• Šobrīd

    weather img

    Rīga +7°C

    Imunitāte ir tik svarīga

    Kā ar viedierīcēm nenodarīt pāri mazajām actiņām?

    Bērns un viedierīces
    Zane Kazāka
    23. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    ​​​​​​​Pandēmijas dēļ nu jau arī mazāko klašu skolēni zina, kas ir attālinātās mācības, un vecāki, lai iegūtu kādu mierīgāku brīdi sev, nereti arī mazākus bērnus pieradina pie ekrāniem. Bērni jau no mazotnes ikdienā izmanto viedierīces, tāda ir šī laikmeta neatņemama iezīme. Bet kā tas ietekmē acis? Stāsta eskperte Ineta Turka, oftalmoloģe Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

    Pēc piedzimšanas bērnam redzes asums ir tikai 3–5% pieauguša cilvēka redzes asuma. Mazam bērnam redzes funkcija uzlabojas un attīstās pamazām. Sākumā bērnam acs ir tālredzīga (hipermetropa) – tas nozīmē, ka maziem bērniem spēja fokusēties uz objektu ir labāka, ja tas atrodas tuvumā. 7–10 gadu vecumā acs kļūst emetropa jeb plusi izlīdzinās. Līdz ar to, ja mazs bērns sēž tuvu televizoram vai citam ekrānam, tas vēl neliecina par redzes problēmām. Arī grāmatiņu bērns ērtākas redzēšanas dēļ var skatīties, turot tuvu acīm. Bērnam pieaugot, šiem ieradumiem būtu jāmainās, un līdz 7–10 gadu vecumam attālumam starp objektu un acīm pakāpeniski ir jāpalielinās. Ja tas nenotiek, iespējams, tā ir tuvredzības (miopijas) pazīme.

    Kā adekvāti lietot viedierīces?

    Bērni dažādas viedierīces lieto jau no pašas mazotnes, bet pieaugušo uzdevums ir rūpēties, lai tas notiek atbilstoši un pēc iespējas veselībai nekaitīgi. Nepareiza un pārlieku ilga ierīču lietošana var radīt dažādas veselības problēmas – ne tikai redzes traucējumus, bet arī skeleta un muskulatūras bojājumus, kā arī psihoemocionālās veselības traucējumus.

    Jo mazāks bērniņš, jo mazāk nobriedusi ir viņa redzes sistēma un jo vairāk tā ir jāsaudzē.

    Acu ārsti un citi speciālisti iesaka bērniem līdz divu gadu vecumam viedierīces vispār nedot!

    Divu līdz sešu gadu vecumā ierīču lietošanu jācenšas ierobežot līdz vienai stundai dienā, šajā laikā ieskaitot pilnīgi visu veidu ekrānu laiku – gan TV, gan datora, gan viedtālruņa. Lielākiem bērniem ekrāna laikam būtu jābūt no vienas līdz trim stundām dienā.

    Tomēr laikā, kad skolēniem notiek attālinātās mācības un vecākiem mājās ir jāveic darba pienākumi (kad mazāki bērni nereti tiek nosēdināti pie kādas ekrānierīces), realitāte var stipri atšķirties no ieteikumiem. Tomēr ir paradumi, kurus ievērojot situāciju iespējams atvieglot.

    Vides pielāgošana

    Ja bērns ikdienā mācās pie datora vai citas ierīces, ir jāiekārto atbilstoša darba vide – lai ir pareizi izvēlēts galda un krēsla augstums. Krēslam jābūt tādam, kurā sēdēt ir ērti, lai ir, kur atbalstīt muguru, un lai pēdas pilnībā skar zemi. Jāpadomā arī par atbilstošu klaviatūras un peles novietojumu, lai samazinātu roku muskuļu slodzi un plaukstai būtu atbalsts. Tas viss ļoti ietekmē muguru un stāju, līdz ar to arī bērna kopējo veselību un pašsajūtu.

    Attālumam no acīm līdz ekrānam jābūt 45 līdz 75 cm, ekrāna augšējai malai jāatrodas acu augstumā vai nedaudz zemāk. Ļoti svarīgs ir apgaismojums – lai gaisma nespīd tieši acīs, lai tā nespīd uz ekrāna, lai neveidojas atspīdums ekrānā.

    Bērni dažkārt skatās telefonu vai planšeti, esot pusguļus, pussēdus vai citās dīvainās pozās. Jāatceras, ka jebkurai ekrānierīcei, kas tiek turēta rokās, jābūt rokas stiepiena attālumā no acīm. Esot guļus stāvoklī, šis attālums ir mazāks. Turklāt, ja bērns guļ nedabiskā pozā, nevajadzīgi tiek sasprindzināta arī kāda no muskuļu grupām. Īslaicīgi tas kaitējumu nenodara, bet jāraugās, lai bērns šādā pozā neatrodas ilgāk par 20 minūtēm.

    Veselīgi paradumi:

    • Ekrānierīču lietošanas laikā svarīgi ievērot pārtraukumus – ik pa 20 minūtēm 20 sekundes skatienam jābūt vērstam prom no ekrāna (vēlams vismaz sešu metru attālumā). Tas nozīmē skatīties ārā pa logu vai kaut uz otru istabas galu. Veroties tālumā, acis atslābinās un pēc pauzes atkal ir gatavas darbam tuvumā.
    • Būtisks acu veselības faktors ir arī mirkšķināšana. Neesot pie ekrānierīcēm, cilvēks mirkšķina acis vidēji 15–18 reižu minūtē. Bet, skatoties ekrānā, mirkšķināšanas biežums ir divreiz retāks. Līdz ar to asaru plēvīte savu funkciju vairs neveic tik labi, kā vajadzētu. Šī iemesla dēļ acīs var rasties diskomforta sajūta, sausums, nieze, bērni nereti to raksturo pat kā sāpes. Bērni var berzēt actiņas, tādēļ pauzēs jāatgādina, ka acis vairāk un straujāk jāsamirkšķina, lai palīdzētu atjaunot asaru plēvīti.
    • Svarīgas ir regulāras kustības svaigā gaisā – tas palīdz samazināt tuvredzības risku, kā arī ietekmē redzes veselību kopumā. Pētījumos ir pierādīts: lai acis justos labi, vismaz divas stundas dienā jāpavada svaigā gaisā dabiskā apgaismojumā.

    Kā vēl rūpēties par acīm ikdienā?

    Bērniem ir noteiktas obligātās veselības pārbaudes acīm – gada vecumā, triju gadu vecumā, kā arī neilgi pirms skolas gaitu sākšanas. Uz tām bērns noteikti ir jāaizved. Ja šajās pārbaudēs tiks pamanītas kaut mazākās aizdomas par novirzēm no normas, acu ārsts ieteiks pārbaudīt redzi atkārtoti un nepieciešamības gadījumā koriģēs redzi ar brillēm.

    Dažkārt vecāki domā, ka briļļu lietošana agrīnā vecumā redzi tikai bojā, taču nevajag baidīties no briļļu nēsāšanas. Brilles bērnam palīdzēs gan ikdienā skaidri redzēt, līdz ar to arī acīm atbilstoši funkcionēt, gan actiņām un smadzenēm iemācīties redzēt. Acs ir orgāns, kas uztver informāciju, bet īsto redzēšanas funkciju realizē smadzenes, interpretējot informāciju, ko tās saņem no redzes orgāna. Tas nozīmē – ko un kā mēs redzam, nosaka un regulē smadzenes. Ja līdz 7–10 gadu vecumam nelabo acs saskatīto, vēlāk dzīves laikā bērns pareizi redzēt vairs neiemācīsies.

    Bērna vecums šajā gadījumā ir ļoti būtisks. Ja, nēsājot brilles, redze uzlabojas, šie uzlabojumi līdz septiņu gadu vecumam ir jānostiprina.

    Dažkārt ir situācijas, kad viena acs redz labāk nekā otra. To sauc par ambliopiju jeb, tautas valodā runājot, par slinko aci. Tad speciālists ieteiks labāk redzošo actiņu aizlīmēt ciet ar speciālu plāksteri (oklūderu), šādi stimulējot un liekot strādāt sliktāk redzošajai acij. Te ļoti svarīgs ir komandas darbs, lai, kopā strādājot gan acu ārstam, gan optometristam, gan vecākiem, gan bērnam, palīdzētu slinkajai actiņai redzēt labāk. Ne vienmēr ir viegli pierunāt bērnu piekrist tam, ka viena acs tiek aizlīmēta ciet. Tādēļ Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Acu slimību klīnikā ir pieejams arī redzes pedagogs, kas pamāca un iedrošina vecākus, kā sadarboties ar bērnu, lai izdotos redzi uzlabot, cik vien tas ir iespējams.

    Svarīga novērošana

    Vecākiem arī starp obligātajām redzes pārbaudēm ik pa laikam būtu jāpievērš uzmanība bērna acīm. Bērni visbiežāk par redzes traucējumiem paši nesūdzas, bet vecāki var pamanīt uzvedības vai citas izmaiņas. Piemēram, ja vecāki ievēro, ka bērns šķielē vai actiņas nestāv taisni, noteikti jādodas uz konsultāciju pie acu ārsta. Dažkārt bērns ieskrien durvīs vai mēbeļu stūros, iespējams, ne jau neuzmanības dēļ, bet tāpēc, ka neredz tik labi vai skaidri. Var būt arī tā, ka mazais sūdzas par to, ka nejūtas labi, piemēram, ka acis miglojas, pārmērīgi asaro vai ir radusies pastiprināta jutība pret gaismu, lūdz slēgt ārā gaismu, aizvērt aizkarus. Jebkurā gadījumā kavēties nevajadzētu, un bērns jāaizved vizītē pie acu ārsta.

    Vai, samazinot laiku, kas pavadīts pie ekrāniem, redze uzlabosies?

    Protams, ja vien tas ir iespējams, ierīču lietošanas laiks ir jāsamazina līdz speciālistu ieteiktajam ilgumam, kā arī jārūpējas par regulāru došanos ārā, jāatgādina par acu mirkšķināšanu. Ja pārmērīgas ekrānierīču lietošanas dēļ redze tiešām ir pasliktinājusies, ekrāna laiku samazinot, kādam bērnam acis spēs pielāgoties un redze pēc kāda laika atkal uzlabosies, citam diemžēl ne. To nosaka ļoti individuāli faktori, tajā skaitā iedzimtība. Bērnu acis ir ļoti elastīgas, un viņi kopumā ir spējīgi mainīties un augt, bet pateikt, kā tieši notiks redzes funkcijas attīstība, nav iespējams. Tādēļ vecākiem īpaši jāseko līdzi tam, lai ikdienā darītu visu iespējamo acu veselības labā.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Stiprini imunitāti!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+