Dzemdības ūdenī. Kādi ir ieguvumi?

Eksperta viedoklis
Klinta Ormane
1. februāris, 2016
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Jau vairākus gadus Latvijas stacionāros, kā arī mājdzemdībās ir pieejama iespēja relaksēties un dzemdēt ūdenī. Kādi ieguvumi no tā ir sievietei un bērniņam? Konsultē vecmātes AIJA MIKOVA un ASTRĪDA MILLERE.

Kā viens no lielākajiem ūdensdzemdību ieguvumiem mammai ir sāpju sajūtu mazināšanās, jo ūdenī sievietei ir vieglāk atslābināties. Mazinoties sāpju sajūtai, sarūk arī bailes, tātad mazāk izdalās adrenalīns, kas nomāc dabiskos pretsāpju hormonus, ko dzemdību laikā izstrādā sievietes organisms.

Ūdens veicina dzemdes kakliņa atvēršanos un paaugstina audu elastību – āda var labāk iestiepties, tai ir mazāka iespējamība ieplīst, neskatoties uz to, ka ūdenī izstumšanas periods parasti norit ātrāk nekā uz sauszemes.

Ieguvējs ir arī bērniņš, kuram ūdens ir ierasta vide visus deviņus grūtniecības mēnešus. Ūdens atslābinoši iedarbojas uz placentu un bērniņam arī dzemdību laikā pieplūst vairāk barības vielu. Ūdenī par 30–40 % samazinās spiediens uz bērna galviņu izstumšanas laikā, un mazulis var vieglāk pārvarēt atmosfēras spiedienu.

Kā notiek ūdensdzemdības?

Visbiežāk vecmāte aicina kāpt ūdenī brīdī, kad dzemdes atvērums ir 5 centimetri (aktīvā dzemdību fāze). Ja tomēr dzemdētājai ir vēlēšanās ūdens atslābinošo palīdzību izmantot jau no dzemdību sākuma, to var darīt, tikai tad pa vidu noteikti no vannas ir arī jāizkāpj, jo pārāk ilga atslābināšanās var pavājināt kontrakcijas. Parasti ūdensdzemdībās vannā vai baseinā pavada divas līdz trīs stundas. Ir, protams, izņēmumi, kad sieviete vēlās pavadīt ūdenī ilgāku laiku, taču tas var radīt nogurumu. Ik pēc četrām stundām ūdens vannā pilnībā tiek nomainīts, lai tajā nesavairotos baktērijas. Optimālā ūdens temperatūra ir 37 grādi pēc Celsija. Tomēr vecmāte Aija Mikova uzsver, ka tas var būt ļoti individuāli. Taču brīdī, kad bērniņš nāk pasaulē, ūdens temperatūrai nevajadzētu būt zemākai par 32 grādiem. Placentas izdalīšanās periods var atšķirties. Stacionārā parasti vannā pagaida, kamēr pulsē nabassaite un, kad tā beidz savu darbu, nabassaiti pārgriež un mamma kāpj ārā, lai placentu piedzemdētu citur. Mamma placentu var sagaidīt, vai nu kaut kur ērti notupstoties, apsēžoties uz dzemdību soliņa vai atguļoties. Placentu drīkst sagaidīt arī turpat vannā. «Uzreiz pēc piedzimšanas bērniņš, vēl esot pie nabassaites, var peldēt. Tas patiesi ir ļoti aizkustinoši. Mums jau parasti trūkst pacietības un gribas bērniņu uzreiz ņemt rokās. Bet, ja ļauj, tad bērniņš pamazām sāk kustināt pleciņus, rociņas un kājiņas. Viņu var maigi pagriezt un mazais peld uz mammas pusi. Tētis var izcelt un uzlikt mazo mammai uz krūtīm,» ar savu pieredzi dalās vecmāte Astrīda Millere.

Kad nebūtu ieteicams dzemdēt ūdenī?

Ūdenī nedrīkst dzemdēt, ja sievietei ir nopietnas saslimšanas, piemēram, cukura diabēts, sirds asinsvadu saslimšanas, iedzimtas slimības, epilepsija, paaugstināta ķermeņa temperatūra, iegurņa vēnu tromboze, psihiatriskas slimības, ja ir paaugstināts asinsspiediens. Vecmāte Aija Mikova gan piebilst, ka «zinoša vecmāte gan šādu dzemdību iespējamību var rūpīgi izvērtēt un, ja dzemdē ūdenī, uzraudzīt, jo ūdens var pat tieši palīdzēt šādās dzemdībās, piemēram, ja asinsspiediena augšējais rādītājs ir 170, tad tas var pazemināties uz 160 līdz 150 mm Hg.» Galvenais, kā jūtas bērns. Ja bērniņam ap kaklu aptinusies nabassaite (to var noteikt jau ultrasonogrāfijā), arī tad var dzemdēt ūdenī. «Šādās dzemdībās vecmāte jo īpašu uzmanību pievērsīs bērna sirds toņiem. Ja tie rādīs, ka mazais nejūtas labi un pozu maiņa viņa stāvokli neuzlabos, dzemdības nāksies turpināt uz sauszemes,» skaidro vecmāte Aija Mikova. Ja gaidāmi dvīņi un bērni mammas puncī ir iekārtojušies pareizās pozās, lai varētu dzimt dabiski, tad ir iespējams to darīt arī ūdenī, ja mamma to vēlas. Ūdenī var dzemdēt arī, ja bērns guļ ar dupsi uz leju. «Precīzas diagnozes, kad pilnīgi noteikti nedrīkst dzemdēt ūdenī, nenosaukšu, jo nepiekrītu, ka ir tāds simtprocentīgs spriedums. Laba vecmāte jūt un redz, kad sieviete var dzemdēt ūdenī,» uzsver vecmāte Astrīda Millere.

Vai vajadzīgs līgums ar vecmāti?

Pirms izlemt par labu ūdensdzemdībām, ir vērts pārbaudīt, cik ļoti izbaudi atrašanos ūdenī. Citādi var gadīties tā, ka esi jau samaksājusi par dzemdībām ūdenī un īstais brīdis ir klāt, bet atliek iekāpt ar vienu kāju vannā un saprast – tas nav domāts man! Bet, ja esi jau izlēmusi par labu šāda veida dzemdībām un esi pārliecināta, ka tas būs īstais veids, tad gan ieteicams noslēgt līgumu ar konkrētu vecmāti un slimnīcu (ja dzemdēsi slimnīcā, nevis mājās). Izvēloties slimnīcu uzreiz vajadzētu painteresēties par konkrētu vecmāti, kas ir gatava pieņemt bērnu ūdensdzemdībās.

Vai bērniņam ir risks noslīkt?

Vecmāte Aija Mikova apstiprina, ka šis jautājums tiek uzdots bieži, jo patiesi satrauc daudzus topošos vecākus. «Mazulis pirmo reizi ieelpos tikai tad, kad viņa āda saskarsies ar gaisu un profesionāli vadītās dzemdībās bērns nevar ievilkt gaisu pirms laika, jo vecmāte vēro, lai ūdens pilnībā apņem bērniņu. Kad galviņa piedzimusi, bērns joprojām elpo caur nabassaiti (dažkārt mazulis pat attaisa acis, paskatās apkārt un tad dzimst tālāk). Droši var gaidīt nākamo kontrakciju, jo bērns ir savienots ar nabassaiti un caur to arī elpo. Tādēļ nepamatoti ir dažu mediķu pārmetumi vecākiem, ka viņi izvēlējušies dzemdības ūdenī un tādēļ bērnam radušās hipoksijas pazīmes (skābekļa trūkums). To neietekmē dzemdības ūdenī – bērnam var parādīties hipoksijas pazīmes, arī dzimstot uz sauszemes. It sevišķi, ja dzemdības tiek stimulētas,» skaidro vecmāte Aija Mikova.

Patiesība vai mīts?

  • Ūdensdzemdībās nevar lietot medikamentus. Medikamentus ir iespējams lietot arī ūdensdzemdību laikā, ja rodas tāda nepieciešamība. «Vecmāte un mediķi var arī kļūdīties, domājot, ka atrašanās vannā šajā brīdī palīdzēs. Citreiz dzemdētāja sapriecājās, ka vairs nesāp un kontrakciju nav. Bet var gadīties, ka pauze starp kontrakcijām ieilgst un tad jālieto medikamenti, lai atsāktu aktīvo dzemdību darbību. Vienīgais, ko nav iespējams apvienot ar dzemdībām ūdenī, ir epidurālā analgēzija,» skaidro vecmāte Astrīda Millere.
  • Ūdens ir jāuzvāra. Tas ir mīts. Ūdenim dzemdību vannā jābūt iespējami tīram, taču ne sterilam. Ūdensdzemdībām piemērots ir krāna ūdens, ko ikdienā dzeram, kurā gatavojam ēdienu un mazgājamies.
  • Ūdenī sievietei nemaz nesāp. Ūdens atvieglo sāpju sajūtu, taču būtu pārspīlēti teikt, ka nesāp nemaz. Tā nav atsāpināšana, bet atvieglošana! Laba alternatīva epidurālajai analgēzijai.
  • Ūdens palēnina dzemdību darbību. Tas ir mīts. Jāņem vērā, ka uz katru sievieti ūdens iedarbojas individuāli. Ir gadījumi, kad dzemdību darbība palēninās, taču parasti dzemdības ūdenī norit pat ātrāk.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs