgā konta tikpat lielu summu, kā tikko iztērēts.

    Par individuālajiem ieguldījumiem viens ar otru konsultējamies tikai tik daudz, kā informējot par kādām pievilcīgām iespējām, piemēram, kura banka un kurā valstī  tieši šobrīd piedāvā labākās depozītu likmes un kam ir labākie valsts obligāciju piedāvājumi. Priecājamies, ja izdevies izdevīgi nopelnīt pašam vai dzīvesbiedram, taču principā tā nav otra darīšana, tieši cik un kur.

    Šāds finanšu modelis ir mums ērts, jo vienlaikus neierobežo individuālo finansiālo brīvību un rūpējas par vienlīdzīgu devumu ģimenes vajadzībām.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē