Vitamīni grūtnieces un topošā bērniņa veselībai

Grūtniecība
Elīna Kondrāte
24. oktobris, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Pirmajā gaidību trimestrī, kad auglis dzemdē vēl tikai veidojas un sievietes organismu skar lielas pārmaiņas, pilnvērtīgai olbaltumvielu, minerālvielu un vitamīnu devai ir īpaši svarīga nozīme. Konsultē Dace Matule, ginekoloģe, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas viceprezidente.

Palīdz gan mammai, gan mazulim puncī

Sabalansēti vitamīnus ieteicams lietot visu grūtniecības laiku, jo tā var ievērojami samazināt iespējamos attīstības traucējumus gaidāmajam mazulim. Savukārt topošajai mammai vitamīni stiprinās organismu, kas būs svarīgi arī dzemdībās un pēcdzemdību periodā. «Vitamīns ir kā mazs karavīriņš, kas sargā sievieti un augošo bērniņu. Īpaši situācijās, kad ir vēl kādi blakus faktori, kas var ietekmēt veselību, piemēram, ja grūtniece ir veģetāriete vai vegāne, ja sievietei ir laktozes nepanesība, ja ir daudzaugļu grūtniecība vai arī grūtniece pati vēl ir augoša pusaudze. Vitamīniem ir būtiska loma arī tad, ja pirmajā gaidību trimestrī grūtniecei ir izteikta toksikoze, slikta pašsajūta, ēšanas traucējumi, minerālvielu uzsūkšanās problēmas vai zarnu darbības traucējumi,» stāsta Dace Matule.

Ja grūtniecība iestājas brīdī, kad sievietes organismā vitamīnu ir maz, un, piemēram, sākas rudens vai ziema, kas ir aktīvs vīrusu laiks, topošā mamma var saslimt ļoti smagi.

Tāpēc pilnvērtīga vitamīnu uzņemšana (īpaši D vitamīna), ietekmē to, cik spēcīgi sievietes organisms spēj pretoties vīrusiem. Tāpat vitamīni rūpējas, lai augošais bērniņš attīstītos iespējami labāk un tāpēc jau pirmajā vizītē pie ārsta parasti grūtniecei tiek nozīmētas asins analīzes, lai apzinātu esošās vitamīnu rezerves un daudzumu organismā un izvērtētu, vai ir kādi vitamīni, ko būtu nepieciešams uzņemt papildus.

Sāc ar folskābi

Dace Matule uzsver, ka pats galvenais vitamīns topošā mazuļa attīstībai grūtniecības pirmajos mēnešos ir folskābe, kas nepieciešama imūnsistēmas, sirds un asinsvadu sistēmas normālai attīstībai un darbībai. Folskābes lietošana ievērojami samazina nervu caurulītes attīstības un autisma risku gaidāmajam mazulim. «Es folskābi ieteiktu aptiekās pārdot kopā ar grūtniecības testiem, jo tā ir ļoti svarīga mazuļa attīstībai, īpaši pirmajā grūtniecības trimestrī, kad notiek dzimumšūnas dalīšanās un sāk veidoties nervu caurulīte.

Vislabāk, ja folskābi sieviete sāks lietot mazās profilaktiskās devās, 400 mikrogramus dienā, jau plānojot grūtniecību – vismaz trīs mēnešus pirms tā iestājusies.

Un noteikti tas jāsāk darīt brīdī, kad sievietei kavējas menstruācijas un ir nojauta par grūtniecību,» iesaka speciāliste. Folskābe ir dārzeņos, pilngraudu produktos, olās un riekstos, taču tikai ar veselīgu uzturu vien pietiekamā daudzumā to uzņemt nevar, tāpēc nepieciešams lietot arī aptiekā nopērkamo folskābi.

Ja trūkst dzelzs

Otrs svarīgākais elements, kas topošās mammas organismam ir ļoti nepieciešams visas grūtniecības laikā, ir dzelzs. Tā apgādā ar skābekli gan topošo māmiņu, gan bēbīti. Dzelzs trūkums var radīt anēmiju – var rasties galvassāpes, apātija un pavājināties imunitāte, tāpēc tās trūkums grūtniecei var izpausties kā pastiprināts nogurums vai bezspēks. Tāpat, ja pazeminās hemoglobīna līmenis, bērniņš var kļūt nemierīgs, pastiprināti kustēties, tāpēc savīties nabassaitē. Ja grūtniecības laikā sievietei trūkst dzelzs, bērns nesaņem pietiekami daudz skābekļa, un tas var ne tikai ietekmēt māmiņas pašsajūtu, bet arī izraisīt priekšlaicīgas dzemdības un pat mazuļa attīstības traucējumus. Tāpēc, iestājoties grūtniecībai, sievietei būtu ieteicams noteikt hemoglobīna un feritīna līmeni asinīs un sekot tam līdzi visu grūtniecības laiku.

Vitamīnu avots – veselīgs uzturs

Ja grūtniece nesirgst ar kaitēm, kas kavē vitamīnu uzsūkšanos organismā, dabiskos vitamīnus pilnvērtīgi var uzņemt ar veselīgu pārtiku – dārzeņiem, kvalitatīvu gaļu, zivīm, lauku olām, piena produktiem, un ogām, kuras ir bagātas ar C vitamīnu. Ja uzturs nebūs pilnvērtīgs, organisms nevarēs sašķelt un uzsūkt arī mākslīgos vitamīnus, ja tādus būs nepieciešamas lietot papildus. Īpaša uzmanība uzturam jāpievērš arī veģetārietēm. Tiesa, pēc Daces Matules novērojumiem, veģetārieši bieži vien ir daudz izglītotāki kvalitatīva, pilnvērtīga uztura sabalansēšanā kā visēdāji. Taču, jāatceras, ka gadījumā, ja sieviete neēd zivis, jānodrošina Omega 3 taukskābju papildus lietošana. Savukārt, ja mamma nelieto piena produktus, papildus būs nepieciešams uzņemt kalciju. Gaidot mazuli, būtu ieteicams plānot un veidot savu ēdienkarti tā, lai tajā būtu ietvertas visas vitamīnu un minerālvielu grupas.

Kompleksie vitamīni

Tomēr, ja steidzīgajā ikdienā ieturēt vismaz trīs veselīgas maltītes dienā neizdodas, tad, īpaši ziemas mēnešos, kad svaigu dārzeņu, ogu un saules ir mazāk, aptiekās iegādājamie grūtnieču vitamīni var būt labs fona spēlētājs. «Ja topošā mamma zina, ka katru dienu neapēdīs divas lauku olas, avokado vai zaļo salātu porciju, aptiekā nopērkamais vitamīns var būt labs pamatiņš, ko ielikt katrai dienai,» saka ginekoloģe, uzsverot, ka šādi vitamīni nekādā gadījumā nevar aizvietot pārtiku vai organismam vērtīgus produktus. Dace Matule gan neiesaka aizrauties ar mākslīgo vitamīnu lietošanu, ja iepriekšējais bērniņš dzimis ar svaru virs četriem kilogramiem. Ja vitamīnu būs ļoti daudz, bērniņš var izaugt pat 4–5 kilogramus smags un sievietei var būt grūtākas dzemdības. Kādus vitamīnus pirkt labāk – kompleksos vai katru vitamīnu atsevišķi, tas jāizvērtē kopā ar ārstu un ir ļoti atkarīgs no tā, ko uzrāda grūtnieces asinsaina. Turklāt, piemēram, D vitamīns kompleksajos vitamīnos ļoti bieži nemaz nav iekļauts.

Mākslīgo vitamīnu blaknes

Dažkārt no mākslīgajiem vitamīniem var būt slikta dūša vai veidoties alerģiskas reakcijas. «Šādu kuņģa reakciju var radīt arī progesterona ietekme uz organismu,» skaidro ārste, iesakot, ka dažkārt no šāda nelabuma var izvairīties, ja vitamīnus iedzers pēc, nevis pirms brokastīm. Taču par blaknēm noteikti vajadzētu informēt ārstu. Savukārt, ja pēc komplekso vitamīnu lietošanas novērojama kāda atsevišķa vitamīna vai mikroelementa līmeņa paaugstināšanās asinīs, tā iemesli rūpīgi jāizvērtē. Iespējams, pie vainas ir nevis vitamīni, bet tas, kā organisms uzsūc atsevišķus vitamīnus, kā arī organisma patoloģijas.

Kad vitamīnu ir par daudz

Ja vitamīni tiek uzņemti tikai dabiski, tos pārdozēt tikpat kā nav iespējams. «Taču arī grūtnieču vitamīnos parasti ir sabalansēta vidējā, nevis augstākā vitamīnu deva, tāpēc tā nenodarīs kaitējumu arī tad, ja vitamīnus jau uzņemam ar pilnvērtīgu uzturu,» saka ārste. Taču, ja topošā mamma pati neapdomīgi nolemj palielināt vitamīnu rezerves ķermenī un palielina aptiekā nopērkamo vitamīnu devas pretēji ražotāju un ārstu rekomendācijām, tad gan ir iespējams arī pārdozēt. Piemēram, pārmērīgi lietots D vitamīns grūtniecei var izraisīt sliktu dūšu vai apetītes zudumu, B6 lielās devās var izraisīt krampjus jaundzimušajam, arī pārdozēts E vitamīns un dzelzs var būt toksisks. Bet A vitamīns vispār netiek rekomendēts papildus grūtniecības laikā.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs