Jāņabērnu rotaļas un danči jautrākiem Līgo svētkiem

Lielais Jānis, mazais Jānis

Sastājas divos apļos, iekšējā un ārējā. Vislabāk, ja vienā puiši, otrā meitas. Uz pirmo dziesmas rindiņu apļi pretējos virzienos iet uz riņķi, uz otro rindu kāds no iekšējā apļa pārcērt ārējo, izved savu virteni ārpusē, apļi mainās vietām, un viss sākas no gala. Piedziedājumu dzied tikmēr, kamēr apļi pagūst samainīties. Un virteni katru reizi ved cits jāņabērns. Rotaļas jēga? Vīrišķais spēlējas ar sievišķo.

Lielais Jānis kalniņā strīķē
savu izkaptiņ’, (2 x)
Trin, Jānīt, trin, Jānīt, trin,
Jānīt, izkaptiņ’! (2 x)
Ja tu labi neiztrīsi, izkaptiņa
nekodīs! (2 x)
Trin, Jānīt, trin, Jānīt, trin,
Jānīt, izkaptiņ’! (2 x)

Mazais Jānis lejiņā taisa savu
stabulīt’. (2 x)
Tais’, Jānīt, tais’, Jānīt, tais’,
Jānīt, stabulīt’! (2 x)
Ja tu labi netaisīsi, stabulīte
neskanēs! (2 x)
Tais’, Jānīt, tais’, Jānīt, tais’,
Jānīt, stabulīt’! (2 x)

Citi lasa

Santa.lv

Slavenības

Aizdomīga garāmgājēja nepatīkami pārsteidz Katy Tindemark, kad viņa muzicē uz ielas

Ziņu aģentūra LETA

In memoriam

Mūžībā aizgājis Igors Šuvajevs – filozofs un komponista Imanta Kalniņa znots

Marta Kalniņa

Skandāls

Ar ko patiesībā auto meņģējās bijušais mērs Lasmanis? Policijā nonācis jauns iesniegums

Meitenīte, zilacīte, patur’
Jāņa stabulīt’! (2 x)
Tur’, meitiņ, tur’, meitiņ, tur’,
Jāņa stabulīt’! (2 x)
Ja tu labi neturēsi, stabulīte
neskanēs! (2 x)
Tur’, meitiņ, tur’, meitiņ, tur’,
Jāņa stabulīt’! (2 x)

Pēterīts ar Miķelīti

Visi sastājas pa pāriem divās paralēlās rindās – puiši meitām pretī. Uz pirmo pantiņu abas rindas divreiz sanāk kopā un atkal attālinās. Tad uz piedziedājumu pirmais pāris abām rindām pa vidu dodas uz rindu galu. Te nu vieta dancotāju improvizācijai – viens pāris lec galopā, cits izgriežas ar visiem elkoņos, cits izgudro pietupienus vai pārskrējienus. Tā, kamēr visi pāri izgājuši. (Šis ir vienkāršais rotaļas variants. Ir arī sarežģītāki!)

Šurp, Jāņa bērni, dziedāsim tīrumā!
Dziedāsim skaņi līdz vēlam vakaram!

Piedziedājums:

Pēterīts ar Miķelīti abi gāja bekas lauzt,
Nevar, nevar, nevar, nevar,
nevar bekas kustināt!

Savas acis izraudāju

Atkal visi sastājas pretī divās paralēlās rindās, bet viens dancotājs paliek rindas priekšā. Rotaļnieki sadod rokas rindās, un, kamēr dzied pantiņu, dejo, pa diviem soļiem panākot viens otram pretī un atkal attālinoties. Piedziedājumā rotaļnieki sadod rokas pa pāriem viens otram pretī jumtiņā, vidū atstājot brīvu celiņu. Nu vieninieks skrien tam cauri un pa ceļam paķer no kāda pāra meitu. Bez meitas palikušais puisis pa ārpusi pārskrien uz rindas priekšgalu, un viss sākas no gala.

Savas acis izraudāju,

Tēvam cūkas ganīdam’.

Piedziedājums:

Tā tas bija pērnruden,
tā būs arī šoruden.

Paldies saku Dieviņam,
ka pa vienai projām nes.

Nu ir vaļas Rīgā braukt,
un pa ielām pastaigāt.
Rīgā, Rīgā, Jelgavā,
Pēterburgā, Maskavā.

Danči līdz rītam

Kad nakts iet uz rītu un kaut kur austrumos savam uznācienam gatavojas ausma, laiks dančiem. Vislabāk, ja palaimējies ar īstu muzikantu. Bet var izlīdzēties ar ierakstītu mūziku un dziedāt līdzi arī paši! Un tas nekas, ka teksts beidzas, ja iepaticies dancot, dzied visu no gala, cik tik vēlas.

Cūka driķos

Līksma lecamā deja. Dancotāji sadodas aplīšos pa četri un uz apļa vidu lec palēciena solī – vispirms ar labo, pēc tam ar kreiso kāju uz priekšu. Piedziedājumā sadodas dzirnaviņās (visiem vidū sadota kreisā roka, nākamajā rindiņā maina virzienu un sadod vidū labo roku) un lec pa apli. Var improvizēt un piedziedājumā pa pāriem lēkt galopu, polku vai ko citu.

Cūka driķos, cūka driķos,
sivēntiņi kāpostos (2 x)

Visi saka, visi saka:
mana sieva laiska.
Lai ir laiska, ka tik skaista,
ka tik labi danco!

Pankūkdancis

Cepa, cepa, cepa, cepa māte
pankūkas. (2 x)

Piedziedājums:

No rītiņa līdz vakaram,
Cepa, cepa, cepa,
cepa māte pankūkas. (2 x)

(Tālāk turpina, nākamajos pantos frāzes māte pankūkas vietā liekot – biezpiena pankūkas, plānās pankūkas, kartupeļu pankūkas, ābolu pankūkas utt.)

Priecīgs dancis, īpaši tad, kad dancotāji iemanījušies veikt meitu skaisto pārlēcienu. Jāņabērni sadodas rokās pa pāriem un sastājas rindā – pāris aiz pāra. Tad visi, rokās turoties, dejo uz priekšu: divi trīssoļi polkas ritmā un četri parastie soļi. Atkārto to divreiz. Tad to pašu atmuguriski atpakaļ.

Piedziedājumā viens otru sadotajās rokās divreiz pievelk un atlaiž. Pēc tam meita ar pusotra apgrieziena pārlec puisim otrā pusē. To pašu atkārto, un šoreiz meita ar griezienu atgriežas puisim pie kreisās rokas.

Zaglis

Dejot var pie dažādiem meldiņiem ar valša ritmu. Šis dancis jāiekombinē uz dancošanas beigām.

Visi sastājas pāros, viens puisis paliek lieks – tas būs zaglis. Sākumā dejo valsīti, tad sastājas divos apļos, meitu aplis iekšpusē. Meitas skrien pa apli pulksteņa rādītāja virzienā. Zaglis tikmēr iejūk starp puišiem, noskata vienu meitu un ķer ciet.

Kad zaglis meitu nozadzis, muzikanti pārtrauc spēlēt un arī pārējie puiši ķer pa meitai. Kurš paliek bešā, tas ir zaglis nākamajā tūrē.

Pāris reižu izdejo tāpat un nozagtās meitas atgriežas pie pārējām, bet trešajā tūrē sākas īstā ķeršana. Tad zaglis nozagto meitu ved ārā no apļa un abi vai nu paliek skatīties, vai dodas papardēs. Viss beidzas, kad noķerta pēdējā meita.

Pastalnieki

Pāri sastājas aplī, viens otram pretī, sievas iekšpusē. Tad katrs, pret savu partneri stāvot, sper vienu soli ar labo kāju pa labi un pēc tam vēl pāri pieliek kreiso kāju, un atpakaļ. Tad tāpat sper soli pa kreisi un pēc tam liek pāri labo kāju, un atpakaļ. Tad sasit plaukstas un apgriežas uz riņķi.

Piedziedājumā vai nu saķeras elkoņos un griežas, vai kā Kurzemes Pastalnieku variantā – pāri sadod izstieptas rokas kā polonēzē un soļo: divus soļus uz priekšu un divus atpakaļ.

Tūdaliņ, tāgadiņ, pastalnieki danco.
Cits ar kurpēm, cits ar vīzēm,
cits ar basām kājām.

Es ar būtu līdzi lec’s,
man tā kurpe pušu.
Ņem to siksniņ, sien to kurpīt,
lec tiem citiem līdzi!

Aiva Kanepone

Svētki

Aplīgošanas dziesmas, ko dziedāt pašiem un mācīt bērniem