Īkstītis vai garā pupa? Cik garš izaugs bērns?

Bērna augšana
Dace Rudzīte
4. jūnijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Freepik
Kāda saistība bērna dienas režīmam un slodzei ar viņa garumu? Izrādās, vistiešākā, jo nepārtraukti noguris bērns arī slikti aug! Konsultē IVETA DZĪVĪTE-KRIŠĀNE, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārsts, bērnu endokrinologs, pediatrs.

Vainīgi ne tikai gēni

Bērna augšana ir sarežģīts process, kuru ietekmē daudzi faktori. To, cik garš izaugs bērns, nosaka ne tikai ģenētiskais materiāls – vecāku un vecvecāku garums, bet arī grūtniecības laiks, bērna veselība, uzturs, vide, kurā mazulis aug un citi faktori. Garumu ietekmē pat tas, kā bērns iedzīvojas bērnudārzā un skolā, vai viņam ir siltas attiecības ar vecākiem, vai varbūt viņa mamma un tētis strādā ārzemēs, un bērns ir spiests palikt ar vecvecākiem, tantēm un onkuļiem, ko viņš dziļi iekšēji pārdzīvo, un arī tas ietekmē viņa augšanu. Lai gan lielākoties īsiem vecākiem ir īsi un gariem vecākiem – gari bērni, Iveta Dzīvīte-Krišāne skaidro, ka arī vecāku augumu ietekmējuši daudzi faktori – viņu attīstība grūtniecības periodā, piedzimšanas garums, viņu augšanas temps, uzturs, slimības, kas var ietekmēt garumu. Līdz ar to vecāku garums ne vienmēr ir rādītājs tam, kāds ir konkrētā bērna optimālais garums, kādā viņam būtu jāizaug.

Pastāv pētījumi, kas apliecina, ka ķermeņa aprises bērns manto no mammas, bet garumu – no tēta.

Iveta Dzīvīte-Krišāne uzskata, ka tas tomēr ir individuāli, turklāt zēniem un meitenēm atšķirīgi. Zēns garumu varētu mantot no tēta, jo viņš ģenētiski ir saņēmis Y hromosomas fragmentu un citas pazīmes no tēva, taču ļoti svarīgs ir arī pirmais laiks pēc apaugļošanas, kad dalās molekulas un šūnas, kas nosaka, no kura vecāka ko bērns pārmanto. Ārējais izskats, augums, iespējamais svars bērnā tiek ģenētiski ielikts jau pirmajās nedēļās pēc apaugļošanas, taču iedzimtību dzīves laikā ietekmē arī visi iepriekš minētie faktori. Ja tie ir bērnam labvēlīgi, viņa augšana ir optimāla un bērns izaug tik garš, cik viņam būtu jāizaug. Ja kaut kas noiet greizi, bērns, protams, aug, taču ne tajā tempā un garumā, kāds viņam būtu optimāli no dabas paredzēts.

Bērna garumu ietekmē

  • Grūtniecības periods un tas, kā bērniņš attīstās mammas vēderā – vai mamma pietiekami ēd, vai viņai ir kādas hroniskas slimības, kas ietekmē viņas un tajā skaitā mazuļa veselību, vai mammai nav asinsrites traucējumi un bērns saņem visu nepieciešamo u.c. Ja mazuļa attīstība ir kavēta, ja viņš dzimis priekšlaikus vai grūtniecības laikam neatbilstoši zemu svaru, viņam jau grūtniecības laikā ielikta nosliece uz to, ka augšanas temps būs palēnināts arī turpmākajā dzīvē.
  • Vai bērniņš piedzimis ar veselu skeletu, vai viņam nav iedzimtas kaulu attīstības anomālijas.
  • Vai bērns kopš dzimšanas uzņem pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu: māmiņas pienu, vitamīnus, minerālvielas.
  • Normāli vielmaiņas procesi, endokrīnās sistēmas un daudzu citu hormonu darbība.
  • Jebkura hroniska slimība, piemēram, celiakija, smaga astma, reimatoloģiskās, onkoloģiskās, nieru slimības.
  • Pietiekama fiziskā slodze – arī tā ietekmē bērna augšanu.
  • Atbilstoša un veselīga emocionālā vide, kurā bērns aug. Augšanas aiztures iemesli var būt saistīti ar psiholoģisko stresu, piemēram, vecāki devušies strādāt uz ārzemēm, mamma un tētis nepārtraukti strīdas. Bērns par to nesūdzas, jo pārdzīvo iekšēji, bet iekšējie pārdzīvojumi atstāj nopietnu ietekmi arī uz augšanu.
  • Lai gan nav veikti pietiekami plaši pētījumi, pastāv pieņēmums, ka arī daudzas E vielas, ģenētiski modificētā pārtika un piesārņotais gaiss, ko bērns ir spiests elpot, arī ietekmē augšanu.

Arvien garāks!

Pēc piedzimšanas bērniņš nav jāmēra katru dienu, lai tikai pārliecinātos, ka viņš aug, taču reizi mēnesī pirmajā dzīves gadā tas gan jādara. Par to, ka viss ar mazuļa garumu ir kārtībā, liecina augšanas dinamika. Proti, katrā mērīšanas reizē mazais pastiepies garāks. Vislabāk, ja bērna ārstam ir mazuļa augšanas līkne, pēc kuras var novērtēt augšanas dinamiku un redzēt, kā viņš aug, vai augšanas temps nav mazinājies. No gada līdz četru gadu vecumam bērnu mēra vidēji reizi pusgadā, vēlāk – reizi gadā, ja iepriekš nav konstatētas kādas problēmas, kuru dēļ bērniņš jāmēra biežāk.

Vienlaikus Iveta Dzīvīte-Krišāne uzsver, ka katrs bērns ir individuāls, tāpēc arī augšanas un attīstības procesi katram ir atšķirīgi. Līdz ar to visus bērnus nedrīkst salikt vienā rāmī, un visiem puikām un meitenēm nav jāizaug vienādā garumā! Auguma mērīšanas un bērniņa svēršanas mērķis ir atklāt iespējamās slimības, lai novērstu to ietekmi uz bērna augšanu un lai viņš netraucēti varētu augt tā, kā viņam jāaug.

Optimālais augšanas temps

  • Pirmajā dzīves gadā bērns izaug 18–25 cm
  • Otrajā gadā 10–13 cm
  • Trešajā gadā 7,5–10 cm
  • Trīs gadus pirms pubertātes augšana samazinās 5–6 cm gadā
  • Pubertātes periodā augšanas lēciens var sasniegt vairāk nekā 10 cm gadā.

Vecākus var pāraugt!

Lielākoties tā ir – ja vecāki ir neliela auguma, arī viņu bērni nebūs gari! Taču, iespējams, mammai vai tētim bijusi kāda varbūt pat nenoskaidrota kuņģa zarnu trakta problēma, varbūt celiakija, kas nav pamanīta un kuras dēļ viņi nav izauguši. Ja bērnam arī ir kāda veselības problēma, kuru izdodas atklāt un savlaicīgi novērst, viņš vecākus var arī pāraugt. Ja vecākiem ar veselību viss kārtībā un nelielais augums ir ģimenes īpatnība, arī bērns būs neliela auguma – tā, kā daba vēlējusi būt. Tieši tas pats attiecas uz gariem cilvēkiem.

Ja abi vecāki ir gari un ja vēl vecvecāki ir gara auguma, arī bērns būs garš, tikai jautājums, cik daudz viņš pastiepsies.

Tomēr Iveta Dzīvīte-Krišāne uzsver, ka gara auguma pamatā var būt kāda slimība, piemēram, kāds ģenētiskais sindroms, hormonālas problēmas, kad pārāk daudz izdalās augšanas hormons. To savlaicīgi atklājot un ārstējot, augšanu var nobremzēt. Līdz ar to, ja mammas augums ir virs vidējā Latvijas rādītāja, kas ir ap 1,65 centimetri, sievietei ieteicams apmeklēt ārstu un pārbaudīt veselību. Ja viss kārtībā un viņai piedzimst mazulis, bērniņš nav jāved pie ārsta un jāizmeklē, bet jāskatās, kā viņš aug. Ja rodas aizdomas par pārāk strauju (vai pārāk lēnu) augšanu, izmeklējumus var veikt, sākot no trīs gadu vecuma.

Atšķirībā no īsāka auguma īpašniekiem, garajiem bērniem pastāv iespēja dzīves laikā saskarties ar mugurkaula problēmām, stājas vājumu, skoliozi. Tāpēc gariem cilvēkiem dakteri iesaka sekot līdzi savai stājai, ik pa laikam apmeklēt ārstniecisko masāžu, lai stiprinātu muskulatūru. Ja bērns pārdzīvo savu auguma garumu, var palīdzēt psihologs, psihoterapeits.

Bērns aug miegā

Tā ir taisnība – bērns tiešām aug miegā! Tam ir fizioloģisks izskaidrojums, jo visiem hormoniem, tajā skaitā augšanas hormonam, ir izteikts dienas bioloģiskais ritms. Zinātniskie pētījumi apliecina, ka augšanas hormons visvairāk izdalās laikā no plkst. 23 līdz 1 naktī, turklāt šajā laikā bērnam jau jābūt dziļajā miega fāzē (tātad gultiņā jābūt vismaz stundu pirms plkst. 23). Tāpēc vēlīnie datorsēdētāji un multfilmu skatītāji labi izaugt nevar, jo šajā laikā neatrodas gultiņā. Doties gulēt līdz plkst. 23 būtu svarīgi vismaz līdz laikam, kamēr bērns aug, un tas ir līdz brīdim, kad slēdzas kaulu zonas. Laiks, kad tas notiek, katram ir savs, atkarībā no tā, cik agrīni bērnam sākas un beidzas pubertāte. Piemēram, ja meitenei 11 gados sākas mēnešreizes, tad, apmēram, pēc trīs četriem gadiem augšana apstājas. Jo agrīnāk bērnam sākas pubertāte, jo kaulu zonas slēdzas ātrāk, un viņš pārstāj augt. Agrīna dzimumnobriešana veicina to, ka bērns kādā brīdī pastiepjas krietni garāks par saviem vienaudžiem, taču rezultātā viņš tāpat izaug savā optimālajā garumā, jo viņam slēgušās augšanas zonas.

Kad nepieciešams ārsts

  • Ja augšanas dinamika pēkšņi apstājas, ja bērns gada laikā nav paaudzies vispār, tas ir nopietns signāls, ka jādodas pie ārsta un bērns jāizmeklē. Pēkšņa augšanas apstāšanās var liecināt par jebkuras orgānu sistēmas nopietnu slimību, hormonāliem traucējumiem. Vispirms ģimenes ārsts izvērtē, vai bērnam nav, piemēram, smaga anēmija, gastroenteroloģiska slimība un tad nosūta pie speciālista atkarībā no pamata slimības, kas arī ir augšanas traucējuma cēlonis. Kad sāk ārstēt pamata slimību, piemēram, mazasinību, celiakiju, uzlabojas arī bērna augšanas temps.
  • Pie ģimenes ārsta jādodas arī tad, ja bērniņš garumā stiepjas pārāk lēnām. Bērniem virs gada vecuma par sliktu augšanas tempu uzskata, ja viņš izaug mazāk par četriem centimetriem gadā. Lai pareizi novērtētu bērna garumu, jāskatās kopumā garums un svars, jo šie abi rādītāji iet roku rokā – ja bērns slikti ēd, slikti ņemas svarā, līdz ar to viņa augums ir proporcionāls viņa svaram.
  • Statistiski biežāk augšanas traucējumi skar zēnus, bet meitenēm (apmēram vienai no 2500–5000) var būt Tērnera sindroms – ģenētiska patoloģija, kuras gadījumā divu dzimumhromosomu vietā ir viena. Hromosomu izmaiņu rezultātā slikti attīstās olnīcas un dzemde, nav normāla pubertāte un līdz ar to atpaliek arī augšana. Tāpēc šī slimība ir jāārstē, jo tā var radīt paliekošas sekas – reproduktīvās veselības problēmas, kā arī citas slimības.

Svarīgais augšanas hormons

Lai gan augšanas procesu regulē praktiski visu hormonu savstarpējā mijiedarbība, vislielākā loma šajā procesā ir augšanas hormonam. Tas ne tikai nodrošina augšanu, bet arī muskuļu masas veidošanos, muskuļu stiprumu, ietekmē vielmaiņu, palīdz sadalīt taukus, kavē lieko tauku šūnu veidošanos. Līdz ar to šis hormons nepieciešams ne tikai, lai bērns izaugtu, bet arī, lai viņam būtu normāli vielmaiņas procesi, kas ir svarīgi visu mūžu. Interesanti, ka augšanas hormons cilvēka organismā izdalās visu dzīvi, arī 80 gadu vecumā, nodrošinot fizioloģisko vielmaiņas procesu.

Vairāk nekā 100 bērniem Latvijā ir augšanas hormona deficīts, kas nozīmē, ka viņu organismā augšanas hormons neizdalās pietiekamā daudzumā. Ja, speciāli izmeklējot bērnu, gūts apliecinājums par augšanas hormona deficītu, viņu ārstē dodot šo hormonu medikamentu veidā.

pastiept garāku?

Ja bērns ir vesels kā rutks, taču paīsa auguma, vai iespējams ietekmēt viņa garumu? Iveta Dzīvīte-Krišāne pārliecināta, ka veselam bērnam vienkārši jāļauj izaugt tik garam, cik daba viņam vēlējusi būt. Vienlaikus jārūpējas par to, lai bērnam būtu iespēja augt, un to var darīt sekojot līdzi, vai viņš savlaicīgi aiziet gulēt un pietiekami izguļas, vai viņš pilnvērtīgi ēd, sevišķi pusaudzis, vai viņš saņem kalciju un D vitamīnu, vai bērnam ir pietiekama fiziskā slodze, vai viņš visu dienu šķību muguru nosēž pie datora, vai bērnam ir psihoemocionālais komforts un vai viņš nav pārslogots, staigājot no pulciņa uz pulciņu. Ja bērns atrodas nepārtrauktā nogurumā, arī viņa vielmaiņa un augšanas process tiek kavēts.

Ņem vērā!

Vairāk informācijas meklē interneta mājaslapā esaugu.lv – šeit atrodams arī augšanas kalkulators, ar kura palīdzību iespējams aprēķināt, vai bērns stiepjas atbilstoši savam vecumam.

 

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs

Santa+