Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
21
-
1
-
2
-
2
-
0
-
1
-
0
-
Mazuļa ēdienkartē griķus var iekļaut no sešu mēnešu vecuma. Tos novāra ūdenī, pēc tam sablenderē, var pasniegt kopā ar dārzeņiem. No 8–9 mēnešu vecuma mazulim var piedāvāt griķus kopā ar gaļu. Griķi reti izraisa alerģisku reakciju.
- 100 g griķu satur pusi no magnija, vara un magnēzija dienas devas.
- Griķi reti izraisa alerģisku reakciju.
- Vērtīgs vitamīnu un minerālvielu avots.
Griķi nesatur glutēnu – tas ir svarīgi cilvēkiem, kuru organisms nespēj sašķelt lipekli.
Griķi stimulē asinsradi un spēcina organismu. Tie satur daudz dzelzs, tāpēc ieteicami cilvēkiem, kas cieš no anēmijas. Griķos ir daudz celulozes, kas palīdz organismam atbrīvoties no uzkrātajiem sārņiem, dod ātru un ilgstošu sāta sajūtu. Griķi ir bioloģisks stimulators, jo satur organismam nepieciešamās olbaltumvielas, ogļhidrātus, vitamīnus un mikroelementus.
Griķi absorbē cieti, kas uzsūkusies organismā, tāpēc tos ieteicams lietot cilvēkiem ar paaugstinātu cukura līmeni asinīs.
Senais griķītis
Jau mūsu ēras pirmajos gadsimtos tirgotāji no Centrālāzijas griķus ieveda Eiropā. Mūsdienās 80% griķu platību ir Austrumeiropā – Polijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Krievijā, arī Latvijā. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā griķu platības Latvijā ar katru gadu palielinās. Griķi ir videi draudzīgi un arī ekoloģiski augi – tie ir izturīgi pret slimībām, tāpēc nav jāmiglo. Tie augot labi nomāc nezāles, tāpēc lauki nav jāmiglo ar herbicīdiem, un veģetācijas laikā griķi netiek apstrādāti ar ķimikālijām, kas varētu izraisīt nevēlamu organisma reakciju.
Griķi ir bioloģisks stimulators, jo satur organismam nepieciešamās olbaltumvielas, ogļhidrātus, vitamīnus un mikroelementus.
Griķi ir labs nektāraugs, no tiem iegūst tumšās šķirnes medu ar spēcīgu garšu un aromātu.
Latvijā griķi zied jūlijā, bet ražu vāc rudenī, pēc salnām. Uzturā lieto griķu sēkliņas – trīsstūrveida piramīdas graudiņus, ko ieskauj apvalciņi.
Tiem ir augsta uzturvērtība – 100 g vārītu griķu enerģētiskā vērtība ir 343 kilokalorijas. 100 gramu vārītu griķu satur 72 g ogļhidrātu, 13 g olbaltumvielu, 3 g tauku. Tomēr lielākā griķu vērtība ir vitamīnu un mikroelementu bagātība: 100 gramos griķu ir 12% dzelzs dienas devas, 1% kalcija, 6% B1 vitamīna jeb tiamīna, 25% B2 (riboflavīna), 35% niacīna, 10% B6 vitamīna, 7% folskābes, 12% pantotēnskābes, 57% magnija, 34% fosfora, 16% cinka, 55% vara, 65% magnēzija, 11% selēna dienas devas. Griķi nesatur glutēnu – tas ir svarīgi cilvēkiem, kuru organisms nespēj sašķelt lipekli.
Kā gatavot?
Griķus plaši izmanto kulinārijā. Uzturā tos lielākoties lieto vārītus. Uz vienu tilpumu griķu ņem divus tilpumus ūdens, vāra katliņā apmēram 20 minūtes.
Griķi ir lieliska piedeva gaļas ēdieniem, tos var izmantot arī zupās un biezputrās. Tie labi sader ar pienu, dažādiem dārzeņiem. No griķu miltiem gatavo maizi, galetes, veselīgus cepumus. Vārītus griķus var izmantot arī saldajiem ēdieniem, tie labi sader ar šokolādi. Japānā no griķiem gatavo makaronus – tie ir ekskluzīvs produkts, jo tiek gatavoti ar rokām.
Recepti iesaka MAIJA KAIRE, Reval Hotel Rīdzene desertu pavāre, Elīnas un Krišjāņa mamma.
Griķu plovs Šreka purva namiņš
- 4 porcijām vajadzēs:
- 300 g nevārītu griķu,
- 1 ēdamkaroti sviesta,
- 200 g cūkgaļas filejas,
- 1 sīpolu,
- 1 lielu burkānu,
- 3 ēdamkarotes tomātu mērces,
- garšvielas,
- zaļumus.
Ņem katliņu, kurā var arī cept. Katliņā liek ēdamkaroti sviesta un nevārītus griķus apcep. Uzlej ūdeni un vāra, līdz griķi gatavi (nepārvārīti).
Sagriež mazos gabaliņos cūkgaļu, cep, līdz gatava, apcep sīpolu un smalki sagrieztu burkānu. Visu sajauc, pievieno trīs ēdamkarotes tomātu mērces. Kārto uz šķīvja, dekorē ar krējumu, zaļumiem un dārzeņiem pēc izvēles.
