Rebozo masāža jeb pateicības rituāls savam ķermenim

Padomu rakstos parasti uzsver, ka pirmajos mēnešos pēc bērniņa piedzimšanas mammai vairāk jādomā par sevi. Viena no iespējām ir veikt Rebozo masāžu. Par to, kā tas notiek pieredzē dalās mamma Sindija, pie kuras viesojās vecmāte un dūla Līga Giniborga
Pēcdzemdību rituāli
Sindija Meluškāne
29. oktobris, 2018

Saglabāt

Foto: No izdevniecības Žurnāls Santa arhīva

Katram savs uzdevums

Pēcdzemdību aizvēršanas masāža ar rebozo lakatiem pie mums ienākusi no Meksikas. Fiziski  rebozo savelk kopā iegurņa kaulus un iedarbojas uz mīkstajiem audiem līdzīgi kā pēcdzemdību josta – veicina limfodrenāžu un palīdz ķermenim saprast pareizo veidu, kā atgūt formu. Emocionāli tā palīdz aizvērt grūtniecības un dzemdību laikā gūto pieredzi, lai pilnvērtīgāk atvērtos būšanai kopā ar bērniņu.

Masāžas laikā ar stipriem audekla lakatiem (ko citkārt izmanto arī kā slingus) pakāpeniski tiek savilkts un tādējādi izmasēts viss ķermenis no galvas līdz pēdām un atpakaļ – no pēdām līdz galvai.

Vienojamies, ka masāža tiks veikta pie mums mājās jau tuvākajā nedēļas nogalē, kad vidējiem bērniem jādodas uz dzimšanas dienas ballīti, bet lielais dēls varēs pavizināt ratos Dārtiņu, jo svarīgi, lai masāžas laikā nav jāraizējas par mazulīti. Tā kā rebozo lakatu savilkšanai nepieciešami divi cilvēki, mans vīrs piekrīt būt par Līgas palīgu. Katrs lakats tiek krusteniski pārlikts man pāri un vienlaikus savilkts no abām pusēm. Mans uzdevums ir atbrīvoties un ļauties sajūtām, tēliem un bildēm, kas nāk.

Ķermeņa ceļojums

Masāžas sākumā nemaz nav tik viegli atmest domas par to, kā klājas bērniem un kā jūtas vīrs. Tomēr ar katru nākamo man pāri savilkto lakatu ķermenis atslābst arvien vairāk, un ir interesanti, ka katrā pieturvietā ir pilnīgi citas izjūtas, atmiņas un fantāzijas. Piemēram, galva esot simbolisks stāsts par piedzimšanu. Šajā vietā man rādās kosmoss, zvaigznes un ir saspiestības izjūta. Varbūt tās ir ķermeņa atmiņas par manis pašas piedzimšanu? Plecu daļā domas vēl arvien klīst pie bērniem, bet ir arī daudz ķermenisku atmiņu par dzemdībām. Taču, kad tiekam līdz viduklim, pēkšņi ļoti sagribas smieties.

Jūtos bezrūpīga kā mazs bērns, kurš rotaļājas saulainā pludmalē.

Tad seko gurni ar domām par baudu – smalkas vakariņas ar vīru un labs vīns. Ak, sen gan tā nav sanācis! Vēlāk Līga stāsta, ka gurni simbolizē sievišķību un arī viņa no savas puses jutusi manu spēku. Ceļgalos manas kājas tiek piepaceltas uz augšu, un es izjūtu lielu atbalstu un pateicību savai ģimenei. Ir sajūta, ka lidinos mazliet virs zemes. Jūtot šo vieglumu, beidzot sāku atslābt un visas raizes attālinās. Nonākot pie pēdām, savās domās jau soļoju pa saules pielietu ceļu. Sākoties atpakaļceļam, arvien vairāk iegrimstu meditatīvā stāvoklī. Ļoti patīkama ir arī mūsu saruna ar Līgu pēc masāžas. Pārrunājām, kādas sajūtas bijušas man, kādas – Līgai. Interesanti, ka daudzviet tās bijušas līdzīgas! «Un kā tu vispār jūties?» – šis Līgas jautājums pilnībā atver manu sirdi, jo sajūtu un emociju ir daudz un ir tik labi, ja ir kāds, kurš gatavs to visu uzklausīt. Atskatoties uz piedzīvoto, varu teikt, ka šī masāža bija brīnišķīga pieredze, jo tik viegli un bezrūpīgi nebiju jutusies jau gadiem.

Novērtē rakstu

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Ievas Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

Auto Bild

Ievas Māja

Ievas Receptes

Ievas Dārzs