• Patiesība par ārpusdzemdes grūtniecību

    Grūtniecība
    Dace Rudzīte
    Dace Rudzīte
    22. novembris, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Freepik
    Pasaulē zināmi gadījumi, kad grūtniecība attīstījusies un veiksmīgi noritējusi sievietes vēdera dobumā. Taču tie ir reti izņēmumi. Konsultē ginekoloģe Liāna Gavare.

    Ārpusdzemdes grūtniecība ir, kad placenta ieaugusi apkārtējos orgānos un spējusi nodrošināt mazuli ar barības vielām. Tā dzimuši divi bērniņi Anglijā un Austrālijā 2008. gadā. Sveiki un veseli piedzimuši arī citi trīs mazuļi – kāda sieviete dzemdējusi dvīņus, kas auga dzemdē, un vēl vienu bērniņu, kas bija ārpus tās. Taču tie ir reti izņēmumi.

    Kas ir ārpusdzemdes grūtniecība?

    Normālā grūtniecībā apaugļotā olšūna jeb augļa ola dažās dienās ieligzdojas dzemdē. Ja ir ārpusdzemdes grūtniecība, apaugļotā olšūna var iesēties arī citur. Visbiežāk – līdz pat 95% gadījumu – olvados, olvadu sašaurinātajā daļā, taču tā var ieligzdoties arī olnīcās, saitēs, vēderplēvē, dzemdes kaklā.

    Kādreiz uzskatīja, ka ārpusdzemdes grūtniecības risks pieaug sievietēm, kuras par kontracepcijas metodi izvēlējušās spirāli. Jaunākie pētījumi apliecina, ka tas tā tomēr nav un ārpusdzemdes grūtniecība tomēr vairāk saistīta ar sievietes veselību un dzīvesveidu.

    Kāpēc ārpusdzemdes grūtniecība rodas?

    Apaugļotā olšūna netiek līdz dzemdei, jo tai priekšā ir kāds šķērslis. Visbiežāk – saaugumi. Saaugumi parasti veidojas pēc pārslimotas seksuāli transmisīvas slimības, smaga iekaisuma vai pārciestas operācijas, piemēram, apendicīta operācijas. Šķērslis var veidoties arī tad, ja ir kādas olvadu problēmas, piemēram, olvadu necaurlaidība.

    Kā zināt, vai pastāv ārpusdzemdes grūtniecības risks?

    Kādreiz uzskatīja, ka ārpusdzemdes grūtniecības risks pieaug sievietēm, kuras par kontracepcijas metodi izvēlējušās spirāli. Jaunākie pētījumi apliecina, ka tas tā tomēr nav un ārpusdzemdes grūtniecība tomēr vairāk saistīta ar sievietes veselību un dzīvesveidu. Riska grupā ir sievietes, kurām bijušas mazā iegurņa iekaisuma slimības, hronisks olnīcu iekaisums, kā arī infekcijas, kuras pavada plaši saaugumi, piemēram, hlamīdijas, gonoreja.

    No neveiksmīgās grūtniecības līdz jaunam mēģinājumam ieņemt bērniņu būtu jāpaiet vismaz 4–6 mēnešiem

    Arī ovulācijas stimulēšana, ko parasti veic pirms mākslīgās apaugļošanas, var būt iemesls, kāpēc augļa ola nenonāk līdz dzemdei. Nelabvēlīgi grūtniecības procesu ietekmē arī smēķēšana. Riska grupā ir sievietes pēc 35 gadu vecuma. Jo cilvēks ilgāk dzīvo, jo viņam diemžēl pastāv lielāka iespēja sastapties ar dažādām slimībām. Piemēram, mioma, cista – tās var nosprostot eju un liegt augļa olai nonākt līdz dzemdei.

    Kas liecina par ārpusdzemdes grūtniecību?

    Sākumā par ārpusdzemdes grūtniecību neliecina nekas un sieviete to pat nenojauš. Tāpat kā parastā grūtniecībā, aizkavējas mēnešreizes, var būt slikta dūša, piebriedušas krūtis, biežāka urinācija. Arī grūtniecības tests ir pozitīvs, ar divām svītriņām, bet analīzes uzrāda grūtniecības hormonu. Parasti laikā no 5. līdz 8. grūtniecības nedēļai, bet visbiežāk ap 7. grūtniecības nedēļu sāk parādīties pirmie simptomi, kas var liecināt par ārpusdzemdes grūtniecību.

    Parasti tie ir smērējoši, asiņaini izdalījumi un sāpes. Sāpes var būt dažādas – velkošas, ļoti asas un tādas, kas izstarojas uz blakus orgāniem. Sāpes var būt vienpusējas – sāp tikai tajā pusē, kurā ārpusdzemdes grūtniecība izveidojusies, – var būt abpusējas. Akūtos gadījumos, kad jau sākusies iekšējā asiņošana un asinis kairina atsevišķus nervus, var pat sāpēt plecs un diafragma. Ja parādās asiņošana un sāpes, nedrīkst gaidīt, bet jādodas pie ginekologa.

    Kad uz slimnīcu jādodas nekavējoties?

    Kādreiz gadās, ka sievietei ir ārpusdzemdes grūtniecība, taču simptomi ilgāku laiku neattīstās. Mazulītis, kaut citā orgānā, bet aug, elpo, sāk darboties viņa sirsniņa. Tā kā bērniņam nav īsti kur augt, tā vieta, kur viņš ir ieligzdojies, plīst. Rodas asins izplūdums, asinis ieplūst vēdera dobumā, kairina nervus, un var iestāties šoks. Ļoti sāp, un sieviete var pat zaudēt samaņu.

    Tad nekavējoties jādodas uz slimnīcu un jāveic operācija. Reizēm plīsums nav tik liels un sāpes šķiet paciešamas. Taču, ja ir ārpusdzemdes grūtniecība, sāpes pašas no sevis nebeigsies – tās tikai augs un pastiprināsies. Un situācija vienmēr beigsies ar akūtu ķirurģisku iejaukšanos.

    Mazulītis, kaut citā orgānā, bet aug, elpo, sāk darboties viņa sirsniņa. Tā kā bērniņam nav īsti kur augt, tā vieta, kur viņš ir ieligzdojies, plīst.

    Kad atkal var mēģināt ieņemt bērniņu?

    No neveiksmīgās grūtniecības līdz jaunam mēģinājumam ieņemt bērniņu būtu jāpaiet vismaz 4–6 mēnešiem. Šajā laikā partneriem jāizsargājas. Kādu kontracepcijas veidu izvēlēties, jākonsultējas ar ārstu. Šajā laikā arī sieviete atkopjas gan emocionāli, gan fiziski un pēc tam atkal var mēģināt ieņemt bērniņu. Diemžēl apmēram 15% sieviešu, kurām bijusi viena ārpusdzemdes grūtniecība, tāda var būt arī nākamā.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē