Rīga 0°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Kur pirmsskolas vecumā vislabāk sākt mācīties pirmo svešvalodu?
– Latvijā pirmsskolas vecuma bērni svešvalodu apgūst bērnudārzā, kādā valodu centrā, retāk – pie privātskolotājiem. Daudzos bērnudārzos tiek piedāvāti angļu valodas kursi vai pulciņš, kuros bērni vecumā no 3–6 gadiem var apgūt savu pirmo svešvalodu.
Pirmo vai otro svešvalodu bērnudārzā būtu ieteicams sākt apgūt ne ātrāk kā trīs vai četru gadu vecumā, kad bērns dārziņā jau adaptējies un gatavs papildu nodarbībām tajā. Mācīties valodu trīs gadus veciem bērniem valodu centros ir vēl sarežģītāk, jo ir mazāks laiks adaptācijai, tāpēc vislabāk nodarbības apmeklēt kopā ar kādu no vecākiem. Bēbīšu skoliņās svešvalodas nodarbības var apmeklēt jau no brīža, kopš bērns ir sācis rāpot, un tas būs ieguvums, pat ja tā nemaz neizskatās.
– Daži uzskata – ja slikti apgūst dzimto valodu, svešvalodu vēl nevajadzētu sākt, jo tad varot rasties logopēdiskas problēmas. Vai tā ir?
– Svešvalodas apguve nav avots logopēdiskām problēmām, lai arī angļu valodā ir tādas skaņas, kas nav citās valodās. Ja angļu valodas apguves laikā ir novēroti šādi gadījumi, tas tikai nozīmē, ka tendence bijusi iepriekš. Ja vecākiem ir aizdomas par logopēdiskām problēmām, tad jāvēršas pie logopēda un, ja tā nosaka speciālists, jāpārtrauc svešvalodas nodarbības.
Ja bērns slikti apgūst dzimto valodu, tad jāvēro bērna attīstības temps un jāļauj viņam augt saskaņā ar to. Nekādā gadījumā nedrīkst piespiest bērnu apmeklēt svešvalodas nodarbības, kas viņam varētu sagādāt grūtības vai nepatiku.
Ir gadījumi, kad angļu valodas nodarbības var palīdzēt apgūt dzimto valodu, jo tajās tiek trenēts runas aparāts.
Bet var būt arī gadījumi, kad patiešām būtu labāk atrast prasmīgu skolotāju, kas palīdzētu bērnam apgūt dzimto valodu, pirms tiek plānotas svešvalodu nodarbības.
– Ko iegūst bērns, ja sāk mācīties svešvalodu pirmsskolas vecumā?
– No pusotra līdz piecu gadu vecumam viens no būtiskākajiem bērna uzdevumiem ir apgūt valodu. Tik labvēlīgs brīdis, kad var viegli un ātri apgūt svešvalodas pamatus, vairs nebūs nekad. Apmēram pēc sešu gadu vecuma valoda jau tiek apgūta nedaudz savādāk, veltot šim procesam lielāku laiku un piepūli.
Lai svešvalodas prasme nostiprinātos ilgtermiņā, ir jāievēro noteikti valodas apguves principi noteiktam vecumposmam. Ja valodu pārtrauc lietot, pakāpeniski var tikt mazināta vai pat zaudēta saikne ar tām zināšanām, kuras netiek aktualizētas. Pārtraukuma laiks smadzenēm ir ziņa: tas nav svarīgi, to var sākt noglabāt aizvien dziļāk un dziļāk. Tiklīdz tiek atkal aktualizēta noteiktās svešvalodas apguve, zināšanas var tikt atsauktas atmiņā pie nosacījuma, ja ir atbilstoši stabili noglabātas, atbildīgs skolotājs, kas iepriekš mācīja bērnu.
Pētījumi neiroloģijas zinātnē rāda, ka līdz apmēram piecu sešu gadu vecumam bērnu smadzenes ir kā vēl neizveidota infrastruktūra, un tajā ir gandrīz bezgalīgas iespējas attīstībai. Tad, kad pamatlietas, arī valoda, ir apgūtas, noteikts smadzeņu centrs aizveras, un sākas citi cilvēka attīstībai svarīgi procesi. Kā stāstā par Maugli: ja bērns bērnībā nemaz nav dzirdējis cilvēka valodu, tad vēlāk to vairs nevar iemācīties, jo smadzeņu centri, kas atbild par valodas pirmatnējo apguvi, ir aizvērušies. Nesen ir veikti jauni pētījumi neiroloģijā par to, ka jebkura vecuma cilvēks var joprojām apgūt jaunas prasmes, proti, ir pierādīts, ka pat lielā vecumā ir iespējams veidot jaunas sinapses smadzenēs, tātad, apgūt jaunas lietas. Turklāt, tas vēl palēnina novecošanās procesu! Līdz ar to, jaunas svešvalodas apgūšana ir ieteicama visas dzīves garumā.
Pirmsskolas vecumas ir labākais laiks iegaumēšanai – bērns var automātiski iemācīties no galvas pat sarežģītu definīciju vai vārdu savienojumus, bet būtiski, ka vārdu krājums, kuru bērns apgūst, tiek ietērpts noteiktā kontekstā, kas bērnam ir aktuāls un saprotams.
Visi pulciņi, sarunas un grāmatu lasīšana, ceļošana un bērna līdzi darbošanās pieaugušajiem ir milzīgs ieguldījums bērna intelektā un attīstībā.
Tomēr pieaugušajam ir jāieklausās savā bērnā, un es pat uzdrīkstēšos teikt, ka jebkura piespiedu aktivitāte pirmsskolas vecumā ir psiholoģiska vardarbība, jo bērns jau ir ieprogrammēts ar lielu aizrautību un vēlmi apgūt, mācīties un darboties bez jebkādas piespiešanas. Ja bērns izrāda pretestību kādai darbībai, tad nav vēl pienācis īstais laiks to veikt vai arī šobrīd viņš ir aizņemts ar cita veida attīstošo darbību.
– Ja bērns dzīvo divvalodīgā ģimenē, vai viņam būtu noderīgi papildu kursi kādā no tām divām valodām vai pietiek ar sarunām ģimenē?
– Ir svarīgi nošķirt divus dažādus jēdzienus: otrās valodas apguve un svešvalodas apguve. Otrās valodas apguve parasti tiek saistīta ar ģimeni, kurā dzīvo divu tautību vecāki un bērns mājās dzird abas valodas. Otrās valodas apguve notiek dabiskos apstākļos un bērns to apgūst īpaši nemācoties, bet atrodoties starp otrās valodas runātājiem, dzirdot un sasaistot dzirdēto ar noteiktu rīcību.
Savukārt svešvalodas apguve tiek saistīta ar noteiktu un apzinātu valodas mācīšanu un mācīšanos. Svešvalodas apguves vide ir mākslīgi radīta, lai arī svešvalodu skolotājs var censties šo vidi radīt pēc iespējas autentiskāku un vairāk pietuvinātu tai videi, kā valoda tiktu apgūta dabiskos apstākļos. Bērnam, kurš jau spēj nedaudz sarunāties angļu valodā, jo dzird to ikdienā, ir augstāks valodas apguves līmenis nekā vairums viņa vecuma bērniem, kuri valodu apgūst varbūt tikai otro gadu un tikai divas reizes nedēļā. Šādos gadījumos ir jāmeklē bērna līmenim atbilstoša mācību grupa, ja vēlas papildināt zināšanas.
– Kā bērni nodarbībās apgūst svešavalodu?
– Galvenā mācību forma ir rotaļa. Kāds pētījums par 6–12 mēnešus veciem bērniem liecina, ka mazuļi apgūst svešvalodas skaņas tikai, ja svešvaloda dzirdēta cilvēku klātbūtnē. Savukārt, ja mazulis ir dzirdējis tikai audio ierakstus, fonētisko skaņu apguve nenotika. Tādēļ valodas apguvē ir būtiska cilvēku savstarpējā mijiedarbība. Ir dažādi veidi svešvalodas mācīšanai, es par piemērotāko esmu atzinusi pasaku stāstīšanas metodi, ABC valodas apguves metodi, ko arī izmantoju.
– Vai labāks skolotājs ir tas, kuram svešvaloda ir dzimtā valoda?
– Nepārvērtējiet svešvalodā runājoša skolotāja devumu, jo pats svarīgākais ir ne tikai pareiza izruna, bet arī pedagoģiskās prasmes. Abiem ir jāiet roku rokā. Turklāt ir jāprot modulēt mācību programmas un nodarbības atbilstoši bērna vecumposma īpatnībām, un to gan prot retais skolotājs, neatkarīgi no valodu prasmēm.
Kas ir ABC valodu apguves metode?
Tās pamatā ir smadzeņu centru aktivēšana (Activiation of Brain Centres jeb ABC). Būtiskākās ABC valodu apguves metodes sastāvdaļas ir pasaka, kura tiek vispirms rādīta kā teātris ar pašgatavotiem tēliem un uzskates materiāliem, līdz pakāpeniski bērni paši jau spēj, izmantojot pamatvārdus, to atstāstīt angļu valodā, kā arī zīmju un žestu valoda, kura palīdz radīt un nostiprināt saikni ar ilgtermiņa atmiņu, kas savukārt palīdz ātrāk un vieglāk atsaukt vārdu atmiņā.
Noderīgas vietnes:
Angļu valodas izrunai var izmantot howjsay.com, google.translate.com
Vecāku pieredze
Mūsu mājās ir trīs valodas
Evita Šteinberga: «Meitai ir četri gadi un mēs dzīvojam Īrijā. Mājās ir trīs valodas – es ar meitu runāju latviski, tētis lietuviski, un mēs savā starpā runājam krieviski. Tomēr krievu valoda viņai vairāk līp no multfilmu skatīšanās. Man liekas, ka situācijās ar divām vai vairāk valodām ģimenē ir jāturas pie principa, ka vecāki ar bērnu runā katrs savā dzimtajā valodā, jo tā bērnam būs vieglāk. Sākumā bērnam ir juceklis runājot – vismaz mana meita salīdzinoši ilgi runāja, lietojot abas valodas vienā teikumā – kurā valodā vārdiņš bija vieglāks, tajā viņa to arī teica! Tiklīdz viņa saprata atšķirību starp abām valodām, viņa centās runāt pareizajā valodā. Nu ejam dārziņā un tur vēl ir angļu valoda – lai cik tas nebūtu dīvaini, viņa lieliski apzinās, kurā valodā tur jārunā.»
Valodu apguve palīdzēs vēlāk
Žanete Andersone: «Man ir divi bērni, 4, 5 un gandrīz 7 gadi, abi trīsvalodīgi. Dzīvojam Norvēģijā, es ar bērniem runāju latviski, tēvs – angliski (jo ir anglis), skolā un dārziņā un ar draugiem bērni runā norvēģiski. Uz dārziņu abi sāka iet 18–20 mēnešu vecumā un mājās vēl teikumos nerunāja. Kad sāka iet dārziņā, ļoti aktīvi sāka lietot norvēģu valodu un runāt teikumos. Vienā teikumā varēja lietot visas trīs valodas.
Patlaban pamatvaloda viņiem ir norvēģu. Es cenšos ar bērniem konsekventi runāt tikai latviski, bet atbild viņi nereti norvēģiski. Ar vecvecākiem Latvijā viņi runā latviski, jo zina, ka tie norvēģiski nesaprot. Ar angļu valodu puikam iet labāk, iespējams, tādēļ, ka to viņš dzirdēja jau bēbīša vecumā. Ar meitas tēvu izšķīros, pirms mazajai bija gads, tāpēc viņai angļu valoda nebija tik daudz ikdienā. Viņi pavada 10–12 dienas mēnesī pie tēva, bet tik un tā viņa mazāk lieto angļu valodu nekā brālis. To, ka mazie apguva trīs valodas vienlaicīgi, uzskatu par priekšrocību, jo tas var palīdzēt nākotnē apgūt svešvalodas.»
Bērni dara, kā vieglāk
Līga Ločmele: «Dzīvojam Grieķijā, mani bērni ir dzimuši un auguši šeit. No dzimšanas bērni dzird divas valodas. Ar mums kopā dzīvo Latvijas ome un opis, kuri ar bērniem runā latviešu valodā. Ar tēvu bērni runā grieķiski. Ar mani arī biežāk grieķu valodā. Meita (5 gadi) saprot un runā abās valodās. Latviski gan viņa runā, kā nu sanāk un pagadās. Īpaši necenšas runāt latviski, vienīgi, ja es runāju, tad viņa arī.
Dēls (3 gadi) saprot visu, kas viņam tiek teikts latviski, bet runā tikai grieķiski. Valodu apguve bērniem nesagādāja īpašas grūtības.
Meita bērnudārzā gan no sākuma mazliet jaucās un varēja pateikt audzinātājam ko latviski, bet ātri vien saprata, kas kur ir jāsaka.
Pieņemu, ka, ja es ar bērniem runātu daudz vai tikai latviski, tad viņi valodu būtu apguvuši labāk. Pašlaik viņiem nav liela stimula to darīt, jo ļoti labi tiek galā ar grieķu valodu. Bērni dara tā, kā viņiem vieglāk un negrib piepūlēties.»
Filips Massons, Rīgas 1. valodu skolas valodu speciālists, topošais psihologs:
«Divvalodīgā ģimenē vai dzīvojot valstī, kuras pamatnācija runā citā valodā, ir ļoti svarīgi, lai neviena no valodām netiek asociēta ar kaunu (imigrācijas, reliģijas vai citu iemeslu dēļ). Ir būtiski, ka vecāks, kurš galvenokārt runā savā dzimtajā valodā, dod iespēju bērnam saprast, ka vienas un tās pašas lietas var tikt izteiktas arī otrā valodā, tādējādi ļaujot bērnam secināt, ka jūs varat brīvi runāt otrā valodā, kuru vēlaties iemācīt savam bērnam. Laiku pa laikam, kad jauns vārds vai teikums tiek mācīts kādā no valodām, ir būtiski nodrošināt, ka šo pašu vārdu vai teikumu bērns dzird arī otrā valodā.
Piemēram, mans gadu vecais dēls Marks nesen atklāja, ka radiators var būt ļoti karsts (gana karsts, lai liktu sajust nedaudz sāpes, bet ne tik karsts, lai savainotu). Kad Marks pieskārās radiatoram, mana sieva Iveta iesaucās: «Karsts!» Kad Marks atkal gribēja pieskarties radiatoram, lai pārliecinātos par sākotnējām izjūtām, es teicu: «Chaud!» Nākamajā dienā, kad Marks gribēja pieskarties vecmāmiņas karstajai plītij, abi vārdi iedarbojās lieliski: tie tika izteikti vienā laikā, līdzīgā kontekstā, izsakoties dažādās valodās, un mūsu mazajam puikam šie abi vārdi nozīmēja vienu un to pašu īstenību.»
