Tas, kā jūtas bērniņš mammas vēderā, var ietekmēt viņa personību

Sieviete, kura gaida bērniņu, savā ziņā ir viņa pirmās mājas – vide, kas ir gan fiziska, gan ar noteiktu emocionālu mikroklimatu. Un tas, ko bērns piedzīvo, esot šajā vidē, ļoti ietekmē to, kā viņš attīstīsies, kāda būs viņa personība, skaidro psiholoģe zīdaiņu un vecāku psihoterapeite Vita Kalniņa.
Bērniņš mammas puncī
Zane Strūberga
17. aprīlis

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay

Motivācija, kāpēc bērniņš ir radies

Ikviena bērniņa rašanās stāsta sākumā, ikviena bērna un viņa vecāku nākotnes attiecību pamatā ir pieaugušo motīvi. Kāpēc šis bērniņš vispār ir radies? Vai vecāki viņu ir gribējuši? Varbūt tas noticis neplānoti? Dažkārt par šiem gadījumiem saka – bērniņš pieteicās nejauši. Tomēr psiholoģe Vita Kalniņa labprātāk izvēlas vārdu nejauši aizstāt ar vārdu neapzināti. Kāpēc tā? «Jo domāju, ka pavisam nejaušu bērniņu nav. Katrs nāk savā vietā un laikā izdarīt savu darbu,» saka Vita. «Diemžēl reizēm, iedziļinoties vecāku motivācijās radīt bērnu, ir ieraugāms, ka pat tās un varbūt tieši tās, kas ir bijušas pilnīgi apzinātas, ir netaisnas un pat nežēlīgas pret mazo cilvēku – ja mums būs bērns, mēs kļūsim par īstu ģimeni; vīrs vai sieva nepametīs; mūsu pirmajam bērnam vajag brālīti vai māsiņu; tētim vajag dēliņu, jo mammai jau ir meitiņa; man būs kāds, kas mani mīlēs un nekad nepametīs, vai kāds, kas mani iepriecinās, un dzīve vairs neliksies tik smaga. Šādas un līdzīgas idejas ir dzirdētas gana bieži, bet, ja tā padomā, – kā var justies cilvēks, ja viņu rada kā līdzekli kāda cita komfortam? Esmu lasījusi, ka veselīga motivācija radīt bērnus ir vēlme ar viņiem dalīties priekā par dzīvi. Un, pat ja tajā ir grūtības, es to pieņemu, bet dzīve joprojām ir vērtība, kurā ir vērts dalīties ar saviem bērniem.»

Hormonālās pārmaiņas grūtniecības laikā

Svarīgi apzināties, ka saikne starp bērniņu un mammu laikā, kad viņš vēl ir viņas vēderā, nav izdomāta vai pārspīlēta.

Pētījumos pierādīts, ka mazais patiešām jūt un viņu ietekmē visas tās emocijas, ko piedzīvo viņa mamma.

Tāpēc ir vērtīgi bērniņa ienākšanai šajā pasaulē gatavoties jau pirms viņa ieņemšanas – un ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. Jo mazais mainīs savu vecāku dzīvi – gan praktiskā līmenī, gan emocionālā. Mainīs viņu savstarpējās attiecības un arī attiecības katram pašam ar sevi. Tam nav iespējams pilnībā sagatavoties, bet tam var gatavoties un apzināties, ka šādas pārmaiņas būs. Iespējams, vienas no pirmajām pārmaiņām, ko grūtniecības sākumā pieredzēs sieviete, būs viņas izjūtas par to, kāda viņa vēlas būt, kam vairāk veltīt savu uzmanību. «Dabisku hormonālo izmaiņu dēļ grūtniece kļūst sievišķīgāka, varbūt grib vairāk rūpēties par citiem, čubināties, biežāk vēlas pabūt vienatnē ar sevi, ieklausīties savos emocionālajos procesos. Iespējams, viņa gribētu ļauties un vienkārši būt,» saka Vita Kalniņa. «Grūtības rodas, ja viņa tam pretojas, nav gatava to pieņemt. Varbūt viņas profesijā tas nav iedomājams, ja viņa ir vadošā amatā. Tad sievietē rodas iekšējs konflikts, ko piedzīvo arī bērniņš. Jo, no vienas puses, mamma saka – jā! No otras – visu laiku cenšas izlikties, ka jūtas citādi.»

Svarīgi uztvert nianses

Attiecības ar bērnu sievietei veidojas jau kopš viņa ieņemšanas brīža, un dabā par visu ir padomāts – izteiktais jūtīgums, ko sieviete piedzīvo, gaidot mazuli, viņai dots, lai uztvertu visas nianses, kas ar viņu notiek gan grūtniecības laikā, gan arī pēc tam, kad mazais jau būs piedzimis un nemācēs vārdos pateikt savas vajadzības. Galu galā agrākos laikos, kad nebija sonogrāfiju, analīžu un visu citu mākslīgi radīto kontroles mehānismu, tieši sekošana savām sajūtām bija vienīgais mērinstruments, kas sievietēm bija pieejams.

Ieklausīšanās savās sajūtās ir svarīga arī mūsdienu sievietēm, kam ir pieejama pilna spektra medicīniskā aprūpe un kontrole, jo tā palīdz veidot emocionāli tuvas attiecības ar mazuli.

Vita Kalniņa ierosina sievietēm gaidību laikā apdomāt un ar savu vecmāti vai ginekologu diskutēt arī par to, vai visas pārbaudes, ko viņas veic un kam piekrīt, tiešām ir nepieciešamas. «Piemēram, vai tiešām ir vajadzīgas tik daudzas ultrasonogrāfijas? Varbūt pietiek ar vienu vai divām? Sievietēm nereti liekas, ka, ieraugot bērniņu ekrānā, saikne kļūs ciešāka, tomēr īpaši pirmajā grūtniecības laikā līdz brīdim, kad sieviete sāk atpazīt mazuļa kustības, bildīte mēdz vājināt to, kā sieviete sajūt savu bērniņu. Kontakts veidojas ar bildīti, nevis bērnu vēderā. Medicīniski, protams, var būt pamatots iemesls veikt izmeklējumus, tomēr iesaku pajautāt sev un grūtniecības aprūpētājam – kādi būs ieguvumi un kādi riski šai izmeklēšanai? Kādas ir alternatīvas? Kas notiktu, ja es to nedarītu un pagaidītu? Ko teic mana intuīcija?» saka Vita Kalniņa. «No fizioloģijas viedokļa jau pirms kāda laika ir pierādīts, ka ultrasonogrāfija nav tik nekaitīga bērnam. Bet es šoreiz runāju vairāk par emocionālo pusi, ejot uz izmeklējumu un vēl nezinot, kāds būs tā rezultāts un mans lēmums, ja kaut kas nebūs kārtībā.»

Visas grūtniecas un topošie tēti baidās

Grūtniecības laikā, īpaši tās sākumā, kamēr bērniņš vēl nav izaudzis un nevar just, kā viņš kustas, sievietei var būt grūti emocionāli pieslēgties gan idejai par grūtniecību, gan pašam mazulim. Tomēr sazināties ar savu bērniņu var sākt jau kopš pirmās dienas. «Reizēm ir tā, ka sieviete kaut ko sajūt un saprot – aha, tās ir manas izjūtas! Un pēc mirkļa viņa sajūt kaut ko tikpat spēcīgu, bet atšķirīgu un saprot, ka tas nāk no bērna,» stāsta Vita Kalniņa. «Tā viņš sūta ziņu, kā viņam klājas. Un mamma viņam var balsī atbildēt un atkal gaidīt vēsti no viņa. Tas ir interesanti – tiklīdz bērns piedzīvo, ka viņa signāli tiek uztverti, un uz tiem atbild, viņš tos dod arvien biežāk. Šī abpusējā saruna ir iespējama ļoti agrīni, tikai ir jāieklausās, jāiedziļinās, jāatvēl tam laiks un jāuzticas sev un savam bērnam. Šo sakot, apzinos arī, cik grūts uzdevums šis var šķist mammai, kura ikdienā nav radusi ieklausīties savās sajūtās. Tāpat dažām sievietēm tas var šķist biedējoši. Ja tā ir, iesaku meklēt pieredzējušas sievietes vai konsultantes palīdzību, kura lēni un iejūtīgi var ievadīt šajā pirmo attiecību pieredzē.» Arī bērniņa tētis var sākt veidot emocionāli ciešas attiecības ar savu bērnu jau grūtniecības laikā. «Vīrietim tas nereti ir vēl grūtāk, jo, esot līdzās sievietei stāvoklī, arī viņa hormonālā sistēma mainās – krītas testosterona un ceļas oksitocīna līmenis. Vīrietis kļūst maigāks. Tiem, kas ir ļoti tuvas attiecības ar sievām, pat drusku aug vēders un sāp mugura. Skaidrs, ka no šādām pārmaiņām var nobīties, īpaši, ja pašam nav bijis parauga veselīgai tēva lomai,» stāsta Vita. «Jāsaprot, ka gandrīz visas grūtnieces un jaunie tēti par kaut ko satraucas vai baidās. Tas ir normāli – baidīties no nepazīstamā. Svarīgi, ka ir kāds, ar kuru par to parunāt. Emocijām vajadzētu būt balansā, lai nav tā, ka bailes sāk kaitēt dzīves kvalitātei.»

Kur sievietei meklēt psiholoģisku atbalstu?

Jāzina, ka grūtniecības laikā sievietei nevajadzētu uzsākt dziļu psihoterapijas procesu, jo, gaidot bērniņu, nebūtu ieteicams atgriezties savos bijušajos pārdzīvojumos, ja bez tā šai brīdī var iztikt. Tomēr tieši šajā laikā bieži aktualizējas bērnībā piedzīvotais, sievietes attiecības ar viņas mammu, traumatiskas atmiņas un pieredzes, un, ja tas netiks izrunāts ar kādu speciālistu, var traucēt gan dzemdību procesā, gan pēcdzemdību laikā. Emocionālo atbalstu grūtniece var saņemt, uzrunājot dūlu vai emocionāli pieejamu vecmāti. Psiholoģiskai palīdzībai būtu labi sameklēt psihologu, psihoterapijas speciālistu vai psihoterapeitu. Šim speciālistam jāzina, ka sieviete nāk pie viņa kopā ar mazuli vēderā, un sarunas laikā ir jārespektē šī mazā cilvēka klātbūtne un izjūtas, lai nerastos situācija, ka viņš tiek pārslogots ar mammas emocijām un nesaņem atbalstu sev.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs