Cik bīstams grūtniecēm un bērniem ir bisfenols A

Zaļais dzīvesveids
Zane Kazāka
31. jūlijs, 2018

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Medijos un sociālajās kampaņās palaikam izskan informācija par bisfenola A kaitīgumu. Kas ir šī viela? Kur to var sastapt? Un kā vecākiem zināt, cik daudz un ko var lietot, lai pasargātu sevi un bērnus?

Konsultē Jana Simanovska, inženierzinātņu doktore, biedrības Ekodizaina kompetences centrs vadītāja un Elīna Skuja, onkoloģe, ķīmijterapeite, Onkoloģijas klīnika, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca

Bisfenols A ir kaitīgs, bet cik daudz?

Par to, ka viela ir kaitīga, strīdu nav. Taču zinātnieki un likumdevēji strīdas par to, cik tad daudz bisfenola A mēs ikdienā varam nejauši uzņemt un vai iespējamais uzņemtais daudzums ir tik liels, lai tas kļūtu kaitīgs.
Eiropas Savienībā ir aizliegta bisfenola A izmantošana bērnu pudelīšu ražošanā.
Bērni ir īpaši jutīgi pret ārējās vides kairinātāju ietekmi, tādēļ Beļģijā, Zviedrijā un Dānijā ir iets vēl tālāk – bisfenols A ir aizliegts visos pārtikas iepakojumos, kas domāti bērniem līdz triju gadu vecumam. Francijā un Japānā ir pieņemti vēl radikālāki lēmumi – pilnībā aizliegta tā izmantošana iepakojumos, kas saskaras ar pārtikas produktiem.

Kā bisfenols A var kaitēt?

Nonākot cilvēka organismā, bisfenols A sasaistās ar cilvēka dabiski ražotā hormona estrogēna receptoriem un var ietekmēt endokrīnās sistēmas darbību. Endokrīnā sistēma ir tā, kas rūpējas par smalku hormonālo balansu mūsu ķermenī. Tieši tādēļ jebkurš niecīgs ķīmiskais viesis mūsu organismā, tai skaitā bisfenola A izskatā, var radīt bīstamas sekas organisma dabiskajā regulācijas procesā. Onkoloģe Elīna Skuja min, ka ir dati – bisfenols A ietekmē arī vairogdziedzera, androgēnu un glikokortikoīdu (virsnieru hormonu) receptorus. Arī Jana Simanovska norāda, ka testos ar dzīvniekiem bisfenola A kaitīgums ir apstiprināts – un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde atzinusi, ka, nonākot dzīvnieku organismā pietiekami lielās devās, tas veicina onkoloģisko slimību rašanos, ietekmē dzīvnieku uzvedību, rada traucējumus reproduktīvajā sistēmā.
Ētisku apsvērumu dēļ uz cilvēkiem bisfenola A iedarbību netestē.
Tomēr spriest par tā iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību var, izmantojot retrospektīvos pētījumus – pētot slimības un cilvēka iespējamo saskarsmi ar bisfenolu A vai tā klātbūtni organismā. Lai novērstu bisfenola A negatīvo ietekmi, valsts iestādes veic pasākumus tā izplatības ierobežošanai. Piemēram, Francijā un vēl dažās valstīs ir aizliegti termočeki (no 2020. gada tos plānots aizliegt arī visā Eiropā).

Vislielākais risks vēl nedzimušiem bērniem

Visjutīgākais pret kaitīgo vielu uzņemšanu ir auglis (nedzimis bērns), jo viņam visas orgānu sistēmas strauji attīstās, bisfenols A šķērso placentāro barjeru un auglis ir pakļauts tā iedarbībai. «Pētījumos ar dzīvniekiem ir atklāta toksiska ietekme uz augļa dzimumorgānu attīstību, metabolismu. Pētījumi rada aizdomas, ka bisfenols varētu būt saistīts ar metabolā sindroma un vēža attīstību, tomēr epidemioloģiskie pētījumi cilvēkiem šos rezultātus neapstiprina. Tas nenozīmē, ka bisfenols A ir nekaitīgs, bet gan to, ka ir nepieciešami plašāki pētījumi un lielāka piesardzība, lietojot šo vielu, it īpaši grūtniecēm un maziem bērniem,» saka onkoloģe Elīna Skuja, vienlaikus uzsverot arī kādu ļoti būtisku niansi – jau tagad bisfenola A izmantošana tiek regulēta un ierobežota daudzās valstīs. Taču kas notiek tālāk? Bisfenols A tiek aizvietots ar bisfenolu S, bisfenolu F vai bisfenolu AF, kuru darbība nav tik labi pētīta un lietošana netiek regulēta. Bet, tā kā šādu pētījumu datu par bisfenola A aizvietotājiem nav, nevar droši apgalvot, ka tie ir mazāk kaitīgi.

Bisfenols A un pārtika

Diemžēl bisfenolu A izmanto konservu kārbu iekšpuses pārklājumā, un tas no kārbas sieniņām izdalās pārtikā, kalpojot arī kā konservants. Tādēļ biežu konservētās pārtikas lietošanu Jana Simanovska min kā draudu veselībai numur viens. «Konserviem no lietošanas biežuma viedokļa būtu jākļūst par delikatesi,» viņa uzskata, atbildot uz jautājumu par to, kā saprast, cik bieži būtu droši lietot konservus. Ja ikdienā ģimenē esat konservētu pupiņu, smalcinātas tomātu masas vai saldo persiku pusīšu ēdāji, šīs pozīcijas savā ēdienkartē noteikti pārskatiet un izvēlieties drošākus pārtikas iepakojumu veidus. Kā otru lielāko apdraudējumu veselībai Jana min biežu ādas saskaršanos ar bisfenolu A saturošiem termočekiem. Latvijā lielākā daļa tirgotāju pagaidām izmanto tieši tos (tie ir slideni, ar melni pelēkām zīmēm, salīdzinājumam var teikt, ka tintes čekiem uzdruka ir lillā krāsā), tādēļ Jana aicina par savu veselību aizdomāties kasieres, kas ar tiem ikdienā daudz saskaras. Un, protams, nevajadzētu ļaut, lai šāds termočeks nokļūst bērnam mutē.

Plastmasas ūdens pudeles

Bisfenolu A izmanto polikarbonāta (PC) ūdens pudeļu ražošanai – tās ir lielās pudeles, ko uz apmaiņu piedāvā dažādi ūdens ražotāji. Tomēr Jana mierina, ka no tām bīstamā viela ūdenī pārceļo ļoti niecīgos daudzumos. Kā alternatīvu polikarbonātam lielo ūdens pudeļu izgatavošanai izmanto tritānu. Bet arī tā sastāvā niecīgos daudzumos ir kaitīgas, bisfenolam A līdzīgas vielas. Tādējādi ne viena, ne otra plastmasa nav ideāla, bet nav arī pārliecinošu pierādījumu, ka tās tiešām kaitētu vai arī ka kāda no tām būtu labāka. Uz lielajām ūdens pudelēm, kas ir gatavotas no polikarbonāta (PC) un satur bisfenolu A, ir atrodams pārstrādes marķējums Nr. 7. Pārstrādes marķējumam trijstūrī jābūt redzamam uz visiem plastmasas izstrādājumiem.  Tomēr ne vienmēr, ieraugot ciparu 7, jāgriež tam mugura. Jana Simanovska skaidro, ka Nr. 7 ir grupa ar nosaukumu Citi plastmasas izstrādājumi un bisfenolu A saturošais polikarbonāts (PC) ir tikai viens no tiem. Aiz cipara 7 var būt paslēpies arī celofāns (caurspīdīgā plēve sausu produktu iepakošanai), saliktais laminētais papīrs, ko izmanto tetrapaku ražošanā, kā arī tik nekaitīgs plastmasas veids kā bioplastmasa.

Vairākkārtēja lietošana

Runājot par plastmasas iepakojumiem un to saskaršanos ar pārtiku, aktuāls ir arī jautājums par PET pudelēm (marķējums Nr. 5) un to vairākkārtēju izmantošanu. Jana stāsta, ka to atkārtotai lietošanai nav ne vainas. Tomēr karsēt mašīnā vai saulē tās gan nedrīkst. Karstuma iespaidā plastmasa maina savu struktūru un dažādas bīstamas ķīmiskās vielas nonāk tajā iepildītajos dzērienos. Tas pats attiecas uz polikarbonāta pudelēm (ar marķējumu 7). Arī Elīna Skuja uzsver, ka bisfenols A izdalās, ja ir paaugstināta temperatūra vai videi kļūstot skābai vai sārmainai. Jana Simanovska vērš uzmanību, ka bisfenols A nav vienīgā plastmasai pievienotā ķīmiskā viela, kas ir bīstama cilvēkiem. Tādi ir arī ftalāti, kas sastopami polivinilhlorīda (PVC, marķējums Nr. 3) izstrādājumos, un stirols, no kā ražo polistirolu (PS, marķējums Nr. 6). Polivinilhlorīdu (bieži pat bez marķējuma) izmanto pārtikas plēvju ražošanā, bet no polistirola ražo jogurta trauciņus, kā arī mīkstos, biezos putuplasta pārtikas traukus. Ir bažas, ka, karsējot šos traukus, ēdienā var nonākt kancerogēnais stirols. Līdz ar to sanāk, ka karsto pusdienu līdzņemšanas trauki nepavisam nav veselībai draudzīgi. Zīdaiņu pudelītēm Jana Simanovska iesaka izvēlēties stiklu. Lai arī smagāks, tas ir vieglāk izmazgājams un drošāks sastāva ziņā – to karsējot un dezinficējot, māmiņa var būt droša, ka no pudelītes sieniņām nekas lieks maisījumā vai pienā nenonāks.

Kas īsti ir bisfenols A?

Bisfenols A ir mākslīgi sintezēta ķīmiska viela. Tā lietošana ir multifunkcionāla, un pasaulē patlaban to ražo lielos apjomos un izmanto:
  • plastmasas ražošanā – lai iegūtu izturīgu un vieglu materiālu (polikarbonātu jeb PC) gan pārtikas industrijas vajadzībām, gan celtniecības materiālu ražošanai;
  • konservu kārbu pārklājumiem, kur tas strādā arī kā konservants;
  • epoksīdsveķu sastāvā – tos izmanto dažnedažādu virsmu pārklāšanai (bižutērijai, dekoratīvām detaļām, stikla vai ūdens imitācijas efektam uz cietas virsmas u. tml.);
  • termopapīra ražošanā (kases čekos, kur rakstu zīmes parādās karstuma rezultātā);
  • zobu plombās, kontaktlēcās u. c.

Ko man darīt, lai izvairītos no bisfenola A?

  • *Nepērc pārtikai plastmasas izstrādājumus, kam nav redzams marķējums ar plastmasas veidu vai pārstrādes marķējuma numuru.
  • *Pārtikas produktu glabāšanai un pasniegšanai izmanto tikai tam paredzētos traukus.
  • *Plastmasas izstrādājumos bisfenols A ir sastopams cietajā plastmasā (polikarbonātā jeb PC, marķējums Nr. 7).
  • *Marķējums Nr. 7 var būt sastopams gan uz polikarbonāta (PC), kas satur bisfenolu A, gan uz cita veida plastmasas izstrādājumiem (celofāns, bioplastmasa).
  • *Pārbaudi, no kāda materiāla izgatavota tava elektriskā tējkanna, – ja rakstīts PC, tad nomaini to! PC ir polikarbonāts, kas satur bisfenolu A, bet karsējot tas izdalās ūdenī.
  • *Konservus lieto tik reti kā delikatesi – bisfenols A no kārbu iekšējā pārklājuma izdalās pārtikā.
  • *Diezgan cieta plastmasa sastopama arī ar marķējumu Nr. 5. Tā iztur gan taukus, gan eļļas, bet ātri novecojas. Pastāv risks, ka pārtikā ieceļo tai pievienotie stabilizētāji.
  • *PET izstrādājumus (marķējums Nr. 1) nedrīkst karsēt. Skābi produkti arī var veicināt nevēlamu vielu migrāciju no PET.
  • *Nedrīkst karsēt arī izstrādājumus ar marķējumu Nr. 6 (mīkstie putuplasta trauki). Izdalās kaitīga viela stirols.
  • *Pārtikas iesaiņošanai izmanto tikai tādu plēvi, kas paredzēta pārtikai. Izvairies no polivinilhlorīda (PVC) izstrādājumiem (marķējums Nr. 3), ko uz plēvēm bieži nemaz neraksta. Nekādā gadījumā virtuvē neizmanto plēvi no celtniecības veikaliem!
  • *PVC (marķējums Nr. 3) izstrādājumus nedrīkst izmantot taukainiem produktiem – izdalās kaitīgas vielas ftalāti.
Svarīgi! Bisfenolu A var pazīt pēc šīs zīmes, kas apzīmē polikarbonāta plastmasu. Tiesa gan, šis simbols var apzīmēt arī citus plastmasas veidus, kas nesatur šo kaitīgo vielu.  

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs