Ja vēders pēc dzemdībām nesavelkas

Diastāze
Lelde Jaudzema
4. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Dažkārt sievietes pēc dzemdībām satrauc vizuālais izskats un nodarbina jautājums – kādēļ mans vēders neatgūst iepriekšējo formu. Kā konstatēt, vai tā ir diastāze. Un kā to pareizi novērst? Konsultē ginekoloģe Vēsma Kažociņa un fizioterapeite Vija Tračuma.

Kas ir diastāze?

Diastāze ir organisma īpatnība, kas izpaužas kā saistaudu vājums. Par saistaudu vājumu var liecināt gan diastāze, gan paplašinātas vēnas grūtniecības laikā, gan arī dzemdes noslīdējums pēc dzemdībām, arī maksts muskulatūra var nebūt tik elastīga. Starp citu, sievietēm ar saistaudu vājumu ļoti reti novēro strijas jeb saistaudu plīsumus uz vēdera. «Grūtniecības laikā, lai bērniņš varētu attīstīties un izaugt, sievietes vēders pakāpeniski palielinās, un to palīdz izdarīt saites, kas atrodas vēdera priekšējā sienā.

Tās padodas un stiepjas, cik vien nepieciešams. Pēc dzemdībām laikā no sešām nedēļām līdz sešiem mēnešiem muskuļiem pakāpeniski būtu jāsaraujas un saitēm jāsatuvinās. Taču, ja tās pārāk daudz ir paplašinājušās un savu novietojumu neizmaina, tad to dēvējam par diastāzi. Tā neapdraud veselību, taču dod kosmētisku defektu, jo vēders arī vairākus mēnešus pēc dzemdībām joprojām izskatās liels,» skaidro Vēsma Kažociņa.

Kas to ietekmē?

Paredzēt vai ietekmēt diaztāzes rašanos ir ļoti grūti, jo tas atkarīgs no saistaudu elastības. Tā var būt arī iedzimta, it īpaši, ja līdzīgi bijis mammai vai vecmāmiņai. Saišu iestiepuma platums atkarīgs arī no bērna lieluma, augļūdens daudzuma, placentas guļas. Ja placenta būs novietojusies uz mugurpusi, tad mazulis gulēs izvirzījies uz priekšu. Iespējams, jaunajām māmiņām drīz vien pēc dzemdībām rodas jautājums – vai arī man ir diastāze. Katra par to var pārliecināties, sevi pārbaudot.

Tas jādara tā – jāapguļas uz vēdera un jāmēģina ar roku iespiest vēdera presi. Normāli būtu, ja pēc dzemdībām sprauga starp vēdera muskuļiem būtu divi centimetri, ja tā jau ir lielāka – līdz pieciem centimetriem – tas norāda, ka saistaudi ir pārāk elastīgi. Lai situāciju precīzāk novērtētu, ieteiktu doties pie speciālista uz ultrasonogrāfiju. Tur varēs konstatēt, vai tā ir diastāze, vai ir noticis saišu plīsums (vēdera iekšējās sienas trūce), ko var novērst ar operācijas palīdzību.

Ko var darīt?

«Patiesu sevis vizuālo novērtējumu sieviete var veikt brīdī, kad viņai ir atsākušās menstruācijas (labāk, kad pagājuši jau trīs cikli). Jo, notiekot ovulācijai, izdalās hormons estrogēns, kas piedod saistaudiem stingrību un tonusu. Ja tomēr diastāze nav mazinājusies, pastāv iespēja arī veikt plastisko operāciju, kad saistaudi tiek sašūti kopā,» skaidro Vēsma Kažociņa. «Un nebūt nav jākrīt izmisumā un jādomā, ka es, lūk, esmu sliktāka māte nekā mana draudzene, jo man uzreiz pēc dzemdībām nav ideāla figūra.

Vienmēr jāatceras, ka sieviete pašu galveno ir realizējusi – kļuvusi par māti un dāvājusi dzīvību bērniņam.

Lai saistaudi savilktos, katrai sievietei ir nepieciešams noteikts laiks. Īpaši svarīgi ir pirmie seši mēneši, kad organisms pakāpeniski atjaunojas, tāpēc vēlams vismaz stundu dienā pagulēt horizontāli, tas veicina saistaudu nostiprināšanos,» uzsver Vēsma Kažociņa. Pēcdzemdību konsultācijas ārsts ieteiks, kā pareizāk rīkoties.

Ieteicama vingrošana

Vija Tračuma stāsta, ka efektīgs palīgrisinājums diastāzei ir vingrošana un teipošana: «Liela nozīme ir arī pareizai stājai, kad apzināmies savu muskulatūru un cenšamies kontrolēt, lai vēdera prese un sēžas muskuļi ir tonizēti, starpenes muskuļi ievilkti. Būtiski arī, lai mugurkaula jostas izliekums būtu kontrolēts, proti, dibens nav atšauts, pleci uz aizmuguri un lāpstiņas uz leju. Un censties biežāk stāvēt uz abām pēdām. Kad veicam ikdienas darbus, noderīgi būtu atcerēties, kā pareizi celt smagumus, piemēram – bērnu ratiņus, bērnu krēsliņu, arī pašu mazuli celt, nest un nolikt, lai nekaitētu savai vēdera preses muskulatūrai.

Sievietei pēc dzemdībām sākumā ieteicami elpošanas vingrinājumi ar vienkāršu vēdera muskulatūras sasprindzināšanu.

Kā arī izometriski vingrojumi, kad sasprindzinājums ir, bet kustību nav. Piemēram, saspiežam starp ceļiem vai plaukstām bumbu. Vai arī spiežam mugurkaulu pie zemes un sasprindzinām vēdera presi. Vingrinājumu klāsts ir ļoti plašs, tos var veikt dažādās pozās un kombinācijās, iesaistot arī sānu, muguras un starpenes muskulatūru. Svarīgi ieklausīties savā ķermenī, ja kādi vingrojumi izraisa sāpes, tie būtu jāpārtrauc. Ikdienā jācenšas izvairīties nest smagumus.»

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs