Cik stipri sāpēs dzemdībās? Kas to ietekmē?

No dzemdību sāpēm izvairīties ir tikpat kā neiespējami, tomēr katra no mums šo pārbaudījumu uztver citādi. Vienai dzemdības ir dzīves skaistākais notikums, bet citai – visļaunākais murgs. Skaidrojam, kas šo sāpju sajūtu palielināt vai attiecīgi – samazināt. Konsultē Zīle Dāvidsone, sertificēta dūla un divu bērnu mamma, kas vada elpošanas nodarbības grūtniecēm, kā arī Līga Rīgas Dzemdību nama vecmāte Līga Kalniņa.
Dzemdības
Zane Kazāka
8. marts

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Sāpes un sāpju uztvere

Sāpes ietekmē divi komponenti – fiziskie un emocionālie un bieži vien tieši emocionālie faktori būs tie, kas ietekmēs sievietes kopējo vērtējumu par dzemdību sāpēm un dzemdībās notikušo. Sāpju sajūta ir tas, kā mūsu smadzenes interpretē informāciju, kura saņemta no sāpju receptoriem ķermenī. Ir vairāki objektīvi iemesli, kas to var palielināt, un, tos pazīstot, var atbilstoši rīkoties un sāpes mazināt. Savukārt sāpju uztvere ir pilnībā subjektīva. Te nu sākas stāsts par tām sāpēm, kas ir galvā, jeb sāpju emocionālo pusi. Arī tā ir koriģējama, laikus gatavojoties lielajam dzemdību notikumam.

Fiziskie faktori, kas palielina sāpju sajūtu

Ir pierādīts, ka šādi fiziskie faktori var ietekmēt to, ka sievietei šķiet – sāp vēl vairāk!

  • Skābekļa trūkums. Skābekļa trūkums var kaitēt ne tikai sievietei, bet arī bērniņam. Nepilnīgu elpošanu var pazīt pēc tā, ka kontrakcijas vilni sieviete burtiski izcieš – ar aizturētu elpu un saspringtu žokli. Nepilnīga elpošana audzē arī stresa un bezpalīdzības izjūtu, veicina saspringumu. Bet, apzināti elpojot, dzemdētāja kontrolē notiekošo, pārvalda savu ķermeni un viņai ir vieglāk atslābināties. Skābeklis, tāpat kā ēdiens un ūdens, pabaro ķermeni un dod enerģijas rezerves. Elpas ritmam ir brīnišķīga, nomierinoša ietekme, kas ļaus atslābināties.
  • Nogurums. Jo vairāk spēka, jo lielākas spējas izturēt arī sāpes. Dzemdētājai ir svarīgi apzināties, ka atpūtas brīžos starp kontrakcijām laiks tiešām jāvelta tikai un vienīgi atpūtai, pilnīgam atslābumam, bez liekām kustībām un pat runāšanas.
  • Dehidratācija. Par ūdens regulāru pasniegšanu un trauka uzpildīšanu ir vērtīgi uzdot parūpēties līdzās esošajai atbalsta personai (vīram, draudzenei, dūlai).
  • Bada sajūta. Ēdiens ir būtisks enerģijas avots, pēc kārtīgas paēšanas arī spēka ir vairāk. Pašā dzemdību sākumā ieteicama olbaltumvielām bagāta maltīte, bet dzemdību beigu posmā noderēs ogļhidrātu uzkodas ātrai enerģijas ieguvei.
  • Mazuļa guļa. Ja mazulis iegrozījies ar savu mugurkaulu pret sievietes mugurkaulu, kauliem vienam pret otru spiežoties, var rasties stipras sāpes muguras lejasdaļā. Mazuļa guļu ir iespējams maigi koriģēt, piemēram, ar rebozo lakatiem, palīdzot bērniņam ierotēt dzimšanai vieglākā pozīcijā.
  • Stimulācija. Dzemdību mākslīga stimulācija palielina sāpju sajūtu, jo injicētais sintētiskais hormons oksitocīns veicina kontrakciju veidošanos, bet nespēj sievietes smadzenēs izveidot eiforisko, sāpes mazinošo apziņas stāvokli. Svarīgi zināt, ka sievietei ir tiesības izdarīt informētu izvēli un parakstoties atteikties no jebkuras procedūras, tostarp stimulācijas. Viņa var lūgt arī nedaudz nogaidīt, bet tad viņai jābūt savam plānam, kā veicināt dzemdību darbību, skaidro dūla. Viens no veidiem ir meklēt un ieņemt pozas, kurās kontrakcijas būs visstiprākās. Stiprākas sāpes nozīmē arī straujāku dzemdes vēršanos, tādējādi dabiski tiek veicināta dzemdību norise, neizjaucot iespēju rasties visiem vajadzīgajiem hormoniem. Ļaušanās šīm sāpēm gan prasīs arī emocionālo gatavību.

Emocionālie faktori, kas ietekmē sāpju uztveri

*Attieksme. Ļoti daudz ko nosaka pašas sievietes uzskati par dzemdībām – viņa uz tām iet kā uz mocībām vai uzskata šo pieredzi par neatkārtojamu un spēcinošu, pat ja tā atnes ķermeniskas sāpes. Šo stāvokli ietekmē gan darbības, kas veiktas sagatavošanās posmā, gan visa sievietes līdzšinējā dzīve – prāta stāvoklis, domas, kas tajā rosās, audzināšana, dzīves laikā uzkrātā informācija, atzīst vecmāte Līga Kalniņa, vienlaikus iesakot gatavoties dzemdībām ar domu, ka tas IR sāpīgs process. Ir svarīgi laikus iepazīt sevi un domāt par to, kas dzemdībās var palīdzēt atslābināties, kā arī par to, kādi ir pieejamie resursi emocionāli un fiziski grūtos brīžos.

  • Kultūra, informatīvais fons. Pirms dzemdībām ir vērts izvēdināt galvu un nokratīt nost to, kas apziņā par dzemdībām nosēdies no senākiem laikiem – no mammas, vecmāmiņu, citu sieviešu stāstiem. Bieži vien tiem ir negatīva emocionālā nokrāsa, kam nav nekādas saistības ne ar mūsdienu medicīniskās aprūpes kvalitāti, ne konkrētās sievietes dzīvi un veselību. Dzemdības nav arī tādas, kā to rāda mākslas filmās un realitātes šovos. Lai būtu efektīgi, dzemdības tur attēlo ātri, ekstrēmi un skaļi. Tā kā mūsdienās sievietes visdrīzāk iepriekš nav piedalījušās citu sieviešu dzemdībās, kritiski jāizvērtē masu mediju neviļus atstātais priekšstats apziņā. Lai neietekmētos no negatīvas un nepatiesas informācijas, vecmāte Līga iesaka izvēlēties individuālu aprūpi gan sagatavošanās posmā, gan pašās dzemdībās – dūlu, ārstu vai vecmāti. Galvenais mērķis atbalsta personai šajā gadījumā – radīt sievietei drošības izjūtu un ticību sev un saviem spēkiem, tad arī dzemdībās būs vieglāk ļauties nezināmajam, pārslēgties, ja kaut kas nenorit saskaņā ar ideālo plānu, un kopumā baudīt šo procesu kā brīnumainu un vienreizīgu dzīves notikumu.
  • Traumatiska pieredze. Dzemdības ir spēcīgs emocionāls un ķermenisks notikums, kas var izcelt senu vai aktualizēt ne tik senu traumatisku intīmo pieredzi. Svarīgākais ir nevis pats pagātnes notikums, bet sievietes subjektīvais pārdzīvojums, kas ar to saistās. Tā var būt gan piedzīvota seksuāla vardarbība, gan neveiksmīgs, paviršs ginekologa pirmais apmeklējums, gan traumatiskas iepriekšējās dzemdības u. c. Nepārstrādāta trauma var radīt situāciju, kad senā pieredze izlec ārā spēcīgas pretestības formā – dzemdību process iestrēgst, sāpes palielinās, sievietei ir grūtības nodalīt pagātni no tagadnes. Vislabāk traumu pārstrādāt jau pirms grūtniecības iestāšanās, jo grūtniecības laikā dziļa psihoterapija nav vēlama. Ja tas vairs nav iespējams, noteikti vajadzētu pirms dzemdībām runāt par notikušo ar savu atbalsta personu, tai skaitā vienoties par rīcības plānu, lai dzemdībās nosargātu sievietes privāto telpu un intimitāti un spētu atšķirt pašreiz notiekošo no pagātnes atmiņām.
  • Nedroša vide. Nezināmās vietās ikviens jūtas nedroši. Pastiprināti izstrādājas hormons adrenalīns, kas iedarbojas pretēji tam, kas ir vajadzīgs dzemdību vēršanās fāzē. Tādēļ ir labi pirms gaidāmā notikuma iepazīties ar izvēlēto dzemdību vietu, kā arī iztaujāt par kārtību tajā (uzņemšana, garderobe, istabiņas, dokumenti u. tml.)
  • Atbalsta personas trūkums. Sievietes spriedzi dzemdībās būtiski var paaugstināt atbalsta personas trūkums. Kad vienai pašai jātiek galā ne tikai ar dzemdību procesu, bet arī dažādām blakus nodarbēm – dokumentu kārtošanu, tualetes apmeklējumu, ēdiena sameklēšanu, ūdens sagādi u. c. –, atliek mazāk iespēju brīvi ļauties procesam.
  • Vēlme kontrolēt. Dzemdībām var un vajag gatavoties, tomēr visu ietekmēt nevar. Būs arī apstākļi un norises, kas paliks ārpus dzemdētājas kontroles – katras dzemdības ir unikālas un iepriekš neparedzamas. Vēlme kontrolēt rada spriedzi. To var mazināt, jau iepriekš sakārtojot visu, kas ir atkarīgs no pašas sievietes. Tāpat ieteicams ikdienā pavērot un iepazīt savu iekšējo kontrolētāju – cik bieži tas uzrodas, kā izpaužas? Tad arī dzemdību laikā būs vieglāk to pazīt un palaist atpūsties, vieglāk pieņemot notiekošo.  

Novērtē rakstu

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs