Rīga 0°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Hemoroīdi man nekad nebija traucējuši – biju tikai garāmejot par tiem lasījusi. Viss mainījās pēc otrajām dzemdībām – tās bija samērā ātras, dabūju tikai mazu plīsumu, ko sašuva. Nākamajās dienās viss lejasgals sāpēja, apsēsties bija neiespējami, bet mazgājoties sataustīju pie dibena plūmes lieluma bumbuli, ko pati uzskatīju par pēcdzemdību tūsku. Izrakstoties tiku pārbaudīta, un daktere vēsā balsī konstatēja: «Jums ir hemoroīds!» Es iepletu acis pārsteigumā un oponēju: «Kā?! Man nekad tādi nav bijuši!» «Tagad ir!» sausi noskaldīja daktere un sāka rakstīt smērus, zāles un svecītes. Izrādās, tā pēc dzemdībām esot bieža parādība.
Arī es biju reizē ar bērnu piedzemdējusi hemoroīdu.
– Kāda bija iekaisušo hemoroīdu sākotnējā ārstēšana?
– Lietoju dakteres izrakstīto Detralex, Troxevasin ziedi un Procto-Glyvenol svecītes, bet to, ka nekļūs labāk, sapratu ātri – dzemdību kontrakcijas salīdzinājumā ar hemoroīda sāpēm šķita kā saldas atmiņas. Sāpēja pieceļoties, sāpēja, barojot bērnu, sāpēja, pat dziļāk ieelpojot… Tāpēc jau pāris dienas pēc izrakstīšanās no dzemdību nodaļas pierakstījos pie proktologa. Diemžēl nedēļa bija jāgaida rindā. Pat sāka šķist, ka skoroplodnaja plūme pamazām pavēršas par aliču, bet vizītē pie proktologa atklājās, ka ārējais hemoroīds ir trombozēts, pildīts ar asins recekļiem – no kā arī tās šaušalīgās sāpes.
– Kā ārstē trombozētu hemoroīdu?
– Man piedāvāja veikt manipulāciju, ko sauc par incīziju, – iegriezt mezglā un izvadīt tā saturu. Procedūra bija ļoti ātra – ap mezgliņu tika iespricēta vietējā anestēzija ar lidokaīnu, un, man pat nemanot, ārsts izdarīja visu, ko vajadzēja, un uzlika pārsēju. Tikai, braucot mājās, mana vienīgā doma bija – kaut tik nepietaisītu bikses, jo dibenu nejutu nu nemaz.
Kad anestēzija sāka iziet, brūce, protams, sāpēja, bet tās bija labās sāpes, jo zināju, ka dzīst.
– Kādi norādījumi bija jāievēro pēc hemoroīdu ārstēšanas?
– Vēl mēnesi pēc procedūras bija jālieto Detralex tabletes – pa divām divas reizes dienā, divas nedēļas jāsmērē dupsī recepšu ziede Doloproct un jātaisa zilo graudiņu sēdvanniņas, no kurām, starp citu, mans dibens ieguva neveiksmīga iedeguma krāsojumu.
Bet tas bija nieks, jo ādiņa, kas bija palikusi pāri no pārgrieztā mezgla, ar laiku ierāvās atpakaļ dibenā, un jau pēc divām nedēļām varēju sēdēt uz cietas virsmas bez sāpēm.
Vēl, pateicoties hemoroīdam, iemācījos ēst sarkanās bietes un linsēklas, jo regulāra un mīksta vēdera izeja ir ļoti svarīga, lai problēma atkal nesaasinās.
