• Šobrīd

    weather img

    Rīga +18°C

    Viss Tavas ādas skaistumam un veselībai!
    Myskin logo

    Kā piekopt zaļo dzīvesveidu daudzbērnu ģimenē?

    Ģimene
    Līga Štāla
    28. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: No personiskā arhīva
    Vai mēs dzīvojam zaļi? Godīgi sakot – kā kuru dienu un kāda kuram zaļuma mēraukla. Kā zaļo dzīvesveidu ikdienā īsteno ģimene ar trim bērniem, stāsta Līga Štāla, kas ar vīru Ansi audzina meitas – Kati (11), Ullu (6), Annu (2) – un rūpējas par diviem kaķiem.

    «Dzīvot zaļi, manuprāt, nozīmē veikt atbildīgas un pārdomātas izvēles, bet visu vajag darīt ar mēru. Mums visiem ir daudz darāmā, reizēm šķiet, ka viss sakrīt vienā dienā, kurā jau tā stundu par maz. Un zini, ko – tādās dienās drīkst sevi saudzēt un piešķirt brīvdienu. Mana apņemšanās ir izdarīt tik, cik varu, tik labi, cik spēju. Ir dienas, kad es paņemu maisiņu veikalā, jo, kamēr visus bērnus saliku pa vietām, aizmirsu pati par sevi. Ir dienas, kad paņemu gatavu ēdienu veikalā vai brokastis ir pa ceļam uz bērnudārzu mašīnā. Un iemesls ir pavisam vienkāršs – dzīve ir jādzīvo, nevis jāizcieš. To pašu principu attiecinu arī uz zaļo dzīvesveidu – kamēr zaļā dzīvošana nesagādā grūtības, to ir viegli paveikt un tā kļūst par ikdienu.

    Tiklīdz kaut kas nāk ar mokām, ilgstoši tas nespēj turpināties. Tajā brīdī ir jābūt reālistiskam un godīgam pret sevi un jāmet miers.

    Visi mani bērni izauga ar vienreizlietojamajām autiņbiksītēm, bet mēs piestrādājām pie tā, lai visi iemācītos podiņa lietas jau pirms divu gadu vecuma. Es biju godīga pret sevi – zināju, ka nespēšu mazgāt auduma autiņus, tāpēc izvēlējos kaut ko līdzsvaram. Ir lietas, kur, grozies, kā gribi, nesanāk nedz zaļi, nedz zero waste. Nereti pat vienā ģimenē katram ir savs standarts. Ir sievietes, kas pašas gatavo sev šampūnu un sejas krēmus, un ir tādas, kuras to nekad nedarīs. Ir vīrieši, kuri uzskata par savu godu salabot veļasmašīnu pašiem, bet ir tādi, kuriem nesagādā grūtības izsaukt meistaru. Svarīgi saprast, kurā brīdī varam sevi iedrošināt uzsākt jaunu, pozitīvu ieradumu, un šo mirkli izmantot. Viens no pirmajiem šādiem mirkļiem man bija, kad sāku studēt un no mazpilsētas pārcēlos uz Rīgu, – es pati varēju izlemt, ko ēst, kā pārvietoties un kur iepirkties. Tieši tad es iemācījos, ka laimei daudz nevajag,» pieredzē dalās Līga.

    Kamēr zaļā dzīvošana nesagādā grūtības, to ir viegli paveikt un tā kļūst par ikdienu.

    Vienkārši un ātri realizējami 

    Kādi ir mūsu ģimenes zaļie ieradumi, kas ir pa spēkam katram un neprasa lielus finanšu līdzekļus:

    • Metāla salmiņi. Dzēriens ar salmiņu ir gandrīz kā dzimšanas diena, un bieži vien tas ir vienīgais veids, kā pierunāt padzerties slimu bērnu. Reizēm bērniem kļūst garlaicīgi ēst zupu ar karoti vai tiek izēsti tikai biezumi un buljons tiek atstāts – salmiņš te atkal lieti noder. Metāla salmiņš kalpos gadiem.
    • Izvēlies veikalu, kas preces iepako zaļi! Šobrīd, kad aizvien vairāk pirkumu tiek veikti internetā, ir vērts painteresēties, kā preces iepako un piegādā veikals, no kura grasies pasūtīt. Ir divas iespējas – izmēģini pats vai meklē atsauksmes internetā. Lai gan cilvēki ir dāsni kritizētāji, aizvien biežāk sastopos ar labām atsauksmēm reizēs, kad serviss ir bijis labs.
    • Iepakojumu izmanto otrreiz! Iepakojumus saglabāju, cik nu tas iespējams, un realizēju atkal. Tajos sūtu paciņas draugiem vai vecākiem. Daudzos papīra maisiņus aizvedu uz vietējo beziepakojuma veikalu, lai tie noderētu cilvēkiem, kas ieradušies veikalā bez sava maisiņa. Tomātu, vīnogu, melleņu un citu augļu vai dārzeņu plastmasas kārbiņas saglabāju, lai pavasarī tajās iesētu garšaugus vai krāšņumaugus, ko vēlāk pārstādīt dārzā vai siltumnīcā.

    • Šķiro atkritumus! Pat ja tev nav iespējas šķirot visu sīki un smalki, tu vienmēr vari atdalīt stiklu un nodot to speciālajos stikla pieņemšanas punktos vai stikla savākšanas konteineros. Katrā pašvaldībā noteikti ir vieta, kur to var izdarīt. Otrs, ko samērā viegli sašķirot, ir papīrs. To vari nodot otrreizējai pārstrādei vai izmantot ugunskura vai kamīna iekuriem. Tieši papīra šķirošana mūsu mājās ir būtiski samazinājusi atkritumu izvešanas biežumu – no četrām līdz divām reizēm mēnesī.
    • Atdod nevajadzīgo apģērbu un apavus! Uzmeklē tuvāko vai ērtāk pieejamo apģērbu un apavu nodošanas vietu, jo, kas vienam nederīgs, otram liels atradums. Drēbēm, kas kļuvušas par mazu, par lielu, vairs nepatīk vai netiek lietotas, labāk dot otru iespēju. Ja ievēro, ka skapī esošais apģērbs nav vilkts jau gadu, ir laiks no tā šķirties. Tu pamanīsi, cik maz patiesībā tev vajag. Vajag un gribu ir divas neatkarīgas republikas!
    • Nepārspīlē ar bērnu drēbēm! To iemācījos piespiedu kārtā, kad piedzima trešais bērns. Mēs pārvācāmies uz citu dzīvesvietu, daudzas lietas bija iepakotas kastēs, nebija laika krāmēties. Ievēroju, ka ļoti labi iztieku ar pāris apģērbiem bērnam un lielos krājumus vairs nemaz nemeklēju.
    • Izslēdz gaismu! Taupi elektrību, saudzē dabu! Jau sen dzirdētais un redzētais sauklis Aizejot izslēdz gaismu! aizvien ir stilīgs. Lietot energoefektīvas spuldzītes un izslēgt gaismu telpās, kurās tas nav nepieciešams, ir ieradums, ko katrs no mums var veikt savā ikdienā. Starp citu, lai ieviestu jaunu ieradumu, tas jāievēro apmēram 21 dienu un vēl nedēļu, lai nostiprinātu. Apņemies mēnesi piedomāt pie elektrības patēriņa, pārej uz energoefektīvām spuldzēm un lampām ar sensoru telpās, kurās uzturies reti (piemēram, kāpņutelpā). Pēc tam salīdzini elektrības rēķinu ar iepriekšējo mēnesi un vēro pats sevi – izslēgt gaismu būs kļuvis pašsaprotami. Bērni, starp citu, parasti seko vecāku piemēram.
    • Pēdējo pieturu ej kājām! Ja ikdienā izmanto sabiedrisko transportu, izkāp vienu pieturu ātrāk! Pastaiga uzlabo sirds ritmu, paātrinās asinsrite, smadzenēm pieplūst vairāk skābekļa, domas kļūst gaišākas, uzlabojas garastāvoklis. Piedevām nepalaidīsi garām pavasara atnākšanu, jo katru dienu tev būs iespēja vērot, kā mostas daba.

    • Auduma maisiņš vienmēr līdzi. Katrā somā ieliec pa vienam auduma maisiņam. Ieliec vienu arī mašīnā. Jā, iespējams, ar to nepietiks visiem pirkumiem, bet tu būsi samazinājis plastmasas maisiņu patēriņu un ietaupījis naudu, jo nu jau labu laiku par veikala maisiņu ir jāmaksā.
    • Izmanto dabai draudzīgu veļas mazgāšanas līdzekli! Veļasmašīna, šķiet, ir katrā mājā, un nereti tā darbojas dienu un nakti. Mēs nevaram ietekmēt, cik tīrs mūsu bērns atnāks no bērnudārza vai rotaļām pagalmā, bet mēs varam izvēlēties, ar kādu veļas pulveri mazgāt drēbes. Vislabāk izvēlēties tādu, kas nesatur smaržvielas, optiskos balinātājus un fosfātus. Atceries: viss, ko tu izmazgā, nonāk tev pašam vai tavam bērnam mugurā.
    • Dzer krāna ūdeni! Ja vien iespējams, nepērc ūdeni pudelē, bet lieto krāna ūdeni. Iegādājies labu cietās plastmasas, stikla vai metāla ūdens pudeli un ņem savu ūdeni līdzi, uzpildi to uzticamās vietās. Mums ģimenē visiem ļoti garšo gāzētais ūdens, bet ievērojām, ka izlietoto pudeļu skaits ir dramatisks, tāpēc iegādājāmies gāzētā ūdens aparātu – lietojam krāna ūdeni un burbuļus taisām paši.

    Kā dzīvot zaļi pandēmijas laikā

    Nu jau gandrīz gadu dzīvojam Covid-19 pandēmijas ikdienā. Redzam, kā veikalos katrs pīrādziņš, bulciņa, maize un pat burkāns iepakots plastikāta apvalkā. Daži šausminās, publicē bildes sociālajos tīklos, daži samierinās, bet vēl kāds to pat neievēro.

    Šobrīd daudz lietu ir ārpus mūsu komforta zonas un kontroles. Dusmas vai pārmetumi to nemainīs. Arī laika taupīšana ir zaļa padarīšana. Ja jūtu, ka sāku satrausties par kaut ko, es varu iestrēgt un pazaudēt sevi.

    Tajos mirkļos ir labi apstāties, uzelpot un uzdot vienkāršu jautājumu: «Ko es varu darīt tieši tagad, lai to mainītu?» Ja atbilde ir neko, tad nav vērts par to uztraukties – turi savu apziņu tīru!

    Ja tavā pilsētā ir beziepakojuma veikals, turpini tajā iepirkties. Ja tavā pilsētā vai apkaimē ir tiešās pirkšanas pulciņš, pievienojies tam. Ja tāda nav, esi tas, kas to izveido. Tiešās pirkšanas pulciņā lielākā daļa preču ir bez iepakojuma, turklāt vietējā ražojuma un labas kvalitātes. Lielai daļai bail, ka būs obligāti jāiesaistās kā pārdevējam, kad pienāks tava kārta. Zinu, ka visos šādos pulciņos ir daudz vecāku ar maziem bērniem, un viņiem ir pienākumi, kas veicami arī attālināti no mājām, tādēļ šis darbiņš nebūs tik nepaveicams, kā var šķist, un tava dežūra, iespējams, būs vien reizi mēnesī (atkarīgs no tā, cik daudz cilvēku ir iesaistījušies tiešās pirkšanas pulciņā).

    Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais

    Es nāku no lielas ģimenes, man ir divas māsas. Tā kā esmu ģimenē jaunākā, man daudz kas tika no māsām un bija maz jaunu lietu. Vai es pārdzīvoju? Vai es jutos apdalīta? Nē, nemaz. Uzsākot skolas gaitas, dabūt māsas mugursomu bija tikpat liels notikums, kā iekāpt mammas augstpapēžu kurpēs. Tā bija kā sapņa Kad es izaugšu… piepildīšanās. Domāju, ka daudziem bērniem mūsdienās ir līdzīgi. Viņiem nav problēmu uzvilkt māsas kleitu, no kuras viņa ir izaugusi, vai lietot brāļa mugursomu. Bērna realitāte ir tāda, kādu mēs, vecāki, to veidojam. Bērniem nevajag visu jaunu, ir vērtīgi parādīt, ka lietas kalpo ilgi un tām ir iespējama otrā un trešā dzīve. To pašu mūsu ģimenē daru arī ar rotaļlietām.

    Tā kā mana mamma ir laba šuvēja (šuj prieka pēc, un izdodas izcili), viņa man bērnībā ierādīja, ka podziņas un āķīši ir derīgi arī pēc drēbju novalkāšanas. Mums bija pogu kaste un visādu drēbnieku nieciņu lāde – tā man savulaik bija vismīļākā rotaļlieta. Arī es tagad tā daru – kad kleita novalkāta vai bikses cauras tik ļoti, ka vairs nevar salāpīt, nogriežu pogas, noārdu rāvējslēdzēju, apģērbu sagriežu lupatās, kas noder vīram garāžā, vai uztaisu kleitas meitu lellēm. Arī tad, kad īsi pirms gulētiešanas lielā meita attopas, ka rīt mājturībā vajag dažādus audumus vai dzijas tamborēšanai, man ir, ko iedot.

    Ņem vērā!

    Izpēti, kādi ir Latvijā biežāk sastopamie eko marķējumi, un iepērcies droši. Informāciju meklē: www.zalabriviba.lv/ilgtspejigs-paterins/ekomarkejums/.

    Viltus zaļums un pseido zero waste

    Ne viss ir dabīgs, kam virsū Eco zīme. Līdzīgi kā viesnīcām zvaigznes, arī pārtikas marķējumi ir jānopelna. Tas nozīmē, ka ir jāsasniedz zināmi kvalitātes kritēriji, lai marķējumu atļautu izvietot uz iepakojuma. Eiropā šobrīd ir vairāk nekā 100 ekomarķējumu, pasaulē kopumā – vēl vairāk. Visus nekad nebūs pa spēkam atcerēties, tāpēc krāpnieki veikli pārveido esošos un lepni uzliek virsū savam produktam. Starp citu, mums tik zināmā Zaļā karotīte arī nav eko marķējums – tā ir nacionālās pārtikas kvalitātes zīme.

    Zaļā karotīte norāda, ka produkts ražots Latvijā, bet ne vienmēr tas nozīmē, ka tas ir izturējis eko standartu.

    Man šķiet, ka bezatkritumu jeb nulles atkritumu dzīve nav iespējama, ka tas ir gudri izdomāts sauklis, lai pamudinātu cilvēkus un palīdzētu viņiem saprast veselīgāku dzīves ceļu. Piemēram, ja iepakojums, kas vēlāk kļūst par atkritumu, nenonāk manās mājās, tas ir palicis kaut kur citur. Mūsdienās gandrīz viss, kas mums pieder, ko mēs valkājam, ar ko pārvietojamies, ko ēdam, kādreiz ir bijis paciņā. Arī šķietami izcilajā zero waste veikalā ir pircējam neredzamā puse – visi rieksti, rozīnes, milti, graudi, mazgāšanas līdzekļi tiek iepirkti no vairumtirgotāja, kas savu preci piegādā lielā plastmasas maisā vai konteinerā. Pat mūsu auduma maisiņš visdrīzāk ir bijis citā maisiņā, pirms nonāca pie mums. Pat ja es uzšuvu maisiņu pati, auduma baķis ir bijis ietīts lielā plēvē.

    Mēs varam tiekties uz absolūtu bezatkritumu dzīvi, bet sasniegt to izdosies tikai retajam.

    Vispatiesāk un vistuvāk nulles filozofijai cilvēks nonāk īstā, vietējā tirgū. Tādā mazpilsētas tirdziņā, kur visiem zināmā Antra pārdod savas mājas avenes, visi zina Zaigas tantes zeķes, vietējo zvejnieku ķertās zivis, pienu un biezpienu no kaimiņu Ineses… Gandrīz nekļūdīgi var pateikt, kā kurš produkts līdz tirgum atvests un kā uzglabāts. Tomēr tas vēl nav viss – nākamais solis ir nopirkt tik, cik spēj apēst, izlietot, novalkāt. Cik bieži mēs izmetam pārtiku tikai tāpēc, ka esam nopirkuši par daudz? Cik bieži sanācis iegādāties apģērbu, kas neder, bet domājam, ka kādreiz jau tomēr vilkšu, vai ir slinkums sūtīt atpakaļ? Es piesakos uz visiem iepriekš minētajiem gadījumiem.

    Mūsu ģimenē palīdz tas, ka plānojam ēdienreizes, skaidri zinot, kas tiks gatavots, cik dienām pietiks un kad jāplāno nākamais pirkums.

    Tagad ir izcili piemērots laiks šādai plānošanai, jo, iepērkoties internetā, vienmēr ir jāgaida. Tas liek padomāt, kas tiešām ir steidzams, kas nepieciešams, ko tikai gribas, bez kā var iztikt.

    Kā jau sākumā minēju, dzīve ir jādzīvo, nevis jāizcieš, tāpēc, ja kaut vienu no zaļajiem ieteikumiem izdosies ieviest savā ikdienā, tas jau būs apsveicami. Nosaki mazus mērķus, jo tos sasniegt ir vieglāk, bet gandarījums par paveikto dod spēku jauniem izaicinājumiem. Līdzīgi kā Rīga nekad nebūs gatava un Roma netika uzcelta vienā dienā, mums katram pašam jāizdomā, cik daudz varam paveikt, no kā esam gatavi atteikties, ko jaunu iemācīties, cik daudz laika tam veltīt, lai pasauli, kuru mēs lietojam, saglabātu un atstātu darba kārtībā arī saviem bērniem un bērnu bērniem.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+